Ja esat nokāpuši bezcerības pagrabā, nesūdzieties par jūs apņemošo tumsu. No kurnēšanas gaisma neradīsies. Kāpiet ārā no šī pagraba! Izejiet no tumsas un uzkāpiet augšistabā, kur gaiši atspīd gaisma no Dieva vaiga.
Nesūdzieties arī par dzīves ērkšķiem un dzeloņiem. Salasiet puķes! Mūsu domām jākavējas pie iedrošinošām lietām.
Lai atskan vārdi par to, ko Kristus jūsu dēļ ir darījis.”
Sludinātājs Vagoners parādīja, ka taisnošana ticībā darbojas tad, kad kristieši pieprasa Dieva apsolījumu piepildīšanos. Arī Elena Vaita teica: “Es vēlos, lai jūs paņemtu bagātos Dieva apsolījumus un kā gleznas pakārtu pie jūsu atmiņu galerijas sienām (..). Ak, es vēlos, lai Dieva apsolījumi būtu kā dzīvas gleznas pie jūsu atmiņu galerijas sienām, lai jūs uz tām varētu skatīties! Tad jūsu sirdi varēs piepildīt Dieva žēlastība, un jūs spēsit paaugstināt Jēzu.”
Aizgrābtības klusumā sapulce klausījās viņas svētrunas nobeigumu: “Ak, es mīlu Viņu. Es Viņu mīlu, jo Viņš ir mana mīlestība. Es saskatu viņā neaprakstāmu pievilcību un, ak, kā es gribētu, lai mēs reiz ieietu pa vārtiem Dieva pilsētā (..). Es vēlos, lai jūs izkopjat savas sirdis un lūpas, lai varētu slavēt Viņu, lai varētu runāt par Viņa spēku un godību (..). Lai Dievs mums palīdz vairāk Viņu slavēt un tikt atrastiem nevainīgiem Viņa priekšā.”
Kādā citā lielā svētrunā21 Elena Vaita runāja par salīdzināšanas darbu, ko Kristus mūsu labā veic Debesu svētnīcā. Kamēr Viņš to šķīsta, viņa teica, mums savas “dvēseles svētnīcas” būtu jāšķīsta, ieejot kopā ar Viņu Debesu svētnīcā, izsūdzot savus grēkus un ticībā satverot Viņa roku.
Šajās attiecībās ar Jēzu ir ne tikai piedošana, bet arī uzvaras spēks. “Mēs esam dzirdējuši daudzus attaisnojumus,” viņa teica šajā svētrunā. “Ļaudis saka: “Es nevaru tikt galā ar to un to.” Ko jūs domājat ar to un to?” viņa jautāja. “Vai gribat teikt, Golgātas upuris kritušās cilvēces labā ir nepilnīgs, ka ar to mums nav dāvāts pietiekami daudz žēlastības un spēka, lai mēs varētu izskaust savas dabiskās nepilnības un tieksmes?”
(Daudziem adventistiem bija grūti noticēt šim apsolījumam. Pēc sešpadsmit gadiem, 1904. gadā, Elena Vaita ar skumjām atzina: “Daudzu to cilvēku dzīvē, kuru vārdi ir ierakstīti draudzes grāmatās, nav notikusi patiesa pārmaiņa (..). Viņi apliecina, ka ir pieņēmuši Kristu kā savu Pestītāju, bet netic, ka Viņš dos spēku uzvarēt grēkus.” 22)
Drīz pēc 1888. gada (ja vien drīkstam atstāt Mineapolisu) Elena Vaita izdeva brošūru “Steps to Christ” (“Ceļš pie Kristus”). Tajā viņa turpināja izskaidrot taisnošanu ticībā un tās darbību.
Piemēram, runādama par to, cik pilnīgi un brīnišķīgi Dievs piedod grēku, viņa teica: “Ja tu nodod sevi Viņam un pieņem Viņu par savu Pestītāju, tad, lai arī cik tu agrāk būtu bijis grēcīgs, Viņa dēļ tu tagad tiksi uzskatīts par taisnu. Tava rakstura vietā stājas Kristus raksturs, un Dievs tevi ir pieņēmis tā, it kā tu nebūtu grēkojis.” 23
Tas ir vareni, bet tas vēl nav viss. Mēs katru dienu varam dzīvot, zinādami, ka Viņš mūs mīl, un neuztraukdamies par savu pestīšanu. (Glābšanu panāk ar taisnošanu ticībā, nevis ar taisnošanu raižu dēļ!) “Mums nevajadzētu sevi padarīt par centru un nodoties raizēm un bailēm, vai tikai tiksim glābti,” viņa rakstīja.24
Vai tas nozīmētu, ka mums nekas nav jādara? Nē, mums kaut kas tomēr ir jādara. Jādara tas, ko sludinātājs Vagoners un Elena Vaita uzsvēra 1888. gadā. Mums jāizvēlas domāt un runāt par Viņa apsolījumiem. “Turies ar savu dvēseli pie Dieva un uzticies Viņam. Runā un domā par Jēzu (..). Atmet visas šaubas, izklīdini bailes (..). Saņem Dieva mieru (..). Ja paliksi Viņa rokās, Viņš tevi vadīs, un tu Viņa mīlestības spēkā būsi vairāk kā uzvarētājs.” 25
Bet vai tad Bībele nemāca, ka kristietim jāpaliek nomodā, jācīnās un jālūdz? Jā, tiešām, to varam atrast Mat. 26:41 un Lūk. 13:24. Taču Elena Vaita 1892. gadā norādīja, ka jācīnās ir nevis pret grēku, bet par to, lai domātu par Jēzu. “Mums ir jābūt nomodā, jācīnās un jālūdz, lai nekas mūs nepieviltu un nepamudinātu izvēlēties citu kungu, jo mums vienmēr paliek iespēja to darīt. Tāpēc nenolaidīsim acis no Kristus, un Viņš mūs pasargās. Kad raugāmies uz Jēzu, esam drošībā (..). Pastāvīgi uzlūkojot Viņu, mēs “topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu.”” (2. Kor. 3:18)26
Šis Kristus neaprakstāmās pievilcības akcentējums draudzē ienāca kā spirdzinoša vēsma.
1. L. H. Christian, “Sons of the North” (Mountain View, Calif.: Pacific Press Publishing Association, 1942), 130 lpp.
2. “Review and Herald”, 1881. g. 23. augustā, 143. lpp.
3. Maikla Makgukina (Michael McGuckin) raksts “The Lincoln City Mission: A. J. Cudney and Seventh-day Adventist Beginnings in Lincoln, Nebraska” izdevumā “Adventist Heritage”, 1975. g. vasarā.
4. Turpinot tēmu, ieteicams lasīt Olson, “Through Crisis to Victory” un LeRoy Edwin Froom, “Movement of Destiny” (Washington D. C.: Review and Herald Publishing Association, 1971), 237.–268. lpp. Abi šie darbi diemžēl sniedz optimistiskāku ainu, nekā brīdina Elenas Vaitas liecības.
5. Ellen G. White, “Testimonies to Ministers”, 91., 92. lpp.
6. Elenas Vaitas 179. vēstule, 1902. g.; sk arī Olson, “Through Crisis to Victory”, 39. lpp.
7. E. J. Waggoner, “Confession of Faith”, 5. lpp., eksemplārs glabājas Endrūsa universitātes Džeimsa Vaita bibliotēkas Mantojuma kabinetā.
8. A. T. Jones, “The Gathering Call”, bēru svētruna E. Dž. Vagoneram, 1916. g. novembrī. Eksemplārs glabājas Elenas Vaitas mantojuma fondā.
9. Ellen G. White, “Testimonies to Ministers”, 92., 93. lpp.
10. Ellen G. White, “Counsels to Writers and Editors”, 75., 76. lpp.
11. “Review and Herald”, 1889. g. 5. martā, 146. lpp.
12. “Review and Herald”, 1889. g. 23. jūlijā, 466. lpp.
13. Ellen G. White, “Selected Messages”, 1. grām., 361., 362. lpp.
14. Ellen G. White, “Testimonies to Ministers”, 511., 512. lpp.
15. Elenas Vaitas 5. manuskripts, 1889. g.: Olson, “Through Crisis to Victory”, 48. lpp.
16. E. G. Waggoner, “Christ and His Righteousness” (Oakland, Calif.: Pacific Press Publishing Company, 1890 [Facsimile reproduction, Nashville, Tenn.: Southern Publishing Association, 1972], 66. lpp. Cits Vagonera darbs: “The Glad Tidings” — sākotnēji izdots 1900. g., 1972. g. rediģējusi Klusā okeāna izdevniecības asociācija.
17. Waggoner, “Christ and His Righteousness”, 69.–73. lpp.
18. Turpat, 29.–31. lpp.
19. Turpat, 78.–84. lpp.
20. Šī svētruna publicēta Olsona darbā “Through Crisis to Victory”, 246.–256. lpp.
21. Turpat, 260.–269. lpp.
22. Elenas Vaitas raksts izdevumā “Review and Herald”, 1904. g. 7. jūlijā, 7. lpp.
23. Ellen G. White, “Steps to Christ” (Mountain View, Calif.: Pacific Press Publishing Association, 1908, 1956), 62. lpp.
24. Turpat, 72. lpp.
25. Turpat.
26. Turpat.', '1', 2, 'history
