Bet šeit priekškars vēl neaizveras. Daniēla grāmata uz „bēdu laiku” raugās dievišķas cerības perspektīvā.
Aiz bēdu laika, ko pārdzīvoja trimdā aizvestie, pravietis Jeremija paredz Israēla atgriešanos un glābšanu: „Ak vai! Šī ir liela diena, nav citas tai līdzīgas! Tas ir Jēkaba bēdu laiks, bet viņš izies sveikā no tā!” (Jeremijas 30:7)
Jēzus paredz Cilvēka Dēla atnākšanu: „Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām (..) Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess pa debešos ar lielu spēku un godību.” (Mateja 24:29, 30)
Arī Daniēla 12. nodaļā bēdas pārtrauc no augšas nākoša glāb šana: „Bet tanī laikā tava tauta – ikviens, kura vārds atrodas rakstīts grāmatā – tiks izglābti.” (1. pants NIV)
Tāpat kā 7. nodaļā, arī 12. nodaļā Mihaēla (Cilvēka dēla) nāk šana notiek tiesas kontekstā. Arī šeit tiek atvērtas grāmatas (Daniēla 12:1; sal. 7:10). Bet 12. nodaļā tiesa nepaliek 7. nodaļas debesu ainas ietvaros. Tagad mēs esam liecinieki tās ietekmei uz zemi, Dievam pieņemot konkrētus mērus, lai tiktu galā ar ļaunumu. Tagad mēs aptveram, ka visam reiz notikušajam ir bijusi nozīme, ka kat ram notikumam ir bijušas savas sekas. Viss ir bijis pierakstīts un tagad tiek vērtēts. Tiesa šķir saprātīgos no ļaunajiem, dzīvību no nāves. Vienīgi radikālas izmaiņas var attīrīt ceļu jaunai dzīvei. Un šī jaunā dzīve ir iespējama vienīgi tad, ja tiek iznīcināta nāve. Tiesa ir visaptveroša un galīga. Glābšana pieskarsies visam un notiks noteiktā vēstures laika brīdī. „Un daudzi, kas dus zemes pīšļos, uzmodīsies: (..) sapratīgie mirdzēs kā debesu spožums, (..) kā zvaigznes mūžīgi mūžam.” (Daniēla 12:2, 3 NIV)
Lai to pieņemtu, ir nepieciešama drosme. Glābšana ietver nāvi. Lai piedzīvotu augšāmcelšanos, vispirms mums ir jāmirst. Bet atalgojums ir reāls un taustāms, nevis kāda ēteriska, netverama ne mirstība.
Bībeliskā cerība sniedzas pāri cilvēciskajām cerībām. Tā ne apmierinās ar miglainiem, cilvēka gribasspēkā balstītiem labākas pasaules solījumiem. Tā norāda uz pasauli, kurā zvaigznes mirdzēs mūžam. Nemirstības realitāte būs daudz krāšņāka par visu, ko mēs varam uzdrīkstēties iztēloties: „Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1. Korintiešiem 2:9)
