No runas Ģenerālkonferencē 1871. gadā.
(Efez. 3:6,7) “Ka pagāni ir līdzmantinieki un vienā miesā savienoti un, ka tiem arīdzan ir dalība pie Viņa apsolīšanas Kristū caur evaņģēliju; tiem es esmu palicis par kalpu pēc tās žēlastības dāvanas, ko Dievs man devis pēc sava spēka varas.”
“Tam es esmu palicis par kalpu,” — ne tikai lai patiesību sludinātu ļaudīm, bet lai to īstenotu dzīvē.
“Un visus apgaismot, lai saprot, kā ir gājis ar to noslēpumu, kas no iesākuma bija apslēpts Dievā.” (9. p.)
Tas neattiecas tikai uz vārdiem, kas atraisās no mēles; ar to nav jāsaprot vienīgi daiļrunība uzrunās un lūgšanās; tas nozīmē iepazīstināt ar Kristu, Kristum mājojot mūsos, un darīt Viņu zināmu tiem, kas mūs klausās.
“To mēs pasludinām, paskubinādami ikvienu cilvēku un mācīdami ikvienu cilvēku visā gudrībā,” ne kā iesācēji un nezināšanā, “lai mēs ikvienu cilvēku varam nostādīt pilnīgu Jēzū Kristū. Par to es arī darbojos, cīnīdamies pēc Viņa spēcības, kas manī stipri strādā ar spēku.”(Kol. 1:28,29) Tas ir Dieva darbs, žēlastība no Dieva, saprasta, izjusta, dzīvi un rīcību izdaiļojoša, kas atstās jūtamu iespaidu uz klausītājiem. [610]
Tomēr ne tas vien. Jāievēro arī citas lietas, kurās daži ir bijuši nolaidīgi, bet kas, vadoties no gaismas, kādā man tas tika rādīts, ir svarīgas. Uz ļaudīm iespaidu atstāj runātāja izturēšanās uz paaugstinājuma, viņa stāja un runāšanas veids. Ja šai ziņā ievēros Dieva norādījumus, tad iegūs iespaidu, kas nāks par labu patiesībai; tas sevišķi labvēlīgi ietekmēs ļaužu šķiru, kas klausījušies uz pasakām. Ir svarīgi, lai sludinātāja izturēšanās būtu vienkārša un cienīga, atbilstoša svētajai un augstajai patiesībai, ko viņš māca; tad ļaudis, kas dabīgi nav reliģiski noskaņoti, var saņemt labu iespaidu.
Svarīga nozīme ir kārtīgam apģērbam. Šajā ziņā sludinātājiem, kas tic tagadējai patiesībai, ir bijuši trūkumi. Daži ir ģērbušies pat nekārtīgi un netīrīgi. Drēbes darinātas ne tikai bez gaumes izjūtas un attiecīgajai personai nepiemērotas, bet kas arī krāsas ziņā nav piemērotas Kristus kalpam, bet daži savā apģērbā ir bijuši pat nolaidīgi. Daži sludinātāji pie gaišas krāsas svārkiem valkā tumšas bikses un pie tumšiem svārkiem — gaišas bikses, un, tiem izejot ļaužu priekšā, apģērbs ir bijis bezgaumīgs un nekārtīgs. Arī šīs lietas ir sludinājušas ļaudīm. Sludinātājs rāda ļaudīm priekšzīmi kārtībā un ar savu apģērbu sniedz glītuma un gaumīguma paraugu vai arī ļaudis pamudina uz nevīžību un parāda gaumes trūkumu, neņemot vērā, ka viņu rīcība tiks atdarināta.
Sludinātājam uz paaugstinājuma piemērotākas būtu melnas vai tumšas krāsas drēbes, un tās uz ļaudīm atstās labāku iespaidu nekā divu vai triju dažādu krāsu kombinējums apģērbā.
Man norādīja uz Izraēla bērniem senatnē, ka Dievs tiem deva īpašus noteikumus, no kāda materiāla un kā šūtam jābūt to personu drēbēm, kurām jākalpo Viņa priekšā.
[611] Debesu Dievs, kura roka vada pasauli, kas mūs uztur, dāvājot mums dzīvību un veselību, ir devis mums pierādījumus, ka Viņš var tikt pagodināts vai apkaunots ar to cilvēku drēbēm, kas kalpo Viņa priekšā. Viņš Mozum deva īpašus norādījumus par visu, kas saistās ar kalpošanu Viņam. Viņš deva norādījumus par māju iekārtojumu un noteica īpašu tērpu ļaudīm, kuriem vajadzēja piedalīties Viņa pagodinošajā kalpošanā. Visur vajadzēja valdīt kārtībai, un sevišķi bija jārūpējas par tīrību.
Lasiet pavēles, kas tika dotas Mozum, lai tās darītu zināmas Izraēla bērniem, kad Dievs gatavojās nonākt uz kalna un, viņiem dzirdot, izteikt Savus likumus. Ko Mozus lika ļaudīm darīt? Būt gataviem uz trešo dienu; jo trešajā dienā, viņš sacīja, Kungs, visiem ļaudīm redzot, nonāks lejup uz kalna. Kalnu viņiem vajadzēja norobežot. “Un Kungs sacīja uz Mozu: Ej pie ļaudīm un svētī tos šodien un rīt, un lai tie mazgā savas drēbes.”(2Moz.19:10) Lielais un varenais Dievs, kas radīja skaisto Ēdeni un visas jaukās lietas tajā, ir kārtības Dievs; un pie Saviem ļaudīm Viņš grib redzēt kārtību un tīrību. Šis varenais Dievs pavēlēja Mozum teikt ļaudīm, lai tie mazgā savas drēbes, lai viņiem nākot Kunga priekšā, pie viņiem pašiem un pie viņu drēbēm nebūtu nekādas netīrības. Un Mozus nonāca no kalna pie ļaudīm, un tie saskaņā ar Dieva pavēli mazgāja savas drēbes.
Un, lai rādītu, cik rūpīgiem viņiem jābūt tīrības ziņā, Mozum starp saiešanas telti un altāri vajadzēja nolikt mazgājamo trauku un tur ieliet ūdeni priekš mazgāšanās. Un Mozum, Āronam un Ārona dēliem, kas kalpoja Kunga priekšā, kad tie gāja saiešanas teltī un kad gāja Kunga priekšā, tur vajadzēja mazgāt savas rokas un kājas.
[612] Tāda bija lielā un varenā Dieva pavēle. Tie, kas rādījās Viņa priekšā un nāca Viņa svētajā tuvumā, nedrīkstēja pieļaut nekādu nolaidību vai nekārtību. Un kāpēc? Kāds bija visa šī darba mērķis? Vai tikai tāpēc, lai ļaudis ieteiktu Dievam? Vai tikai tāpēc, lai iegūtu Dieva atzinību? Iemesls, uz ko man norādīja, ir — lai uz ļaudīm atstātu pareizu iespaidu. Ja tie, kas kalpo svētā amatā, nebūtu rūpīgi un neparādītu godbijību Dieva priekšā kā savā apģērbā, tā izturēšanās veidā, tad ļaudis pazaudētu svinīgas godbijības un cieņas izjūtu pret Dievu un Viņa svētās kalpošanas iekārtojumu. Ja priesteri parādīja lielu rūpību un bija ļoti godbijīgi un pat pedantiski, nākot Viņa tuvumā, tad tas ļaudīs izraisīja augstas un cēlas domas par Dievu un Viņa prasībām. Tas viņiem liecināja, ka Dievs ir svēts, ka Viņa darbs ir svēts un, ka visam, kam ir sakars ar Viņa darbu, jābūt svētam; ka tam jābūt brīvam no visa, kam ir kaut kas kopējs ar netīrību un nešķīstību; un ka ļaudīm, kas tuvojas Dievam, jānoliek viss netīrais un samaitātais.
No gaismas, kas man dota, redzams, ka šajā ziņā ir valdījusi bezrūpība. Es par to varētu runāt līdzīgi Pāvilam. Tiek izvesta tikai prāta kalpošana, neņemot vērā miesu. Tomēr šī labprātīgā pieticība, šī prāta kalpošana un miesas atstāšana novārtā nav tā pieticība un pazemība, kas smaržo pēc Debesīm. Patiesa pazemība raksturo to cilvēku rīcību un drēbes, kas sludina svētās Dieva patiesības — taisna un pilnīgi pareiza, tā, ka katrs ar mums saistītais sīkums runās par labu mūsu svētajai reliģijai. Tieši apģērbs ieteiks patiesību neticīgajiem. Tas pats par sevi jau būs svētruna.
Tomēr uz svētā paaugstinājuma bieži vien atklājas sliktas lietas. Sludinātāji, kas uzkāpuši uz paaugstinājuma, sapulcējušos priekšā sarunājas, smejas un parāda, ka viņus nespiež darba nasta un ka tiem trūkst svinīgas izpratnes par savu svēto aicinājumu, tie apkauno patiesību un nostāda svētas lietas uz zemā parasto lietu līmeņa. Tāds piemērs tiecas (613) ļaudīm atņemt dievbijību un samazina svētumu un cieņu evaņģēlijam, kura paaugstināšanas dēļ mira Kristus. Saskaņā ar gaismu, kas man dota, Dievam patiktu, ja sludinātāji, uznākuši uz paaugstinājuma, tūlīt nomestos ceļos un svinīgi izlūgtos Dieva palīdzību. Kādu iespaidu tas atstātu uz ļaudīm? Visi izjustu svinīgu bijību. Viņu sludinātājs sarunājas ar Dievu; viņš sevi uztic Dievam, pirms uzdrošinās stāties ļaužu priekšā. Svinīga sajūta pārņem ļaudis, un Dieva eņģeļi ir ļoti tuvu. Uznākot uz paaugstinājuma, sludinātājiem vispirms vajadzētu raudzīties uz Dievu, ar to visiem sakot, ka viņu spēka avots ir Dievs.
Sludinātājs, kas savā apģērbā ir nolaidīgs, bieži aizvaino ļaudis, kas ir smalkjūtīgi un ar labu gaumi. Kas šajā ziņā ir vainīgi, tiem vajadzētu labot savas kļūdas un būt piesardzīgākiem. Beidzot būs redzams, ka dažas dvēseles ir zudušas sludinātāja nevīžības dēļ. Pirmais iespaids uz ļaudīm ir bijis nelabvēlīgs, jo viņi nekādi nevarēja savienot sludinātāja izskatu ar sniegtajām patiesībām. Viņa apģērbs runāja tām pretī; un ļaudīm palika iespaids, ka šķira, kuru viņš pārstāv, ir nevīžīgi cilvēki, kas nerūpējas par savām drēbēm, un rezultātā klausītāji negribēja ielaisties nekādās attiecībās ar šiem cilvēkiem.
Ņemot vērā man doto gaismu, jāsaka, ka šajā ziņā starp mūsu ļaudīm ir valdījusi izteikta nolaidība. Sludinātāji reizēm nostājas uz paaugstinājuma ar nesakārtotiem matiem, un liekas, ka ķemme vai suka tos nav skārusi visu nedēļu. Dievs tiek apkaunots, ja ļaudis, kas iesaistās Viņa svētajā kalpošanas darbā, ir tik nevērīgi pret savu ārējo izskatu. Senatnē priesteriem, lai kalpotu svētajā vietā un priestera amatā, vajadzēja tērpties īpaši darinātās drēbēs. Tiem vajadzēja ģērbties atbilstoši to darbam, un Dievs skaidri noteica, kādiem jābūt šiem tērpiem. Starp altāri un sapulcējušos draudzi [614] bija nolikts mazgājamais trauks, lai pirms iešanas Dieva tuvumā tie, draudzei redzot, varētu mazgāt savas rokas un kājas. Kādu iespaidu tam vajadzētu atstāt uz ļaudīm? Ar to viņiem tika rādīts, ka, lai varētu iet Dieva tuvumā, iepriekš jānoliek ikkatrs puteklis; jo Viņš ir tik augsts un svēts, ka, nesaskaņojoties ar šiem noteikumiem, sekas būtu nāve.
Bet paskatieties uz drēbēm, kādās staigā daži mūsu sludinātāji! Daži, kas kalpo svētās lietās, tā valkā savas drēbes, ka tās vismaz daļēji iznīcina viņu darba iespaidu. Ir skaidri redzams gaumes trūkums krāsas un lietderīga glītuma ziņā. Kādu iespaidu atstāj šāds apģērbs? Tas norāda, ka darbs, ko viņi dara, netiek uzskatīts par svētāku vai augstāku kā parastais darbs, piemēram, aršana tīrumā. Sludinātājs ar savu priekšzīmi svētās lietas nostāda vienā līmenī ar parastajām.
Šādu sludinātāju iespaids Dievam nepatīk. Ja kādi viņa darba rezultātā tiek pārliecināti pieņemt patiesību, tad tie bieži atdarina savus sludinātājus un nostājas uz tikpat zema līmeņa kā viņi. Pārveidot šos cilvēkus, nostādot tos pareizā stāvoklī un ieaudzināt viņos kārtību un disciplīnu būs daudz grūtāk, nekā atgriezt pie patiesības tos, kas patiesību vēl nekad nav dzirdējuši. Kungs no saviem kalpiem prasa šķīstumu un svētumu, lai tie paši savā dzīvē pareizi īsteno patiesības pamatlikumus un lai citus ar savu priekšzīmi vada uz augstu stāvoša līmeņa.
