Mīļā māsa I! Vakar man bija nedaudz laika pārdomām, un tagad dažas domas es gribu izteikt tev. Es nevarēju tik viegli atbildēt uz tavu jautājumu par pienākumu ceļot kopā ar vīru. Es vēl nezināju, kādas sekas ir tam, ka tu viņu pavadi; tāpēc es arī vēl nevarēju runāt tik saprotami, kā varu tad, kad esmu iepazinusies ar iespaidu, kādu tu atstāj uz citiem. Es nevaru dot padomu tumsā. Man jāzina, ka mans padoms ir pareizs gaismā. Maniem vārdiem tiek piedota liela nozīme, tāpēc man jārīkojas ļoti piesardzīgi. Pēc rūpīgām pārdomām, cenšoties atcerēties visu, kas man rādīts par tevi, es esmu gatava rakstīt.
Vēstules, kurās tu man rakstīji par brāli J manī izraisa bailes, ka tevī ir kādi aizspriedumi un zināma greizsirdība. Es ceru, ka tā tas tomēr nav, bet baidos, ka tā tas ir. Jūs abi ar savu vīru esat ļoti jūtīgi un pēc savas dabas greizsirdīgi; tāpēc jums šajā virzienā jābūt piesardzīgiem. Mēs nedomājam, ka brālis J visas lietas redz skaidri. Mēs saprotam, ka viņa sieva ir tālu no patiesības, un, ka tai pār viņu ir liels iespaids; tomēr mēs ceram, ka ja visi pret viņu izturēsies saprātīgi, [566] tad viņš atbrīvosies no sātana cilpām un visu redzēs skaidri.
Mīļā māsa, mēs esam apņēmušies būt bezpartejiski, neļaujot baumām iespaidot mūsu vārdus un darbus. Mums nav mīluļu. Kaut Kungs mums dotu Debesu gudrību, ka spējam rīkoties taisnīgi un bezpartejiski un darīt savu darbu saskaņā ar Viņa Garu. Mēs negribam savus darbus darīt iekš sevis. Mēs negribam balstīties uz personīgām izjūtām. Ja domājam, ka netiekam sevišķi ievēroti, ja redzam vai iedomājamies redzam, ka mūs vispār neņem vērā, tad mēs vēlamies vadīties no mūsu Kunga piedodošā Gara. Ļaudis, kas sevi sauca par Viņa sekotājiem, Viņu neuzņēma, jo Viņš gatavojās iet uz Jeruzalemi un īpašā kārtā neparādīja, ka grib uzturēties pie viņiem. Viņi neatvēra savas durvis Debesu viesim un nespieda Viņu palikt pie tiem, kaut arī redzēja, ka Viņš no ceļojuma ir noguris un ka tuvojas nakts. Viņi ne ar ko neparādīja, ka tiešām ilgojas pēc Jēzus. Mācekļi zināja, ka šo nakti Viņš vēlējās pavadīt šeit, un tik sāpīgi izjuta Kungam parādīto nevērību, ka sadusmojās un lūdza Jēzu pienācīgi atriebties, izsaucot uguni no debesīm, lai aprītu tos, kas pret Viņu tik ļauni izturējās. Bet Viņš norāja mācekļu sašutumu un viņu dedzīgo cenšanos, aizstāvēt sava Kunga godu un teica, ka Viņš nav nācis, lai piemeklētu zemi ar sodību, bet gan lai parādītu žēlastību.
Šī mūsu Pestītāja mācība domāta tev un man. Mūsu sirdis nedrīkst justies aizvainotas. Ja tiekam zākāti, mēs nedrīkstam savukārt nonievāt vainīgos. Ak, greizsirdība un ļaunās aizdomas, cik daudz posta jūs esat izdarījušas! Kā jūs draudzību un mīlestību esat pārvērtušas rūgtumā un naidā? Mēs nedrīkstam būt tik lepni, tik jūtīgi, tik pašmīlīgi, mums jāmirst savtībai. Mūsu interesēm jābūt iegremdētām Kristū, un mums jābūt spējīgiem teikt: “Es dzīvoju tomēr vairs ne es, bet manī dzīvo Kristus.” (Gal.2:20) Kristus mums ir pateicis, kā viegli un labi nokārtot visu, kas gadās mūsu ceļā. [567] “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi. Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglošanu savām dvēselēm.” (Mat.11:28,29) Lielas grūtības izsauc tas, ka tik maz ir lēnprātības un pazemības, un tāpēc jūgs kļūst mokošs
Un nasta smaga. Ja mums būs patiesa lēnprātība un pazemība, tad mēs sevi pazaudēsim Kristū un nevērību vai nicināšanu vairs neņemsim pie sirds; tad būsim kurli pret pārmetumiem un akli pret izsmieklu un apvainojumiem.
Māsa I, kad man skaidri atklāja tava gadījuma īpatnības, es redzēju nopietnus iebildumus tavai ceļošanai. Tu neuzņemies tās nastas, kādas tev vajadzētu uzņemties. Tu prasi līdzjūtību no citiem, bet pretī to nesniedz. Tu ar visu savu svaru uzgulsties ļaudīm, pie kuriem tu nonāc, un pārāk bieži tiec apkalpota tad, kad cilvēki, kuri nes savas un tavas nastas, nemaz nav par tevi stiprāki veikt šo kalpošanu. Tu esi pārāk nevarīga, lai strādātu sevis pašas labā, un iespaids nav tāds, kādu sludinātāja sievai vajadzētu atstāt. Tev vajadzētu vairāk fiziski strādāt, nekā tu to tagad dari; no tā, kas man rādīts, es domāju, ka vēlamāk tev būtu pildīt pienākumu savas meitas audzināšanas darbā un vairāk iemīļot arī mājsaimniecības darbus. Šajā virzienā tu neesi saņēmusi vajadzīgo audzināšanu tad, kad tu biji vēl meitene un tāpēc tava dzīve nav bijusi tik laimīga, kāda tā citādi varēja būt. Tev nepatīk fiziska piepūle; ceļojumos ar tevi jārēķinās kā ar slimnieku, un tu necenties palīdzēt un nedari iespējamo, lai atvieglotu nastu, kuru tu ar sevi uzliec. Tu neredzi, ka bieži vien tiem, kas tev kalpo, nemaz nav vieglāk kā tev pašai izpildīt šo neparedzēto pienākumu. Tu balsties uz citiem, un pie tam ar visu savu svaru. Es neredzu nekādu pierādījumu, ka Dievs tevi būtu aicinājis darīt kādu sevišķu darbu šajos ceļojumos.
Tev jāapgūst izglītības nozare, kurā tev vēl nav nepieciešamo zināšanu. [568] Kas labāk par māti var pamācīt bērnu? Kas gan tik labi var ieraudzīt trūkumus sevī un savā bērnā, kā māte pildot Debesu uzlikto pienākumu? Tas, ka tev šis darbs nepatīk, tomēr nepierāda, ka Kungs tev to nebūtu uzdevis darīt. Tev nav tik daudz fizisko ne garīgo spēku, lai ceļošanu darītu par savu uzdevumu. Tu vēlies tikt apkalpota, bet nevēlies kalpot citiem. Tu neesi pietiekoši noderīga, lai atlīdzinātu grūtības, kuras tu ar sevi uzkrauj vīram un citiem cilvēkiem ap tevi.
Kas nevar gudri vadīt sava bērna vai bērnu gaitas, tas nav spējīgs gudri kārtot draudzes lietas, vai arī palīdzēt ļaudīm, kuru saistītais prāts ir pakļauts sātana īpašām kārdināšanām. Ja viņi priecīgi un mīlestībā var veikt darbu, ko no viņiem prasa kā no vecākiem, tad arī draudzes nastu nešanā tiem būs lielāka izpratne. Mīļā māsa, es tev ieteicu rūpēties par to, lai tavam vīram ir laba sieva un laba māja. Vairāk paļaujies pati uz savām iespējām un mazāk balsties uz viņu. Uzmosties un dari tieši to daru, kas tev jādara saskaņā ar Kunga prātu. Tu tiecies domāt par lieliem darbiem, par lielu uzdevumu veikšanu, atstājot novārtā mazos pienākumus, kas stāv tieši tavā ceļā un kas ir tik pat nepieciešami kā lielie darbi. Tu šiem pienākumiem ej garām un ilgojies pēc lielāka darba. Pamodini savu godkāri censties pēc lietderības un būt šajā pasaulē par darba darītāju, bet ne tikai par novērotāju.
Mana mīļā māsa, es runāju skaidri, jo savādāk es nedrīkstu. Es tevi lūdzu ņemt uz saviem pleciem dzīves nastas un vairs no tām neizvairīties. Palīdzi savam vīram apkalpojot pati sevi. Uzskati, kādi jums abiem ir par sludinātājam saglabājamo cieņu, nesaskan ar mūsu Kunga rādīto priekšzīmi.
Kristus kalpam jābūt apdomīgam, nosvērtam, mīlošam, ļoti pacietīgam, dziļi līdzjūtīgam un laipni pieklājīgam. Viņam jābūt piesardzīgam, cēlam savās domās un sarunās un ar nevainojamu izturēšanos. Tomēr, ja sludinātājs nonāk ģimenē, [569] kur viņš pats sevi var apkalpot, tad katrā ziņā viņam to vajadzētu darīt; ar savu priekšzīmi viņam vajadzētu atbalstīt čaklumu, strādājot fizisku darbu, ja nav pārāk daudz citu pienākumu un uzdevumu. Viņš neko nepazaudēs no savas cieņas, bet, nododoties lietderīgam darbam viņa veselība tikai uzlabosies. Izlīdzināta kļūs viņa asinsrite. Fiziskais darbs līdz ar novēršanos no garīgas piepūles samazinās asins pieplūdumu smadzenēs. Tavam vīram ir sevišķi svarīgi vairāk strādāt fiziski, lai tādā veidā tiktu atslogotas smadzenes. Fiziska nodarbība veicinās gremošanas procesu. ja viņš ik dienas daļu laika pavadītu fiziskā darbā, kad uz viņu sevišķā mērā negulstas ilgstošu sapulču sēriju pienākumi, tad tas viņam nāktu par labu, un viņa sludinātāja cieņa nemaz neciestu. Priekšzīme saskanētu ar to, kādu ir atstājis mūsu dievišķais Paraugs.
Mēs jūs mīlam un vēlamies, lai jūs gūtu sekmes savās pūlēs, tiecoties pretī labākai dzīvei.
Uz tvaikoņa “Keokuk”, Misisipi upe, 1869. gada 30. septembris
