Es redzēju, brāli M., ka tevī jātiek padarītam lielam darbam, pirms tavs iespaids draudzē var būt tāds, kas labotu locekļu kļūdas un paceltu tos augstāk. Tavs gars nav tik pazemīgs, lai tu varētu aizsniegt Dieva ļaužu sirdis. Tu esi iedomīgs. Tev jāpārbauda savi motīvi un sava rīcība, lai redzētu, vai tu domā tikai par Dieva godu. Ne brālis O., ne tu, neesiet gluži piemēroti, lai apmierinātu jauniešu un draudzes vajadzības. Jūs nerīkojaties atklāti un vienkārši, cenšoties atrast labāko veidu, kā tiem palīdzēt. Savu vietu atstāšana un apsēšanās uz paaugstinājuma pretī ļaudīm nav nākusi par labu ne tavam, ne brāļa O iespaidam. Ieņemot šīs vietas, jūs domājat, ka jums kaut kas jāsaka vai jādara atbilstoši savam jaunieņemajamam uzdevumam. Kad jums jāpieceļas un jāpasaka daži vārdi tieši par lietu, jūs bieži sakāt garas piezīmes, kas tiešām kaitē sapulces garam. Daži jūtas atviegloti, kad jūs apsēžaties. Ja jūs atrastos uz laukiem, kur tikai nedaudzi grib izmantot laiku, tad šādas piezīmes būtu piemērotākas.
Kunga darbs ir liels darbs, un tā veikšanai ir vajadzīgi gudri cilvēki. Ir nepieciešami vīri, kas var piemēroties ļaužu vajadzībām. Ja vēlaties palīdzēt ļaudīm, tad jūs nedrīkstat nostāties augstāk par tiem, bet jums jāstāv tieši starp viņiem. Šinī ziņā brālis O ļoti kļūdās. (420) Viņš ir pārāk stīvs. Dabīgi viņš nespēj būt vienkāršs. Viņš neizdomās no cēloņa līdz tā sekām. Viņam nepieķersies un viņš neiemantos mīlestību. Viņš nepiemērojas bērnu izpratnei un nerunā iejūtīgā veidā, kas vārdiem pavērtu ceļu uz sirdi. Viņš pieceļas un uz bērniem runā gudrus vārdus; bet tas tiem nedod nekādu labumu. Viņa piezīmes parasti ir garas un nogurdinošas. Reizēm, ja tiktu pateikta tikai ceturtā daļa no sacītā, būtu atstāts labāks iespaids.
Kas māca bērnus, tiem jāizvairās no garlaicīgām piezīmēm. Īsas un vietā teiktas piezīmes atstās labu iespaidu. Ja jāpasaka daudz, tad labāk to darīt īsāk un biežāk. Šad un tad izteikti daži saistoši vārdi dos vairāk labuma, nekā kad vienā reizē ir pasacīts daudz. Garas runas mazus bērnus nogurdina. Pārāk ilga runāšana padara garīgās pamācības nepatīkamas, tāpat kā pārēšanās apgrūtina kuņģi, samazina apetīti un pamodina pat riebumu pret ēdienu. Ar lielu runāšanu ļaužu prātu var pārsātināt. Gan draudzes un gan jo sevišķi jauniešu labā jāstrādā, pasniedzot rindu pēc rindas un priekšrakstu pēc priekšraksta, šeit mazliet un tur mazliet. Dodiet prātam laiku apgūt tās patiesības, kuras jūs viņiem pasniedziet. Bērni jātuvina Debesīm ne strauji, bet gan pacietīgi un maigi.
Batl-Krīkā, Mičiganā, 1868. gadā 2. oktobrī