1873. gada 3. aprīlī es devos pie miera, juzdamās ļoti nomākta. Kādus trīs mēnešus mani bija pārņēmusi mazdūšība. Es garīgās mokās bieži biju lūgusi atvieglojumu. Es ļoti lūdzu no Dieva palīdzību un spēku, lai varētu pacelties pāri šai smagajai mazdūšības sajūtai, ka paralizēja manu ticību un cerību, darot mani nederīgu darbam. Šajā naktī es redzēju sapni, kas uz mani atstāja ļoti iepriecinošu iespaidu. Es sapņoju, ka atrodos kādā ļoti svarīgā sapulcē, kur bija sapulcējušies daudz ļaužu. Daudzi bija nometušies Dieva priekšā nopietnās lūgšanās, un likās, ka viņi jutās ļoti nomākti. Viņi nemitīgi lūdza no Kunga īpašu gaismu. Likās, ka daži izcieta briesmīgas garīgas mokas; viņi jutās ļoti satraukti; ar asarām tie skaļi kliedza pēc palīdzības un gaismas. Šajā tik iespaidīgajā ainā dalību ņēma mūsu visievērojamākie brāļi. Brālis A bija pakritis uz grīdas, kā likās, dziļās bēdās. Viņa sieva sēdēja vienaldzīgu smējēju sabiedrībā. Izskatījās, ka viņa vēlas, lai visi zina, ka viņa nicina šos ļaudis, kas tik ļoti pazemojas. Es sapņoju, ka pār mani nāca Kunga Gars un es piecēlos, kamēr citi turpināja saukt un lūgt, un sacīju: Kunga Dieva Gars ir uz manis. Es jūtos spiesta jums teikt, ka jums jāsāk strādāt katram personīgi priekš sevis. Jūs raugieties uz Dievu un gribat, lai Viņš priekš jums padara to darbu, kuru Viņš ir atstājis jums, lai jūs to darītu. Ja jūs darīsiet priekš sevis to darbu, kas, kā jūs ziniet, ir jādara jums, tad Dievs jums palīdzēs, kad jums būs vajadzīga palīdzība. Jūs neesat padarījuši tieši to, ko Dievs jums atstājis, lai jūs to darītu. Jūs saucat uz Dievu, lai Viņš dara jūsu darbu. Ja jūs paklausīsiet gaismai, kuru Viņš jums devis, tad Viņš liks pār jums spīdēt vēl lielākai gaismai; bet ja jūs neesat ņēmuši vērā jau dotos padomus, brīdinājumus un rājienus, kā [605] jūs varat gaidīt, ka Dievs dos vēl vairāk gaismas un svētību, lai jūs to nonicinātu un atstātu novārtā? Dievs nelīdzinās cilvēkam; Viņš neļaujas apsmieties.
Es paņēmu dārgo Bībeli un to apliku ar vairākām Dieva ļaudīm dotajām Liecībām Draudzei. Šeit, es teicu, ir apskatīti gandrīz visu cilvēku gadījumi. Ir parādīti grēki, no kuriem viņiem ir jāizvairās. Padomu, ko viņi lūdz, var atrast šeit, jo tas jau dots citos viņiem līdzīgos gadījumos. Dievam ir paticis jums dot rindu pēc rindas un priekšrakstu pēc priekšraksta. Tomēr starp jums nav daudz tādu, kas tiešām zinātu, ko sevī ietver Liecības. Arī Rakstus jūs labi nepazīstat. Ja jūs Dieva Vārdu būtu darījuši par savu studiju priekšmetu, vēloties sasniegt Bībeles standartu un kristīgu pilnību, tad liecības jums nebūtu vajadzīgas. Tāpēc, ka jūs neesat centušies iepazīties ar Dieva inspirēto Grāmatu, Viņš ir mēģinājis jūs sniegt ar vienkāršām, tiešām liecībām, griežot jūsu vērību uz inspirētajiem Vārdiem, kuriem jūs neesat paklausījuši, un spiežot jūs savu dzīvi veidot saskaņā ar šo Vārdu šķīstajām un augstu stāvošajām mācībām.
Dodot liecības, Kungs vēlas jūs brīdināt, norāt, pamācīt un pārliecināt par Viņa Vārdā ietverto patiesību svarīgumu. Rakstītajām liecībām nav jādod jauna gaisma, bet dzīvi jāiespiež sirdī jau atklātās inspirētās patiesības. Cilvēka pienākums pret Dievu un līdzcilvēkiem ir skaidri izteikts Viņa Vārdā; tomēr tikai nedaudzi no jums paklausa dotajai gaismai. Papildu patiesības nav dotas; bet caur Liecībām Dievs tikai vienkāršojis jau dotās lielās patiesības un savā īpašā veidā pasniedzis tās ļaudīm, lai ar tām pamodinātu un iespaidotu viņu prātu, tā kā nevienam nebūtu iespējams aizbildināties.
Lepnums, pašmīlība, savtīgums, naids, skaudība un greizsirdība ir aptumšojuši cilvēka uztveres spējas, un patiesības, kas viņu varētu darīt gudrus uz izglābšanos, zaudējušas spēku valdzināt un pārvaldīt cilvēka prātu. Netiek [606] izprasti paši svarīgākie dievbijības pamatlikumi, jo nav izsalkuma un slāpju pēc Bībeles atziņām, pēc skaidras sirds un svētas dzīves. Liecības nepamazina Dieva Vārda nozīmi, bet to paaugstina, un saista pie tā domas, lai visus iespaidotu patiesības skaistā vienkāršība.
Tālāk es teicu: Kā Dieva Vārdu apņem šīs grāmatas un brošūras, tā Dievs jūs ir apņēmis ar rājieniem, padomiem, brīdinājumiem un iedrošinājumiem. Šeit jūs Dieva priekšā dvēseles mokās kliedzat prasot vairāk gaismas. Dievs mani jums pilnvarojis teikt, ka nekādi citi gaismas stari no Liecībām neapspīdēs jūsu teku, kamēr jūs praktiski neizlietosiet jau doto gaismu. Dievs jūs ir apņēmis ar gaismu ka ar sienu; bet jūs šo gaismu neesat vērtējuši, jūs to esat minuši kājām. Kamēr daži gaismu nonicinājuši, tikmēr citi to ir atstājuši novārtā, vai paklausījuši tai pavisam vienaldzīgi. Tikai nedaudzi no visas sirds ir apņēmušies paklausīt gaismai, kuru Dievam ir paticis tiem dot.
Daži, kas caur liecībām saņēmuši īpašus brīdinājumus, dažu nedēļu laikā jau ir paspējuši dotos rājienus aizmirst. Dažiem liecības ir dotas atkārtoti, tomēr viņi tās nav uzskatījuši par pietiekoši svarīgām, lai tās rūpīgi ievērotu. Priekš tiem tās ir bijušas kā tukšas pasakas. Ja viņi būtu ņēmuši vērā doto gaismu, tad tie būtu izvairījušies no zaudējumiem un pārbaudījumiem ko viņiem bija grūti panest. Vainot viņi var tikai paši sevi. Viņi paši uz sava kakla ir uzlikuši jūgu, kas tiem ir bijis mokošs. Šis nav tas jūgs, ko Kristus grib tiem uzlikt. Dieva mīlestība un gādība ir darbojusies viņu labā; tomēr viņu savtīgās, ļaunās un neticīgās dvēseles nav varējušas saskatīt Viņa laipnību un žēlastību. Viņi turpina skriet savā gudrībā, līdz, grūtību nomāktus un sarežģījumu apmulsinātus, tos saista sātans. Ja jūs sakrāsiet gaismas starus, kurus Dievs jums jau ir devis pagātnē, tad Viņš [607] jums dāvās arī pieaugošu gaismu.
Es viņiem norādīju uz seno Izraēlu. Dievs viņiem deva Savu bauslību; tomēr viņi negribēja tai paklausīt. Tad Viņš tiem deva ceremonijas un rituālus, lai tos pildot, viņi atcerētos Dievu. Viņi bija tik ļoti noskaņoti aizmirst Dievu un Viņa prasības, ka tos pastāvīgi vajadzēja turēt satrauktā stāvoklī, lai tie izprastu savu pienākumu paklausīt Radītājam un Viņu godāt. Ja viņi būtu paklausījuši un mīlestībā priecīgi ievērojuši Dieva baušļus, tad nebūtu bijis vajadzīgs lielais daudzums ceremoniju un rituālu.
Ja tie, kas tagad saucas par Dieva īpašiem, Viņam piederošiem ļaudīm, paklausītu Viņa prasībām, kā tās skaidri ir izteiktas viņa Vārdā, tad nebūtu dotas īpašās liecības, lai atmodinātu tos viņu pienākumam un liktu tiem ieraudzīt savu grēcīgumu un ar nepaklausību Dieva Vārdam saistītās draudošās briesmas. Sirdsapziņa ir notrulinājusies, jo gaisma ir tikusi atmesta, neievērota un nicināta. Un Dievs ļaudīm atņems šīs liecības un spēku un tos pazemos.
Es sapņoju, ka runājot, pār mani visievērojamākā veidā nāca Dieva spēks un viss mans spēks man tika atņemts; tomēr es neredzēju nekādu parādīšanu. Man likās, ka mans vīrs piecēlās ļaužu priekšā un izsaucās: “Tas ir Dieva brīnišķīgais spēks. Viņš liecības ir darījis par varenu līdzekli dvēseļu aizsniegšanai, un Viņš caur tām strādās vēl varenāk nekā līdz šim to ir darījis. Kas grib būt Kunga pusē?”
Es sapņoju, ka diezgan liels ļaužu skaits tūlīt piecēlās kājās un atsaucās uz šo aicinājumu. Citi sēdēja saīguši. Daži izrādīja nicinājumu un izsmieklu, un atsevišķi cilvēki, likās, palika pilnīgi vienaldzīgi. Kāds stāvēja man blakus un teica: “Dievs tevi pamodinājis un tev devis vārdus, ko teikt ļaudīm un ar kuriem aizsniegt viņu sirdis, kā Viņš nav devis nevienam citam. Viņš veidojis tavas liecības, lai tās [608] atbilstu gadījumiem, kad ļaudīm nepieciešama palīdzība. Tu nedrīksti pieļaut, ka tevi iespaido nicināšana, izsmiekls, nopēlumi un pārmetumi. Lai tu varētu būt īpašs Dieva darba rīks, tad tev nav jābalstās uz nevienu citu, bet jāpieķeras vienīgi Viņam, un līdzīgi vīna stādām tev jāļauj savām stīgām vīties ap To. Viņš tevi darījis par vidutāju, lai Savu gaismu nodotu ļaudīm. Tev ik dienas jāuzņem spēks no Viņa, lai tava apkārtne nevarētu aptumšot vai aizēnot gaismu, kurai Viņš ļāvis caur tevi spīdēt uz Viņa tautu. Sātans īpaši strādā, lai neļautu šai gaismai nonākt pie Dieva ļaudīm, kas tiem tik ļoti vajadzīga šo pēdējo dienu briesmu vidū.
Tavi panākumi atkarīgi no tavas vienkāršības un skaidrības. Līdzko tu no tās atteiksies un savas liecības veidosi atbilstoši kāda cilvēka uzskatiem, tā tavs spēks būs zudis. Gandrīz viss šajā laikmetā ir ārēji nospodrināts un neīsts. Pasaulei ir papilnam tādu liecību, kas dotas, lai attiecīgā brīdī būtu patīkamas un valdzinošas un lai cildinātu cilvēku. Tavas liecības ir savādāka rakstura. Tām jāpieskaras dzīves sīkajām lietām, pasargājot vājo ticību no bojā ejas un liekot ticīgiem saprast nepieciešamību mirdzēt kā spīdekļiem pasaulē.
Dievs tev ir devis tavas liecības, lai atkritējiem un grēciniekiem atklātu viņu patieso stāvokli un viņu milzīgo zaudējumu, kādu tie piedzīvos, ja turpinās staigāt savos grēkos. Atklājot šīs lietas tavam skatam, Dievs tās ir iespiedis tavā prātā, kā to Viņš nav darījis nevienam citam no pašlaik dzīvojošajiem, un no tevis Viņš prasīs atbildību saskaņā ar tev doto gaismu. “Ne caur varu, ne caur spēku, bet caur Manu Garu, saka Kungs Cebaots.” (Cak.4:6) “Pacel savu balsi kā bazūni un rādi Maniem ļaudīm viņu pārkāpumus un Izraēla namam viņa grēkus.” (Jes.58:1)
Šis sapnis uz mani atstāja varenu iespaidu. Kad atmodos, mans nospiestais garastāvoklis bija zudis, es biju priecīga un sajutu lielu mieru. Vājības, kas mani darīja nederīgu darbam bija atņemtas, un es sevī izjutu tādu enerģiju un [609] spēku, kāds jau mēnešiem ilgi man bija svešs. Man likās, ka Dieva eņģeļiem bija uzdots sniegt man atvieglojumu. Neizsakāma pateicība pildīja manu sirdi par šo pārmaiņu jo bezcerības vietā bija stājusies gaisma un laime. Es zināju, ka palīdzība bija nākusi no Dieva. Viss notikušais man šķita kā Dieva palīdzības brīnumdarbs un es pret Viņa mīlošo laipnību negribu izturēties nepateicīgi.
