Mīļais brāli K! Es saprotu, ka mans pienākums ir rakstīt par nedaudzām lietām, kas mani nospiež brālim L un tev. Lietas būtību es jau atstāstīju, bet, tā kā mans gars ir vēl nospiests, tad gribu arī rakstīt.
Es redzēju, ka tev “es” un “man” ir ieņēmis pirmo vietu. Tu pats tik ļoti rūpējies par sevi, ka Kungam nav vietas, kur Viņš kaut ko varētu darīt tavā labā. Tu Viņam nedod izdevības. Viņš lielā mērā ir atļāvis brālim L un tev rīkoties pašiem pēc sava prāta, lai jūs pārliecinātos, ka jūsu gudrība ir tikai ģeķība. Jūs neesat rūpējušies par atraitņu un bāreņu vajadzībām, kā Kungs sevišķi ir piekodinājis saviem sekotājiem, [570] arī Kunga nabagu (trūcīgo) lietu jūs neesat darījuši par savējo, lai īpaši par tiem interesētos, un arī neesat centušies pagodināt Dievu un paaugstināt Viņa Vārdu; tāpēc Kungs ir pacietis, ka tu un brālis L ejat pa savu izraudzīto ceļu. Viņš ir atļāvis jums pašiem rūpēties par sevi. Jūsu pašu savtīgās intereses ir bijušas jūsu rīcības pamats; un jūs pļausiet ražu no tā, ko paši esat sējuši. Es redzēju, ka jūs tiešām saņemsiet algu, kas agrāk vai vēlāk sekos šai jūsu kalpošanai savām interesēm. Jūs dzirdēsiet vārdus: “Atbildi par savu namturību.” Jūs esat atbildīgi Dieva priekšā par jums uzticēto darbu, kuru jūs kaunpilnā kārtā esat atstājuši novārtā, lai kalpotu paši sev.
Ja jūs būtu dzinušies pēc Dieva atzinības, ja būtu dzinušies pēc Dieva valstības un Kristus taisnības, tad jūs būtu darījuši Kristus darbus. Trūcīgie, atraitnes, bāreņi būtu pamodinājuši jūsos vismaigākās līdzjūtības jūtas; jūs būtu interesējušies par viņiem un apgājušies ar viņiem tā, kā jūs vēlētos, lai citi izturētos pret jūsu sievām un bērniem, ja tie būtu palikuši atkarīgi no pasaules aukstās žēlastības vai no tā saucamo kristiešu nejūtīgās nežēlības. Nelaimīgajiem jūs esat parādījuši nožēlojamu, neiejūtīgu nevērību. Jūs rūpējaties par savām personīgajām interesēm, neņemot vērā viņu lielo vajadzību. Dievs nevar jūs svētīt, ja jūs nesaskatāt savu grēku šinīs lietās.
Es redzēju, ka Kunga darbs jūsu acīs nav svētāks par jūsu personīgajām veikala lietām. Mūžīgās lietas nav izprastas un vērtētas. Kungs jums ir sūtījis brīdinājumus un rājienus, ļaujot jums saprast, ko Viņš no jums sagaida; tomēr šos brīdinājumus jūs neesat ņēmuši vērā. Jūs nesapratāt, ka jums ir darīšana ar Dievu. Jūs aplaupījāt Dievu un kalpojāt paši sev.
[571] Daudzi cilvēki, labas ticības ierosināti, nosūtīja kantorim naudu, kuras iegūšanai viņi bija pienesuši upurus. Daži, kā vīri, tā sievas, strādāja ļoti smagu darbu un ievēroja vislielāko taupību, lai varētu nosūtīt naudu mūsu lietas tālākai attīstībai. Nabaga atraitnes ir nosūtījušas gandrīz visus savus līdzekļus, uzticoties Dievam, ka Viņš rūpēsies par tām. Šos līdzekļus viņas ar lūgšanām un asarām ir veltījušas Dievam un darījušas to līksmām sirdīm, saprotot, ka tādā veidā viņas palīdz lielajā dvēseļu glābšanas darbā. Trūcīgas ģimenes ir pārdevušas savu vienīgo govi, atraujot sev un saviem mazajiem bērniem pienu, saprotot, ka savu upuri viņi pienes Dievam. Stipras ticības vadīti, viņi savus līdzekļus nodeva kantorim. Savtīga un nemākulīga rīcība ir sekmējusi šo līdzekļu izšķiešanu. Kas ar šiem līdzekļiem rīkojās, tie par visu to ir atbildīgi Dievam. Drīz atskanēs vārdi: ”Atbildi par savu namturību.” Kaut Kungs jums palīdzētu atbrīvoties no visiem kauna traipiem.
Batl-Krīka, Mičigana, 1870. gada 17. janvāris
