Daniēls gavē trīs nedēļas. Bībeliskā tradīcija kā grēku nožēlas aktu parasti prasīja tikai trīs dienu ilgu gavēni (2. Mozus 19:10-15; Esteres 4:16). Daniēla lūgšana ir tik kvēla, ka viņš šo parasto gavēņa laiku reizina ar septiņi. Vēlāk jūdu tradīcija paturēs „trīs nedēļu” vienību, lai pieminētu dažādas traģēdijas, kas skāra jūdu tautu, sevišķi tempļa izpostīšanu. Šis sērošanas laiks, ko sauc arī beyn hametzarim („ciešanās”, „bēdās”), ilgst no Tamuza mēneša septiņpadsmitās dienas līdz Av mēneša devītajai dienai (jūlijs-augusts).
Tomēr Daniēla gavēnis (un lūgšana) notika gada pirmajā mēnesī, Nisanā, tieši Pashas un Neraudzētās maizes svētku laikā. Kā šķiet, viņš netieši norāda uz to, uzskatot par vajadzīgu piemetināt, ka „gaļu un vīnu es neņēmu ne mutē” (Daniēla 10:3), kas būtu bijis jābauda Pashas rituālajās maltītēs. Jūdu komentētāji ir izteikuši izbrīnu par to, kāpēc Daniēls ir pārkāpis priekšrakstus par jēru un četriem kausiem vīna. Tomēr viņi attaisno Daniēla izvēli ar to, ka šādu reakciju izraisīja ziņa par tempļa celtniecības pārtraukšanu. Līdzīgu atsauci uz gavēni Pashas svētku laikā mēs atrodam arī Esteres 4:16.
Atklāsmi Daniēls saņem Nisana mēneša divdesmit ceturtajā dienā, tūliņ pēc Pashas nedēļas (no četrpadsmitās dienas vakara līdz divdesmit pirmajai dienai) noslēguma. Tā noteikti nav nejaušība, ka atklāsme tiek sniegta uz Pashas svētku fona, kuros tika pieminēta atbrīvošana no Ēģiptes un došanās uz Apsolīto zemi.
