Redzējumā ir divas daļas, kas abas sākas ar vārdiem, „es pacēlu acis, un tur” (3., 5. pants).
Līdzīgi kā 7. nodaļā, pravietis pamana dzīvnieku pie ūdens. Septītajā nodaļā tā bija „lielā jūra”, Vidusjūra. Šeit tā ir tikai upe blakus Sūzu pilsētai, varbūt pat kanāls, uz ko norāda ebreju vārds ubal (Daniēla 8:2), kas nozīmē „vadīt”, „vest”, „nest.” Septītās no daļas vīzija attīstās visapkārt Vidusjūrai. Šeit tā nesniedzas tālāk par persiešu impērijas robežām. Daniēla minētā Sūzu pilsēta, kas atradās apmēram 230 jūdžu (~370 km) uz austrumiem no Babilonas, vēlāk kļuva par vienu no bagātākajām persiešu ķēniņu galvaspilsētām, viņu iecienītāko rezidenci, kur tie glabāja visus savus dārgumus. Arī kanāls norāda uz turību. Babiloniešu pasaulē kanāli bija lauksaimnieciskās ražošanas un uzplaukuma pamats. Nebukadnēcara uzrakstā minēts babiloniešu kanāls ar nosaukumu Libilkhigalla, „Lai tas nes pārpilnību”. Vārds libil („kas nes”) ir atvasināts no tās pašas saknes, kā mūsu vārds ubal (upe, kanāls).
Uz šī bagātības un uzplaukuma fona Daniēls redz aunu, kas badās uz rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem, izteiksmīgi norādot uz tā iekarojumiem trīs virzienos, izņemot tā paša izcelsmes virzienu – austrumus. Tā negausīgā apetīte uz teritoriju un tā viens rags, kas ir garāks par otru, mums atgādina septītās nodaļas gaļas kāro lāci, kura viens sāns ir augstāks par otru. Auns tādējādi simbolizē to pašu valsti, ko lācis, tas ir, mēdiešu un persiešu valsti.
Mūsu secinājumu atbalsta arī parādības izskaidrojums (Da nila 8:20). Vēsture apstiprina pravietojumu. Četrus gadus vēlāk, 547. gadā p.m.ē., persietis Kīrs, kurš jau iepriekš bija uzveicis mēdiešus (sk. 7. nodaļu), iekaro Līdiju, paplašinot savas valsts KIPPUR KARŠ robežas līdz Egejas jūrai. Visbeidzot, 539. gadā p.m.ē. viņš ieņem Babilonu. Persieši, kas sākotnēji bija pakļauti mēdiešiem, kļūst par vienu no diviem ragiem, konkrēti, par garāko ragu, kas „bija izau dzis beidzamais” (3. pants).
Vīzijai turpinoties, uz skatuves parādās āzis. Tas uzbrūk aunam, kurš joprojām atrodas pie kanāla, it kā sargājot piekļuvi tam. Uzbrūkot aunam, āzis to nāvīgi ievaino. Atklāsme izceļ āža ātrumu un tā četrus ragus, atgādinot mums septītās nodaļas leopardu, kuru arī raksturoja ātrums un četras galvas (Daniēla 7:6). Āzis simbolizē no rietumiem nākošos grieķus; šo secinājumu apliecina arī atklāsmes izskaidrojums (Daniēla 8:21).
Vēsture atkal apstiprina pravietojumu. 490. gadā p.m.ē. atē nieši uzveica persiešus Maratonas kaujā. Vēlāk, 331. gadā p.m.ē., Aleksandra armija sakāva vājo Dāriju III Arbelas jeb Gaugamelas kaujā, paverot ceļu uz zelta pilsētām Babilonu un Sūzām. To milzīgās bagātības nonāca Aleksandra rokās. „Ieņem šo pilsētu [Sūzas], un tev nebūs jābaidās izaicināt bagātībā Zevu”, Aristogors par Sūzām bija sacījis Spartas valdniekam Kleomenesam. Un patiesi, Aleksandra jauniegūtā bagātība tika lēsta ap 50 000 talantiem, kas līdzinās simtiem miljonu dolāru. „Grieķijas senais pretinieks bija pilnībā sakauts; (..) Aleksandrs ar nodomu pielika uguni Kserksa pilij, lai pasaule skaidri saprastu, ka viens režīms ir atdevis vietu citam.” Aleksandrs pieņem titulu „Persijas ķēniņš”. Bet ar to viņa varaskāre nebeidzas. Viņš šķērso Āzijas augstos kalnus un nonāk Indas ielejā. Būdams pašā slavas virsotnē, 33 gadu vecumā viņš saslimst un mirst, kļūdams par savas godkāres upuri. Vēsture piepilda Daniēla vīziju līdz sīkākajai detaļai. „Kad tas bija visstiprākais savā spēkā, tam nolūza viņa lielais rags.” Četri no Aleksandra virsniekiem sadala viņa valsti savā starpā: „Un tā vietā uzauga četri skaisti un ievērības cienīgi ragi virzienā uz visām četrām debess pusēm” (8. pants).
Tagad parādās jauna vara, kuras uznākšana uz skatuves un darbības mums atgādina 7. nodaļas mazo ragu.
Pirmkārt, līdzīgi mazajam ragam 7. nodaļā 8. nodaļas mazais radziņš sagrābj debesu „pulka vadoņa” (11. pants) prerogatīvas un atņem tam „dienišķo upuri” (burtiski – „pastāvīgo upuri”). Šis upuris vienmēr dega uz altāra (tamid: „mūžīgs”, „nemitīgs”, „pastāvīgs”) un simbolizēja Dieva uzticīgo klātbūtni savu ļaužu vidū. „Lai tāds ir jūsu kārtējais dedzināmais upuris Tam Kungam uz audžu audzēm Saiešanas telts vārtos Tā Kunga priekšā; tur Es satikšos ar tevi un runāšu ar tevi. (..) Un Es mājošu Israēla bērnu vidū, un Es tiem būšu par Dievu. Un viņi zinās, ka Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas tos izvedis no Ēģiptes, lai Es dzīvotu viņu vidū, Es, Tas Kungs, jūsu Dievs.” (2. Mozus 29:42-46) Sagrābjot „dienišķo upuri”, rags stājas Dieva vietā reliģiskās prakses līmenī.
Vēl vairāk, līdzīgi 7. nodaļas mazajam ragam 8. nodaļas rags nicina likumu: „Rags nogāza patiesību pie zemes” (burtiski „mīdīja”, „samina”, 12. pants). Vārds emeth, kas šeit tulkots kā „patiesība”, [„taisnība”] ir sinonīms vārdam „likums”, „bauslība” (sk. Psalmi 43:3; 119:43, 44 u.c.). Ebreju valodā un domāšanā patiesība [taisnība] ir konkrēta rīcība, kas tiek veikta, paklausot Dievam, un tai nav nekā kopēja ar mūsu abstrakto patiesības jēdzienu. Tā ir viss, kas ir saskaņā ar bauslību. Vārds emeth ir atvasināts no saknes aman (no kā cēlies arī „āmen”), kas nozīmē „paklausīt”, „būt uzticīgam”, un ietver norādi uz augstāku autoritāti. Jūdu komentatori (Ibn Ezra, Raši), interpretējot šo tekstu, skaidroja, ka „mazais rags atcels Likumu [Toru] un paklausību baušļiem”.
Vienīgā atšķirība ir šīs varas izcelsmē. Atšķirībā no 7. nodaļas mazā raga, kurš parādījās uz viena no četriem zvēriem, 8. nodaļas mazais rags ceļas no viena no četriem debesu vējiem (Daniēla 8:8, latviešu Bībelē – debess pusēm). Šis izteiciens mūs ved atpakaļ pie četru zvēru izcelsmes 7. nodaļā, kur četri debess vēji sabangoja jūru (Daniēla 7:2). Tādējādi mazais rags ir parādījies no viena no šiem četriem vējiem, bet nevis no kāda no ragiem, kā varētu saprast no dažiem tulkojumiem. Pirmkārt, rags parasti aug uz galvas, nevis uz cita raga. Turklāt, kad Daniēla grāmatā kāds rags parādās pēc iepriekšējiem, tas vienmēr notiek uz kādu no iepriekšējo ragu krišanas rēķina (Daniēla 7:8; 8:8).
Gramatiski runājot, ebreju valodas frāze, kas tulkota „no vie na no tiem” (Daniēla 8:9), mums patiesībā būtu jālasa kā „no vienas [sieviešu dzimte] no tiem [vīriešu dzimte]”, norādot uz saikni ar iepriekšējo izteicienu: „četri debess [vīriešu dzimte] vēji [sieviešu dzimte]”. Ebreju poēzijā tas ir pazīstams kā gramatiskais paralēlisms ar t un m aliterāciju:
Debess (V) vēji (S): ruhot hashamaim
No vienas (S) no tiem (V): ahat mehem (8., 9. pants). Izmantojot četrus vējus, Daniēls dod mājienu uz četriem zvēriem. Minot, ka rags parādās no viena no vējiem, viņš netieši norāda, ka tā izcelsme ir kādā no zvēriem. Pravietis ar nolūku nepiemin zvērus, lai saglabātu lasītāju uzmanību pievērstu vienīgi aunam un āzim.
Paliek jautājums, kāpēc 8. nodaļas vīzija četru zvēru ciklu aiz stāj tikai ar diviem dzīvniekiem, turklāt vēl ar mazāk nozīmīgajiem. Tā izlaiž pirmo un ceturto valsti, kas abas, no Daniēla viedokļa, ir visbūtiskākās: Babiloniju, Daniēla mītnes zemi, ko simbolizēja „galva” un „lauva” (Daniēla 2:37, 38; 7:4), un Romu, nepazīstamo un savādo valsti, kas Daniēlu dziļi satrauc (Daniēla 2:40; 7:7, 19). Un kāpēc šī pēkšņā pāreja no fantastiskā uz ikdienišķo, no pagānu valstis ainojošajiem dīvainajiem hibrīdiem uz diviem parastiem dzīvniekiem, ko 3. Mozus grāmatas likumi klasificē kā šķīstus?
Ja Daniēla vīzija kā galvenos tēlus izmanto divas vidējās vals tis, tad tas ir tieši to nenozīmīguma dēļ. Viņa galvenā vērība šeit nav vērsta uz pašām valstīm, bet uz diviem dzīvniekiem: aunu un āzi.
To saistība kļūst zīmīga lielāko jūdu gadskārtējo svētku, Yom Kippur jeb Salīdzināšanas dienas kontekstā (3. Mozus 16:5). Auns un āzis bija Yom Kippur tradicionālais upuris. Tādējādi šie divi dzīvnieki ne tikai simbolizē Medo-Persiju un Grieķiju, bet arī norāda uz Salīdzināšanas dienu. 3. Mozus grāmatas atmosfēra vēl vairāk iezīmējas mazā raga darbībās, kas saistītas ar „dienišķo upuri”, „grēku” un „svētnīcu” (Daniēla 8:11, 12). Teksts pat piemin upuru sistēmas augstāko personu, augsto priesteri. Ebreju vārds, kas tulkots kā „vadonis” jeb „valdnieks” (sar; 11., 25. pants), ir speciāls termins, kas apzīmē augsto priesteri (Ezras 8:24). Daniēla grāmatas kontekstā vārds norāda uz Mihaēlu (Daniēla 10:5, 13, 21; 12:1), kurš ir tērpts linu drēbēs, tāpat kā augstais priesteris, izpildot Kippur dienas kalpošanu (3. Mozus 16:4).
Bet nākamā aina vēl skaidrāk norāda uz Salīdzināšanas dienu.
