Mūsu lielais Paraugs ieņēma augstu stāvokli, būdams līdzīgs Dievam. Viņš bija Debesu Virspavēlnieks. Visi svētie eņģeļi ar prieku zemojās Viņa priekšā. “Un kad Viņš atkal pirmdzimto ieved pasaulē, Viņš saka: Un visiem Dieva eņģeļiem būs Viņu pielūgt.” (Ēbr.1:6) Jēzus uzņēmās mūsu dabu, nolika savu godību, savu varenību un bagātību, lai izpildītu savu misiju — glābtu pazudušo cilvēku. Viņš nāca, ne lai Viņam tiktu kalpots, bet lai Viņš kalpotu citiem. Nievāts, apsmiets un apvainots Jēzus neatriebās. “Tas lamāts neatlamāja.” (1.Pēt.2:23) Kad nežēlīgi cilvēki Viņu sāpīgi sita un ievainoja, Viņš nedraudēja, bet nodeva un uzticēja Tam, kas taisni tiesā. Apustulis Pāvils aicināja savus brāļus Filipos: “Tāds prāts lai jums ir, kāds arī Kristum Jēzum bijis, kas Dieva ģīmī būdams, neturēja par laupījumu Dievam līdzi būt, bet pats sevi ir iztukšojis un kalpa ģīmi pieņēmis un tā kā cits cilvēks tapis.” (Filip.2:5-7) Vai kalps ir lielāks par savu Kungu? Kristus mums par priekšzīmi ir devis savu dzīvi, un mēs Viņu apkaunojam, ja iedegamies katras mums parādītas nevērības dēļ un esam gatavi apvainoties par katru netaisnību, šķietamu vai patiesu. Gatavība sevi aizstāvēt un sargāt savu cieņu neliecina par cēlu garu. Mums būtu labāk simts reizes nevainīgiem ciest, nekā ievainot savu dvēseli ar atriebības garu (427) vai dot vaļu dusmām. Pie Dieva ir spēks, kuru varam iegūt. Viņš var palīdzēt. Viņš var dot žēlastību un Debesu gudrību. Ja lūgsi ticībā, tad tu saņemsi; tev tomēr jābūt modram lūgšanās. Tavai parolei ir jābūt: esi modrs, lūdz un strādā!
Tava sieva varētu būt par svētību, ja tikai viņa uzņemtos tās atbildības, kuras uzņemties ir viņas pienākums. Tomēr viņa visā savā dzīvē ir izvairījusies no atbildībām, un tagad viņai draud briesmas pakļauties tavam iespaidam, kaut gan viņai vajadzētu iespaidot tevi. Tagad draud briesmas, ka viņa uz tevi neatstās nomierinošu un augšupceļošu iespaidu, domās tāpat kā tu un rīkosies, kā tu rīkojies, nemaz dziļāk nepārdomājot, vai viņas rīcība saskan ar principiem. Jūs jūtat viens otram līdzi un nelaimīgā kārtā viens otram palīdzat visu redzēt nepareizi. Viņa var atstāt labu iespaidu, bet viņas raksturā vērojama tieksme uz garīgu laiskumu un kūtrumu. Viņa nevēlas iesaistīties nevienā labā darbā, ja tas nav patīkams. Kas bija Merosas grēks? — Nekā nedarīšana. Viņi netika nolādēti kādu lielu noziegumu dēļ, bet tāpēc, ka nenāca palīgā Kungam.
Man rādīja, ka tava sieva pati sevi nesaprot. Viņa izvairījās no rūpju nastas jaunībā, un arī tagad viņa nav vairāk noskaņota tās uzņemties. Viņa labāk vēlas paļauties uz kādu citu, nekā uz saviem spēkiem. Viņa nav tiekusies pēc cēlas neatkarības. Jau pirms daudziem gadiem viņai vajadzēja radināties nest nastas. Viņa nav vesela. Ātri var rasties traucējumi aknu darbībā, un viņa nevēlas fiziski strādāt. Viņa nespēj piespiesties ķerties pie darba, pirms neredz, ka šis darbs viņai katrā ziņā jāpadara. Viņa ēd gandrīz divreiz vairāk par to, kā tai būtu vajadzīgs. Viss, ko viņa uzņem kuņģī pāri par to daudzumu, ko organisms spēj pārvērst labās asinīs, kļūst par slogu, un dabai nav viegli ar to tikt galā. Viņas organismu apgrūtina lielais barības daudzums, (428) kas to traucē darbā, nevajadzīgi noslogo mašinēriju un vājina dzīvības spēkus.
Uzņemot organismā vairāk uztura par to, cik iespējams pārvērst labās asinīs, pazeminās asiņu kvalitāte un tad dzīvības spēkiem uzliek daudz lielāku slodzi nekā darbs vai fiziska piepūle. Šāda pārēšanās rada trula noguruma sajūtu. Gremošanas orgāniem vajadzīga smadzeņu enerģijas palīdzība, un tādā veidā nervi tiek pastāvīgi pārslogoti, novājināti un paralizēti. Galvā paliek trulas nomāktības sajūta, un ir iespējams, ka tava sieva jebkuru dienu var kļūt par upuri triekai. Tas, kas viņai ir vajadzīgs, nav paskubinājums nestrādāt. Viņai nekas nav tik bīstami, kā palikt tur, kur viņas fiziskie spēki netiek iesaistīti rosīgā darbā. Fiziskām kustībām ir ļoti liela nozīme. Tās stiprina miesu un garu. Kad viņa atmodīsies un izpratīs savu atbildību par savu stāvokli un ieraudzīs labumu, kādu cilvēks iegūst, ja tas dzīvē tiecas pēc kāda mērķa, tad viņa vairāk pretosies kūtrumam un vairs tā necentīsies izvairīties no grūtībām. Darbā, kuru viņa dara, tā neieliek savu sirdi; tāpēc viņa savā darbā pārāk līdzinās mašīnai, izjūtot darbu kā nastu. Tā noskaņota viņa nevar saprast, kāda ir jaunā dzīve un spēks, ko iegūt ir viņas priekštiesība. Viņai trūkst drosmes un enerģijas. Viņa pārāk padodas nomāktībai un ātri kļūst vienaldzīga. Smago vienaldzības sajūtu var pārvarēt tikai tad, ja ierobežo diētu, pilnīgi savalda ēstkāri un visas savas kaislības un sauc palīgā gribu, lai neatrautos no fiziskā darba. Gribai nepieciešams tā atmodināt nervu spēkus, lai viņa spētu pretoties tieksmei uz kūtrumu.
Māsa P, tu nekad nebūsi kaut kam derīga šinī pasaulē, ja tu pietiekoši stipri neapņemsies pārvarēt šo nevēlēšanos uzņemties rūpes un nest nastas. Ik dienas vingrinot savus spēkus, darbs kļūs arvien vieglāks, līdz pienākuma pildīšana, rūpes par citiem un čaklums izveidosies par tavu otro dabu. Tu vari sevi pieradināt domāt, ja tikai tu mazāk noslogosi kuņģi. Šī nasta apgrūtina smadzenes. (429)
Tev dzīvē jāsprauž kāds mērķis, pēc kā tiekties. Ja nav nekādu nodomu, tad rodas vēlēšanās padoties kūtrumam; bet, tiecoties pretī pietiekoši svarīgam mērķim, rosīgam darbam tiks pamodināti visi prāta spēki. Lai dzīvē gūtu panākumus, domām pastāvīgi jābūt pievērstām dzīves mērķim, un tām nedrīkst atļaut klejot apkārt un nodarboties ar mazsvarīgām lietām vai apmierināties ar tukšu sapņošanu, kas ir dabīgas sekas bēgšanai no atbildības. Ceļot sapņu pilis, samaitājam prātu.
Uzņemies pašreizējos pienākumus. Ķeries pie tiem nevis negribīgi, bet ar visu sirdi. Tev jāapņemas darīt kaut ko tādu, kas no tevis prasītu kā garīgo, tā fizisko spēku piepūli. Tev jāieliek sirds patlaban veicamajā darbā. Tavā priekšā esošais pienākums ir tieši tas darbs, kuru Debesis grib, lai tu darītu. Sapņošana par kaut kādu tālā nākotnē esošu darbu un fantazēšana un plānošana par nākotni nedos nekādu labumu, tikai darīs tevi nederīgu pašreizējam darbam, ko Debesis nolikušas tavā priekšā, kaut arī tas būtu pavisam mazs un niecīgs. Tev nevajadzētu censties pēc kāda liela darba, bet ar prieku un labi pildīt to darbu, kas, kā tu redzi, jāpadara šodien. Spējas tev ir dotas, lai tu tās dubultotu. Tu esi atbildīga par to pareizu vai nepareizu izlietošanu. Lai tava kalpošana būtu vērtīga, tev nav jātiecas pēc lielām lietām, bet jāveic savs mazais darbs. Uzlabo savas spējas, tev uzticētos podus, kaut arī to ir nedaudz, un apzinies, ka tu Dieva priekšā esi atbildīga par to pareizu izlietošanu.
Negaidi, ka dzīves pārbaudījumos un grūtībās tu varēsi izvairīties no sāpēm un grūtībām un noguruma. Dieva Dēls uz šo zemi nāca kā cilvēks. Viņš bieži jutās kā fiziski, tā garīgi ļoti noguris. Viņš sacīja: “Man nākas strādāt Tā darbus, kas Mani sūtījis, kamēr vēl ir diena; nāk nakts, kad neviens nevarēs strādāt.”(Jāņa 9:4) Tev vajadzētu mitēties sapņot par nākotni un savas domas pievērst tagadnes notikumiem, cenšoties tos priecīgi izpildīt. (430)
Kristiešiem šī pasaule nav Debesis. Tā ir tikai sagatavošanās vieta. Šeit mums jāizcīna dzīves cīņa, jāatrisina dzīves problēmas, jāpiedzīvo bēdas; tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs visi stipri satvertu labāko pasauli, kur, cīņai beidzoties, atradīsim mieru, prieku un svētu laimi, kas nekad nebeigsies. Es redzēju, ka, ja jūsu starpā valdītu vienprātība, tad briesmas savā ticības dzīvē iet bojā būtu lielākas, jo jūs uz lietām skatītos nepareizā gaismā. Jums abiem pašiem savā labā darāms liels darbs; tomēr jums draud briesmas palikt neredzīgiem pret savām kļūdām.
Māsai P, cenšoties izsaukt vīra līdzjūtību, vajadzētu sargāties uzbudināt viņa straujo raksturu, stāstot viņam par iedomātajām pārestībām. Viņš uz visu skatās pārspīlētā gaismā, un lietas, kas nemaz nav ievērības cienīgas, viņu dziļi aizskar. Viņai jāmācās pazīt vīra raksturu un saprast, ka klusēt ir gudrība. Viņai nepieciešams pacietības spēks. Daudz vieglāk ir cilvēka prātā kaut ko iesēt, nekā vēlāk šo reiz uzņemto domu dabūt ārā. Vieglāk ir domāt par kādu šķietamu netaisnību, nekā apklusināt vai savaldīt reiz pamodinātās izjūtas.
Brālim P ir tādas īpašības, kas tiešām būtu brīnišķīgas, ja tās būtu izdaiļojis šķīstas reliģijas iespaids. Viņš var būt derīgs. Bet tikai sirsnīga un godīga dievbijība var darīt viņu derīgu pareizai pienākumu izpildīšanai šajā pasaulē, un arī sagatavot viņu Debesīm. Debešķīgs raksturs jāiegūst virs zemes, mans brāli, vai arī tu to nekad neiegūsi; tāpēc tev tūlīt jāiesāk darīt to, kas ir tavs pienākums. Tev nopietni un dedzīgi jāstrādā, lai kļūtu derīgs Debesīm. Dzīvo priekš Debesīm! Dzīvo ticībā!
Brāli P, tu esi rupjš akmens; bet tev ir pieskārušās prasmīga Meistara rokas. Vai ļausi Viņam sevi aptēst, veidot un spodrināt, lai kļūsti derīgs celtnei, kas tiks salaista kopā bez cirvja un vesera skaņas? Pēc pārbaudes laika noslēgšanās vairs netiks izdarīts neviens sitiens. Tagad, pārbaudes laika stundās, tev jāuzvar savs nesavaldīgais raksturs, vai arī tu beidzot tiksi šķirts no Dieva. (431)
Jēzus mīl jūs abus un jūs izglābs, ja jūs vēlēsieties tikt izglābti Viņa nozīmētajā veidā. Jūsu reliģija var jūs pārveidot, ja jūs patiesi salksiet un slāpsiet pēc šī pārveidojošā spēka. Ejiet pie Dieva ticībā un pazemībā lūdziet, tad jūs saņemsiet. Tomēr atcerieties, ka māceklis nav augstāks par savu Meistaru, ne arī kalps augstāks par savu Kungu. Jums jāizkopj tāda gara pazemība un vienkāršība, kāda mājoja Kristū.
Batl-Krīkā, Mičiganā, 1869. gada 9. februārī
