Astotās nodaļas pēdējos vārdos Daniēls paliek tumsā, „jo es taču nevarēju to pilnīgi izprast” (Daniēla 8:27). Viņam nācās gaidīt 13 gadus, līdz viņš saņēma gaismu šajā jautājumā. Tagad mēs atrodamies Dārija valdīšanas pirmajā gadā (538. g.p.m.ē.), gadā, kas apzīmogots ar cerības zīmogu. Tas ir tas pats gads, kurā Daniēls sastapās ar lauvām un tika no tām izglābts (Daniēla 6). Pāri par to tas ir gads, kurā piepildās pirmie pravietojumi (2. un 7. nodaļa): Babilona padodas mēdiešiem un persiešiem. Visbeidzot, tas ir Kīra valdīšanas gads, kura reģents Babilonā ir Dārijs. Pravietis Jesaja Kīru bija raksturojis kā Israēla mesiju un glābēju: „Tas ir Mans gans, viņš izpildīs Manu gribu, pavēlēdams atjaunot Jeruzālemi un atkal uzcelt Dieva namu!” Tā saka Tas Kungs uz Kīru, Savu svaidīto: „Kīru Es satvēru pie viņa labās rokas, (..) Es iešu tavā priekšā un līdzināšu nelīdzenās tekas, Es satriekšu vara durvis un salauzīšu dzelzs aizšaujamos. Es nodošu tev tumsā paglabātās mantas un paslēptos dārgumus, lai tu atzīsti, ka Es esmu Tas Kungs, Israēla Dievs, kas tevi saucis tavā vārdā. Jēkaba, Sava kalpa, dēļ un Israēla, Sava izredzētā, dēļ Es tevi nosaucu tavā vārdā un devu tev cienījamu vārdu, kur tu Mani vēl nepazini.” (Jesajas 44:28-45:4)
Vērojot piepildījumu, Daniēls sāk saprast un vēlas uzzināt vairāk. Negatīvajam „nevarēju izprast” iepriekšējā nodaļā (Daniēla 8:27) tagad pretim stājas pozitīvs „sapratu”: „Es, Daniēls, no Rakstiem sapratu, saskaņā ar Kunga doto vārdu pravietim Jeremijam, ka Jeruzalemes pamestība turpināsies septiņdesmit gadus.” (Daniēla 9:2, NIV)
Iepriekšējā parādība atstāja vilšanās sajūtu. Uz brīdi Daniēls varēja nonākt pie slēdziena, ka Jeruzaleme paliks izpostīta 2300 gadus. Bet, pārdomājot Jeremijas grāmatas vārdus, viņš nomierinās. Trimdas laiks nepārsniegs 70 gadus. „Tiešām tā saka Tas Kungs: kad septiņdesmit gadi Bābelē būs pilnīgi pagājuši, tad Es atkal par jums gādāšu un izpildīšu Savu apsolījumu, ka Es jūs atvedīšu atpakaļ šinī vietā. (..) Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu.” (Jeremijas 29:10-12; sal. 25:11, 12)
Ebreju Bībeles noslēgumā Laiku grāmata no jauna pārformulē Jeremijas pravietojumu, saglabājot to pašu tiešo norādi uz Kīru. Pašu 70 gadu periodu teksts aplūko kā atsauci uz sabata gadu (7 x 10):
„Un visus Dieva nama traukus, lielus un mazus, un Tā Kunga nama dārgumus, kā arī paša ķēniņa un viņa lielkungu dārgumus – visu viņš [Nebukadnēcars] aizveda uz Bābeli. (..) Un viņš aizveda gūstā uz Bābeli visus, kas bija paglābušies no zobena; tur tie kļuva viņam un viņa dēliem par vergiem, līdz kamēr iesākās persiešu ķēniņa valsts vara, lai piepildītos Tā Kunga vārds, kas bija teikts ar Jeremijas muti: „Līdz kamēr šī zeme būs izdzīvojusi līdz galam savus sabata gadus!“ Visā tanī laikā, cik ilgi tā bija izpostīta, tā gulēja mierā [shabbat], kamēr piepildījās septiņdesmit gadi. Bet, lai piepildītos Tā Kunga vārds, kas bija vēstīts ar Jeremijas muti, tad Persijas ķēniņa Kīra pirmajā gadā Tas Kungs pamudināja persiešu ķēniņa Kīra garu, ka viņš ar vēstījumu izziņoja pa visu savu ķēniņa valsti, pat ar rakstu, pavēstīdams: „Tā saka Persijas ķēniņš Kīrs: Tas Kungs, debesu Dievs, ir nodevis man visas pasaules ķēniņu valstis, un Viņš ir devis rīkojumu uzcelt Viņam Jeruzālemē, kas atrodas Jūdā, svētnīcu. Kas vien jūsu vidū ir cēlies no Viņa tautas, ar to lai ir Tas Kungs, viņa Dievs, un tas lai dodas kalnup!”” (2. Laiku 36:18-23)
No 605. gada p.m.ē., kad Jeruzaleme tika izpostīta (Daniēla 1), bija pagājuši jau 68 gadi un joprojām nekas nebija noticis. Tauta joprojām ir trimdā un Jeruzaleme guļ drupās. Savas pieredzes (saistībā ar pravietojumiem) iedrošināts, Daniēls pieķeras šim pēdējam solījumam. Iepriekšējā gada notikumi viņā modina jaunu interesi par pravietojumu. Būdams liecinieks daļējam tā piepildījumam, viņš ilgojas pēc kā vairāk. Jūtot, ka 70 gadi pamazām paiet, bet nekas nemainās, Daniēls zemojas Dieva priekšā lūgšanā.
