Līdzīgi kā 3. nodaļa, arī 6. nodaļa aizsākas ar rūpēm par valsts pamatu stiprināšanu. Arī šeit ķēniņš aicina augstās amatpersonas. Trešā nodaļa sākās ar tēla „uzstatīšanu” (hqm) (1. pants). Mūsu pašreizējā nodaļā runa ir par valsts pārvaldnieku „iecelšanu” (hqm) (Daniēla 6:1). Abās nodaļās lietots viens un tas pats aramiešu valodas darbības vārds.
Jau no paša sākuma Daniēls ir šķirts no saviem kolēģiem. Valsts pārvalde ir sadalīta starp 120 satrapiem jeb pārvaldniekiem (sk. Esteres 1:1; 8:9). Pār pārvaldniekiem ir trīs priekšnieki, un Daniēls ir viens no viņiem. Ķēniņš pat domā uzticēt viņam (hqm) pārvaldīt visu valsti (Daniēla 6:3). Dārijs ir iecerējis savus administratīvos panākumus balstīt uz Daniēla pleciem. Viņa izvēli nosaka vairāki iemesli. Pirmām kārtām, līdzīgi viņam pašam, ebrejs nav vietējais, tātad viņš svešajā zemē būs sabiedrotais. Daniēls arī bija paredzējis Babilonas krišanu un Medo-Persijas valsts stāšanos tās vietā. Turklāt pravietis nupat ir iecelts par valsts pārvaldnieku, un viņš ir kalpojis valstij daudzus gadus. Lai izvairītos no haosa, Dārijs nolemj atstāt galvenās babiloniešu valsts pārvaldes struktūras neskartas. Bet patiesais iemesls nav politisks. „Daniēls bija pārāks par citiem priekšniekiem un par visiem pārvaldniekiem tāpēc, ka viņā mājoja spēcīgs gars; un ķēniņš bija nodomājis uzticēt viņam pārvaldīt visu valsti.” (3. pants) Daniēla 5:12, kā arī 1. un 2. nodaļa norāda uz šādu „pārākumu” kā Dieva svētības un inspirācijas izpausmi. Citiem vārdiem, ķēniņš vēlas izmantot savā labā Daniēlam piemītošās neparastās spējas. Bābeles mentalitāte iesūcas pat ķēniņa labajos nodomos. Mēs atkal esam nonākuši reliģiskā kontekstā, un tā gaismā mums būtu jāinterpretē turpmākais šīs nodaļas teksts.
