Tagad Dieva ļaudīm nav laika aizrauties ar to, kas ir pasaulē, vai arī krāt virs zemes sev mantu. Nepavisam nav tālu laiks, kad, līdzīgi pirmajiem mācekļiem, mēs būsim spiesti meklēt patvērumu atstātās un vientuļās vietās. Kā Jeruzālemes aplenkšana Jūdejas kristiešiem bija zīme bēgšanai, tā nepareiza varas izlietošana no mūsu tautas puses, ar likumu pavēlot ievērot pāvesta Sabatu, būs brīdinājums mums. Tad būs laiks atstāt (465) lielās pilsētas, esot gataviem atstāt arī mazākās, lai apmestos kalnos, vientuļās, nošķirtās vietās. Un tādēļ mums nav jāmeklē dārgi mājokļi šai pasaulē, bet jāsagatavojas ieiet labākā zemē, tas ir, Debesīs. Mums jāmācās taupīt līdzekļus, sargājoties tos izdot, lai apmierinātu savas iegribas. Katrs Dieva aizdotais pods jāizlieto Viņa godam, brīdinot pasauli. Dievs saviem strādniekiem ir paredzējis darbu, kas veicams pilsētās. Ir jāatbalsta misijas punkti, jāatver jaunas misijas. Šī darba sekmīga uz priekšu virzīšana prasīs ne mazumu izdevumu. Vajadzīgi lūgšanu nami, kur varētu ieaicināt ļaudis klausīties šim laikam domāto vēsti. Tieši šim mērķim Dievs saviem namturiem ir uzticējis kapitālu. Neiesaistiet savus īpašumus laicīgos pasākumos, lai šim darbam nevajadzētu aizkavēties. Ieguldiet savus līdzekļus tur, kur jūs tos varat izlietot par labu Dieva lietai. Sūtiet savu mantu sev pa priekšu uz Debesīm.
Draudzes locekļiem katram atsevišķi vajadzētu sevi un visus savus īpašumus uzskatīt par Dieva altārim piederošām lietām. Tagad, kā nekad iepriekš, ir piemērots Pestītāja aizrādījums: “Pārdodiet savu īpašumu un izdaliet to nabagiem, gādājiet sev naudas makus, kas nepaliek veci, neizsīkstošu mantu debesīs, kur zaglis nevar piekļūt un ko kodes nevar maitāt. Jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.” Tie, kas savus līdzekļus iegulda lielos namos, zemes īpašumos, laicīgos pasākumos, ar savu rīcību saka: “Tie nevar piederēt Dievam, jo tie man pašam vajadzīgi.” Viņi savu vienu podu ir ietinuši autā un apslēpuši zemē. Tādiem tiešām ir iemesls uztraukties. Brāļi, Dievs jums nav uzticējis līdzekļus, lai tie gulētu nelietoti, ne arī, lai tie tiktu alkatīgi iztērēti vai apslēpti, bet lai tos izlietotu Viņa lietas virzīšanai uz priekšu, glābjot bojāejošo dvēseles. Tagad nav laiks Kunga naudu iesaistīt jūsu dārgajās celtnēs un plašajos uzņēmumos, kamēr Viņa lieta paliek neattīstītā stāvoklī un ir atstāta, lai, lūdzot dāvanas, pati sev lauztu ceļu un tikai daļēji piepildītu mantnīcu. Šāda veida darbam Kungs neiet līdzi. Neaizmirstiet, strauji tuvojas diena, kad atskanēs vārdi: “Atbildi par savu namturību.” Vai jūs nespējat saskatīt laika zīmes? (466)
Katra aizejošā diena mūs tuvina pēdējai lielajai, svarīgajai dienai. Mēs esam par vienu gadu tuvāk tiesai, tuvāk mūžībai, nekā bijām 1884. gada sākumā, bet vai mēs esam tuvāk arī Dievam? Vai mēs, lūdzot Dievu, vienmēr atrodamies nomoda stāvoklī? Atkal viens gads, kad mums bija laiks strādāt, ir aizritējis mūžībā. Katru dienu mēs esam satikušies ar vīriem un sievām, kas tiks tiesāti. Katra diena kādai dvēselei varbūt ir bijusi izšķiroša robežlīnija; dažs varbūt jau ir pieņēmis lēmumu, kas noteiks viņa mūžīgo likteni. Kāds ir bijis mūsu iespaids uz šiem līdzceļotājiem? Ko mēs esam darījuši, lai viņus vadītu pie Kristus?
Uz nāves tuvošanos ir jāskatās nopietni, bet daudz, daudz svinīgāka ir iespēja vēl dzīvot. Katra mūsu dzīves doma, vārds un darbs mūs reiz atkal sastaps. Kādus mēs sevi izveidosim pārbaudes laikā, tādiem mums būs jāpaliek visā mūžībā. Nāve izraisa miesas sabrukumu, bet nemaina raksturu. Kristus nākšana neradīs pārmaiņu mūsu raksturā; tā vienīgi to darīs mūžīgi nemainīgu.
Atkal es aicinu draudzes locekļus būt kristiešiem, būt līdzīgiem Kristum. Jēzus strādāja ne savā, bet citu labā. Viņš strādāja, lai aplaimotu un glābtu pazudušo. Ja jūs esat kristieši, tad jūs atdarināsiet Viņa piemēru. Viņš ir licis pamatu, un mēs kopā ar Viņu esam namdari. Bet kādu materiālu mēs nesam, lai liktu uz šī pamata? “Katra darbs tiks redzams: tiesas diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un, kāds kura darbs ir, to uguns pārbaudīs.” Ja jūs visu savu spēku un apdāvinātību esat veltījuši šīs pasaules lietām, tad jūsu dzīves darbu attēlo koks, siens, salmi, ko iznīcinās pēdējās dienas uguns. Bet nesavtīgās pūles Kristum un nākamai dzīvei būs kā zelts, sudrabs un dārgakmeņi; tās ir neiznīcīgas.
Mani brāļi un māsas, es jūs lūdzu, uzmostieties no nāves miega! Ir pārāk vēls, lai smadzeņu, kaulu un muskuļu spēku veltītu kalpošanai sev. Lai pēdējā diena jūs neatrod tukšus, bez Debesu bagātībām. Centieties veicināt krusta uzvaras, centieties apgaismot dvēseles, strādājiet (467) savu līdzcilvēku glābšanai, un jūsu darbs izturēs uguns pārbaudi.
“Ja kāds darbs paliek, tas dabūs algu.” Krāšņs būs atalgojums, kādu dāvās uzticīgajiem strādniekiem, kad viņus sapulcinās ap Dieva un Jēra troni. Kad Jānis savā mirstīgajā stāvoklī skatīja Dieva godību, viņš pakrita kā miris, viņš nebija spējīgs izturēt šo skatu. Bet kad tas, kas mirstīgs, apvilks nemirstību, tad atpestītie būs līdzīgi Jēzum, jo tie Viņu redzēs, kāds Viņš ir. Tie stāvēs troņa priekšā, rādot, ka ir pieņemti. Visi viņu grēki ir izdzēsti, visi viņu pārkāpumi atņemti. Tagad tie var skatīt no Dieva troņa nākošo neaptumšoto godību. Tie ir bijuši Kristus līdzdalībnieki Viņa ciešanās, tie ir bijuši Viņa līdzstrādnieki atpestīšanas plānā, un tagad tie ir Viņa prieka līdzdalībnieki, redzot dvēseles, kas ar viņu starpniecību izglābtas, lai visā mūžībā slavētu Dievu.
