[558] Mīļais draugs F! Es redzēju, ka tev draud briesmas pilnīgi pakļauties lielā dvēseļu ienaidnieka pārvaldībai. Tavi piedzīvojumi N priekš tevis nebija labi. Apmešanās uz dzīvi N nāca tev par ļaunu; tu kļuvi lepna un godkārīga. Netrūka cilvēku, kas negudri tevi lutināja un slavēja, līdz tu kļuvi godkārīga un bezkaunīga. Tu nostājies pret ierobežojumiem, izturējies ietiepīgi un stūrgalvīgi un sagādāji vecākiem daudz grūtību. Viņi pielaida kļūdas. Tavs tēvs tevi negudri lutināja. Tu to izmantoji un piekrāpies. Tu saņēmi atzinību, ko nebiji pelnījusi.
Tu N ļoti daudz darīji pēc sava prāta un atļāvies vaļības, kurām pat uz mirkli tu nedrīkstēji nodoties. Kad tu vai tavas māsas tika norātas, tu juties apvainota un stāstīji to savai mātei, radot iespaidu it kā pret tevi būtu izturējušies nepareizi. Tu pārspīlēji un viņa, būdama nervoza, ātri uzbudinājās un uztraucās, domādama, ka netiek ņemts vērā viņas stāvoklis un cieņa. Viņai nepatika, ja kāds kaut ko diktēja viņas bērniem, un savu nepatiku viņa neslēpa. Viņa nepiedienīgi izteicās par tiem, kurus tai vajadzēja cienīt. tava māte parādīja lielu gudrības trūkumu, nostājoties tavā pusē un peļot ļaudis, kuriem drīzāk gan vajadzēja pateikties un nevis tos norāt. Viņas rīcība tev kaitēja, izdarot to, ko viņa vairs nekad nevarēs pilnīgi labot. Tu priecājies, domādama, ka esi nodrošināta pret pārmetumiem, ka vari rīkoties, kā tev pašai patīk. Mātes skats ne vienmēr tevi vēroja, un, ja arī viņa būtu pastāvīgi tevi uzmanījusi, tavas ļaunās tieksmes viņa tomēr nespēja redzēt.
Skolā tev bija labs un priekšzīmīgs skolotājs; tomēr tu juties sašutusi, ja tiki ierobežota. Tu domāji, ka tavam skolotājam vajadzēja tev parādīt zināmas priekšrocības un viņš nedrīkstēja atļauties tevi rāt un mācīt, [559] tāpēc ka tu esi G meita. Arī tavas māsas domāja tāpat. Jūs žēlojāties un sūdzējāties saviem vecākiem; viņi par notikušo dzirdēja tavā atstāstījumā un lielākā vai mazākā mērā juta jums līdzi, un jūsu pārspīlētie ziņojumi viņus satrauca. Viņi bojāja jūsu raksturu. Jūs nesaņēmāt pietiekoši stingru audzināšanu. Tomēr tu dusmojies par to, ka nevarēji iet pati savu ceļu, bet biji spiesta pakļauties brāļa H stingrajām un pārdomātajām prasībām. Skolā tu reizēm biji nemierīga, nekaunīga un izaicinoša, lielā mērā pārkāpjot atturīgas pieklājības likumus. Tu izturējies bezkaunīgi, savtīgi un pārāk augstprātīgi, un stingra disciplīna tev bija vajadzīga kā mājās, tā arī skolā.
Tavas domas ir netīras. Tu visumā pārāk ilgi esi bijusi brīva no pūlēm un rūpēm. Mājas pienākumi tev būtu snieguši vislielākās iespējamās svētības. Nogurums tev nenodarītu pat desmito daļu no tā ļaunuma, kam cēlonis ir tavas baudkārās domas un uzvešanās. Tu esi pieņēmusi nepareizus uzskatus par meiteņu un zēnu kopēju draudzēšanos, un tev ļoti patīk atrasties zēnu sabiedrībā. Tu sirdī un domās neesi skaidra. Tev kaitējusi mīlas stāstu un romānu lasīšana, un rezultātā tevi savaldzinājušas netīras domas. Tava fantāzija ir samaitājusies, un tagad tev liekas, ka tev vairs nav spēka valdīt pār savām domām. Sātans ved tevi kā savu gūstekni, kur vien viņam iepatīkas. Tu nejūties laimīga. Tu nemīli Dievu, ne arī Viņa ļaudis. Tu ar rūgtumu sacelies pret tiem, kuri redz tavu patieso raksturu. Tev liekas, ka viņi vainojami par to, ka viņiem pret tevi ir izveidojušies tādi uzskati; bet vienīgā vainīgā esi tu pati. Tava uzvešanās ir likusi tiem būt piesardzīgiem un tevi brīdināt. Par to vari pārmest tikai pati sev.
Tu esi bīstams biedrs un ar savu iespaidu esi nodarījusi lielu ļaunumu —. Tu esi vadījusi citus, kaut gan tev pašai vajadzēja ļauties vadīties. Dievu tu neesi godājusi, [560] un Viņš prasīs no tevis atbildību par grēkiem, kurus izraisījis tavs iespaids. Tava izturēšanās nav bijusi šķīsta, kautrīga un meitenei piemērota. Dieva bijība nav bijusi tavu acu priekšā. Lai piepildītu savus plānus, tu tik bieži esi liekuļojusi, ka tava sirdsapziņa ir stipri cietusi. Mana mīļā meitene, ja tu nepastāvēsi tieši tur, kur pašlaik atrodies, tad tevi noteikti gaida bojā eja. Pārtrauc sapņot dienā un celt savas gaisa pilis. Neļauj savām domām plūst pa neprāta un samaitātības kanāliem. Biedrošanās ar zēniem priekš tevis nav droša. Tavās krūtīs ir paslēpušās bangojošas kārdināšanu straumes, cenšoties iznīcināt pamatlikumus, sievišķīgo tikumību un patieso pieklājību. Ja tu turpināsi savu ietiepīgo, stūrgalvīgo ceļu, kāds gan tad būs tavs liktenis?
Pār mums ir atausis jauns gads. Ko tu esi nolēmusi darīt? Kāds pēc tavas apņemšanās būs kalpojošo eņģeļu ziņojums Debesīm par taviem diendienā veiktajiem darbiem? Kādi tavi izteiktie vārdi parādīsies Debesu grāmatu lappusēs? Kādas domas tevī atradīs Siržu Pārbaudītājs? Viņš lasa domas un izprot sirds tieksmes un nolūkus. Pār tavu dzīvi pagājušajā gadā ir briesmīgs pārskats, kuru redz Debesu Majestāte un šķīsto bezgrēcīgo eņģeļu miriādes. Tavas domas un rīcība, tavas neprātīgās, nesvētās jūtas varbūt var tikt apslēptas no mirstīgām būtnēm; bet atceries, ka Dieva skatam ir atvērti tavas dzīves visniecīgākie notikumi. Debesīs esošais pārskats par tevi ir aptraipīts. Tur ir pierakstīti visi tavi grēki.
Dieva nepatika ir pār tevi, un tomēr, liekas, tu neko nesaproti, tu neredzi savu pazudušo un samaitāto stāvokli. Reizēm tu jūti sirdsapziņas pārmetumus, tomēr tavs lepnais, neatkarīgais gars drīz vien gūst virsroku, un tu apslāpē sirdsapziņas balsi. Tu neesi laimīga, tomēr tu domā, ka tu tāda būtu, ja neierobežoti varētu rīkoties pēc sava prāta. Nabaga bērns! Tu izturies līdzīgi Ievai Ēdenē. [561] Viņa iedomājās, ka tā sasniegtu ļoti augstu stāvokli, ja tikai varētu ēst no koka augļiem, kurus Dievs viņai bija aizliedzis pat aizskart, lai nemirtu. Viņa ēda un pazaudēja visu Ēdenes godību.
Tev vajadzētu valdīt pār savām domām. Tas nebūs viegls uzdevums; tu to nevari veikt, ja nepieliksi nopietnas un pat ļoti stipras pūles. Tomēr Dievs to no tevis prasa; šis pienākums gulstas uz visām atbildīgām būtnēm. Tu esi atbildīga Dievam par savām domām. Ja tu nododies tukšām domām, ļaujot prātam kavēties pie netīriem tematiem, tad zināmā mērā tu Dieva priekšā esi tikpat vainīga, it kā tavas domas būtu jau piepildītas darbos, jo to aizkavē vienīgi izdevības trūkums. Dienām un naktīm celt gaisa celtnes un sapņot ir slikts un ārkārtīgi bīstams ieradums. Tam nostiprinoties, gandrīz vairs nav iespējams to salauzt un domas vērst uz tīrām, augstām un svētām lietām. Tev jākļūst par modru sargu savām acīm, ausīm un visam savam prātam, lai valdītu savu fantāziju un neatļautu tumšām, samaitātām domām aptraipīt dvēseli. Vienīgi žēlastības spēks var veikt šo visiekārojamāko darbu. Tu šajā virzienā esi vāja.
Tu esi kļuvusi untumaina, pārāk pašapzinīga un uzbāzīgi nekaunīga. Dieva žēlojošai laipnībai nav vietas tavā sirdī. Tikai Dieva spēkā tu vari kļūt par Dieva žēlojošās laipnības saņēmēju, par taisnības darba rīku. Dievs no tevis prasa ne tikai savu domu savaldīšanu, bet arī savu tieksmju, savu kaislību un savu jūtu kontroli. No tā ir atkarīga tava pestīšana. Kaislības, tieksmes un jūtas ir vareni spēki. Nepareizi pielietoti vai darbojoties nepareizu motīvu ietekmē vai nepareizā virzienā, tie būs vareni, lai tevi iznīcinātu, lai tevi padarītu nekam nederīgu un atstātu bez Dieva un bez cerības.
Iztēle ir stingri un neatlaidīgi jāuzrauga, lai kaislības, [562] tieksmes un jūtas būtu pakļautas saprātam, sirdsapziņai un raksturam. Tev draud briesmas, jo tu patreiz esi sagatavojusies upurēt mūžības intereses uz kaislību altāra. Kaislības ieguvušas pārliecinošu kontroli pār visu tavu būtni. Un kādas ir šīs kaislības? — Zemiskas un postošas. Pakļaujoties tām, tu sarūgtinātu savu vecāku dzīvi, apbēdinātu un apkaunotu savas māsas, upurētu savu godu un zaudētu Debesis un godības pilno nemirstības dzīvi. Vai tu to vēlies? Es tevi lūdzu: apstājies tur, kur tu tagad esi. Nevienu soli vairs nesper uz priekšu savā neprātīgi un stūrgalvīgi izraudzītajā ceļā; jo to ejot, tevi sagaida bēdas un nāve. Ja tu nesavaldīsi savas kaislības un jūtas, tad tu iegrūdīsi negodā sevi līdz ar visiem, kas ir ap tevi, un tavs raksturs būs apkaunojoši aptraipīts, kamēr vien tu dzīvosi.
Tu neklausi saviem vecākiem, esi izlaidīga, nepateicīga un nesvēta. Šīs nožēlojamās īpašības ir samaitāta koka augļi. Tu esi nekautrīga. Tev patīk zēni, un tev patīk par viņiem runāt. “No sirds pilnības mute runā.” (Mat.12:34) Ieradumi ir kļuvuši tik spēcīgi, ka valda pār tevi; un tu esi iedomājusies krāpt, lai izvestu savus nodomus un piepildītu savas iegribas.
Es tavu gadījumu neuzskatu par bezcerīgu; ja es tā domātu, tad mana spalva nerakstītu šīs rindas. Dieva spēkā tu vari izpirkt pagātni. Tavs vārds N jau ir kļuvis par sakāmvārdu, par palamu; tomēr tu to varu izmainīt, lietojot spēkus, ko tev devis Dievs. Tu vēl tagad vari sasniegt morālus augstumus, lai tavs vārds tiktu saistīts ar šķīstām un svētām lietām. Tevi iespējams pacelt. Dievs tev ir sagādājis nepieciešamos palīglīdzekļus. Viņš tevi ir aicinājis nākt pie Viņa un ir apsolījis nest tavas nastas un dot tavai dvēselei mieru. Dievišķais Skolotājs saka: “Nāciet pie Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglošanu savām dvēselēm.”(Mat.11:29) Tu jau sen esi atstājusi pazemību un lēnprātību. [563] Šī dievišķā Skolotāja svarīgā mācība tev vēl būs jāmācās, lai atrastu apsolīto atvieglojumu. Tu tik daudz esi domājusi par sevi, par ārējo greznošanos, līdz ar mākslotu izturēšanos un iedomību esi sevi padarījusi gandrīz vai par nejēgu. Tev ir viltīga mēle, kas ir nodevusies patiesības sagrozīšanai un meliem. Mana mīļā meitene, ja tikai tu varētu atmosties, ja būtu iespējams pamodināt tavu snaudošo, nejūtīgo sirdsapziņu un tu pastāvīgi sajustu Dieva klātbūtnes iespaidu un sevi pakļautu apgaismotas, atmodinātas sirdsapziņas vadībai, tad tu pati kļūtu laimīga un būtu par svētību saviem vecākiem, kuru sirdis tu tagad esi sāpinājusi. Saviem līdzgaitniekiem tu varētu kļūt par taisnības darba rīku. Tev nepieciešama pilnīga un dziļa atgriešanās; bez tās tu atrodies netaisnības saitēs un mokošā jūgā. Paklausot savam untumainajam un postošajam prātam, tu varbūt domā, ka esi brīva, tomēr tu esi saistīta vispazemojošākā verdzībā. Ārpus reliģiskajiem pamatlikumiem tu varbūt sevi vari uzskatīt par apskaužamu; tomēr visi krietnie un tikumīgie ļaudis uz tevi raudzīsies ar līdzjūtību un tavu uzvešanos uzlūkos ar riebumu. tu vari kļūt par dievišķās dabas līdzdalībnieci, ja gribēsi izbēgt samaitātībai, kas pasaulē ir caur iekāri; vai arī ļaujoties iekārēm tu vari grimt vēl dziļāk šai samaitātībā, nesot sevī sātana rakstura nospiedumu.
