Tā nu jūs esat redzējis manu ļaunāko ienaidnieku – mani pašu! Ikvienam no mums ir ienaidnieks, ar ko cīnīties. Ko jūs darīsit ar savu ienaidnieku – sevi? Ir viegli pasmieties par to, kā mēs izturamies pret sevi, bet, galu galā, tas nav nekas tāds, par ko būtu jāsmejas. Ja atļaujam savam „es” palikt un valdīt mūsu dzīvēs, mēs sevi nogalinām gluži tāpat kā tas, kurš izdara pašnāvību.
Lielu daļu savas dzīves es pavadīju, ejot savu ceļu un cenšoties darīt sevi laimīgu. Ziniet, tā bija nožēlojama eksistence! Ja izvēlamies nepakļaut savu „es”, neļaut savai vecajai miesīgajai dabai mirt, mūsos neizbēgami rodas visi šie iekšēji konflikti un neapmierinātība ar dzīvi, kas izposta ne vien mūsu prieku, bet arī mūs pašus.
Mums ir iespēja izvēlēties, kādu eksistences līmeni mēs vēlamies.
Brīvība izvēlēties un spēja izmantot savu gribu ir lielākā dāvana, ar ko Dievs ir apveltījis cilvēci. Atbilstoši lietots, cilvēka izvēles spēks, atsaucoties Dieva žēlastībai, savieno mūs ar Visuma Dievu, un Viņa spēkā un vadībā mēs kļūsim par svētību pasaulei. Nepareizi izmantots, šis pats izvēles spēks cilvēku novedīs pie rīcības, kas liks pasaulei drebēt. Ielūkojieties vēsturē, palūkojieties uz diktatoriem, kuru vārdi ir kļuvuši par sinonīmu ļaunumam, un ziniet, ka ikvienā gadījumā tas viss sākās ar šķietami nenozīmīgu izvēli iet pašam savu ceļu.
