(501) Mīļais brāli un māsa B! Man ir rādīts, ka garīgā ziņā jūs atrodaties briesmās. Jūs atstājāt pareizo taku un savas kājas likāt uz platāka ceļa. Māsa B ir daudz pateikusi ar pusvārdiem un aprautos teikumos, šeit mazliet un tur mazliet, kas līdzīgi izsētai sēklai noteikti nesīs savu pļauju. Viņa ir atbalstījusi neticību un savam vīram teikusi, ka viņu ietais ceļš visumā ir pārāk šaurs un pieticīgs. Viņa domāja, ka vīram ir ļoti lielas spējas un ka tās vajadzētu izlietot plašākā un ietekmīgākā veidā. Brālim B bija tieši tādi paši uzskati; patiesībā šo virzienu sievas domām ir devis viņš. Jūs abi turējāt karogu, uz kura bija rakstīts: “Dieva baušļi un Jēzus liecība”, bet, sastopoties ar ļaudīm, kuri, pēc jūsu domām, bija ievērojami, jūs karogam ļāvāt noslīdēt un to paslēpāt aiz muguras, sacīdami: “Ja mēs pieļausim, ka kļūst zināms, ka esam Septītās dienas adventisti, tad līdz ar to mums vairs nebūs iespaida un mēs zaudēsim daudz priekšrocību.” Es redzēju patiesības karogu velkamies aiz jums pa zemi. Tad radās jautājums: “Kāpēc to vispār vēl paturēt? Mēs jau varam ticēt tam, kas ir redzama patiesība, bet mums pasniedzējiem un studentiem nav jāatklāj, ka nesam šo maz pazīstamo karogu.” Jūsu sabiedrībā bija tādi ļaudis, kam šie priekšlikumi nepatika, kas nebija ar tiem apmierināti, tomēr viņi nedroši sekoja jūsu iespaidam tajā laikā, kad tiem vajadzēja ļaut gaismai spīdēt, turot savu karogu paceltu. Viņi paslēpa savus karogus un turpināja iet tālāk, baidīdamies ļaut no Debesīm dotajai gaismai spīdēt visu priekšā.
Es redzēju stingrā gaitā jums tuvojamies kādu ar sāpju izteiksmi sejā. Viņš sacīja: “Neļaujiet nevienam atņemt jūsu kroni.” Vai jūs esat aizmirsuši pazemošanu, kādu izturēja Dieva Dēls, nākot uz mūsu pasauli, kā Viņš pacieta patiesības sagrozīšanu, kaunu, apvainojumus, naidu, apsmieklu un nodevību, kā Viņš izturēja (502) apkaunojošo izmeklēšanu tiesas zālē pēc tam, kad Ģetzemanes dārzā bija panesis sātana pārcilvēciskos uzbrukumus? Vai jūs esat aizmirsuši pūļa mežonīgo kliegšanu: “Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!” kad Viņam vajadzēja mirt kā ļaundarim? Vai kalps ir lielāks kā viņa Kungs? Jēzus sekotājus cilvēki necienīs, bet tie, līdzīgi savam Meistaram, būs lēnprātīgi un no sirds pazemīgi. Jūs cenšaties pacelties augstāk, bet beidzot atzīsiet, ka atrodaties viszemākajā vietā. Ja jūs centīsieties darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt Dieva priekšā, tad būsiet Kristus līdzdalībnieki Viņa ciešanās un arī godības līdzmantinieki Viņa valstī. Kungs ir jūs svētījis, bet cik maz jūs esat vērtējuši Viņa mīlošo laipnību! Cik maz slavas Viņš ir saņēmis no jūsu lūpām! Jūs varat Kungam darīt labu darbu, bet tikai tad, ja priekšplānā neizvirzīsiet savus uzskatus. Jums jāmācās no Kristus, citādi nekad nebūsiet derīgi iestāties augstākā skolā, saņemt dzīvā Dieva zīmogu un ieiet pa Dieva pilsētas vārtiem, lai tiktu kronēti ar slavu, godu un nemirstību.
Sātans strādā daudzos veidos un tā, ka to grūti pazīt, pat izmantojot vīrus un sievas, kas atrodas atbildīgās uzticības vietās. Viņš tiem iedvesīs patīkamus maldus domās, vārdos un darbos, kas radīs šaubas un neuzticību tur, kur tiem viss likās pilnīgi drošs. Viņš darbosies pie neapmierinātiem elemen-tiem, lai iesaistītu tos aktīvā darbā. Pamodīsies kāre pēc stāvokļa un goda. Skaudība tiks ierosināta cilvēkos, kas likās esam brīvi no šīs īpašības, un netrūks apstākļu, kas tā sāktu darboties. Tiks pamodinātas šaubas un piedāvāti glaimojoši priekšlikumi iegūt peļņu, ja tikai priekšplānā kā kaut ko svarīgu neizvirzīs krustu. Sātans dažus kārdinās domāt, ka mūsu ticība kavē gūt lielus sasniegumus, aizsprosto ceļu uz augstu stāvokli pasaulē un atņem iespēju kļūt par izciliem vīriem un sievām.
Pirmoreiz parādot neapmierinātību, sātans bija ļoti viltīgs. Visas savas prasības viņš izskaidroja ar vēlēšanos nodibināt kārtību (503) un izdarīt lielus uzlabojumus. Viņš svēto pāri aizveda prom no Dieva un darīja neuzticīgus Kunga baušļiem tādā pašā veidā, kā viņš šodien kārdina tūkstošus un kā tūkstoši krīt, tas ir — pamodinot viņos nepamatotu iedomību. Patiesa zinātne ir dievišķa. Sātans mūsu pirmo vecāku prātā iedvesa kāri pēc iedomātām (spekulatīvām) zināšanām, ar kuru palīdzību, kā viņš paziņoja, tie ļoti uzlabos savu stāvokli; bet, lai tās iegūtu, tiem jārīkojas pretēji Dieva svētajai gribai, jo Dievs viņus nevadīs uz vislielākajiem augstumiem. Dieva nodoms nebija, ka viņiem vajadzētu iegūt zināšanas, kuru pamatā atrastos nepaklausība. Tas bija plašs lauks, kurā sātans centās ievadīt Ādamu un Ievu, un tas ir tas pats lauks, ko viņš ar savām kārdināšanām atver šodien.
Jūs izvirzījāt domu, ka izglītības lietai jāpastāv kā neatkarīgam darbam. Reliģisku jautājumu un Bībeles mācību savienošanu ar zinātnisko izglītību jūs uzskatījāt kā šķērsli mūsu audzināšanas darbā un kā kavēkli studentu vadīšanā uz augstākajiem zinātniskajiem grādiem.
Galvenais iemesls, kāpēc tik maz pasaules lielo vīru un to, kam ir koledžas izglītība, tiek pārliecināti paklausīt Dieva baušļiem, ir tas, ka viņi izglītības darbu ir atšķīruši no reliģijas, domājot, ka katrai no šīm lietām jāatrodas savā atsevišķā laukā. Bet Dievs ir devis pietiekoši plašu lauku, lai visi, kas vēlētos uzsākt tā izpēti, gūtu sev pilnīgas zināšanas. Šīs zināšanas iegūstamas dievišķā uzraudzībā; tās saistītas ar nemainīgajiem Jehovas likumiem un rezultātā dod pilnīgu svētlaimi.
Dievs neradīja ļaunumu; viņa darbs bija tikai labs, līdzīgs Viņam pašam. Bet sātanu neapmierināja Dieva gribas zināšana un tās pildīšana. Viņa ziņkārība tiecās uzzināt to, ko viņam saskaņā ar Dieva plānu nevajadzēja zināt. Ļaunumu, grēku un nāvi nav radījis Dievs; šīs lietas ir nepaklausības sekas, ko ierosināja sātans. (504) Ļaunā atzīšana pasaulē ir ienesta, pateicoties sātana krāpšanai. Šīs mācības ir smagas un maksā dārgi, tomēr cilvēki grib tās apgūt, un daudzus nekad nebūs iespējams pārliecināt, ka tā tiešām ir laime — nezināt tādas lietas, kuru izcelsme meklējama neapmierinātās iekārēs un nesvētos nolūkos. Ādama dēli un meitas ir tieši tikpat ziņkārīgi un iedomīgi, kāda bija Ieva, tiecoties pēc aizliegtām zināšanām. Viņi iegūst pieredzi un zināšanas, kādas tiem saskaņā ar Dieva plānu nekad nevajadzētu apgūt, un rezultāts būs tāds pats, kādu saņēma mūsu pirmie vecāki, tas ir — Ēdenes zaudēšana. Kad gan cilvēciskās būtnes sapratīs to, kas tām tik uzskatāmi atklāts?
Pagātnes vēsture liecina par aktīvu, darbīgu ienaidnieku. Viņš vienkārši nevar būt ne kūtrs, ne nekaitīgs. Sātans bija atrodams tikai pie viena koka, kur tam bija iespējams apdraudēt Ādama un Ievas drošību. Viņš plānoja svēto pāri pievilināt pie šī viena koka, lai tie darītu tieši to, par ko Dievs bija sacījis, ka tā nedrīkst, — tas ir, lai tie ēstu no atzīšanas koka. Tuvojoties jebkuram citam kokam, tiem nedraudēja nekādas briesmas. Cik patīkama un ticama šķita viņa runa! Sātans ķērās pie tiem pašiem argumentiem, ko viņš izlieto arī šodien — glaimiem, skaudības, neuzticības, apšaubīšanas un neticības. Tomēr Dievs un svētie eņģeļi, visi, kas paliek paklausīgi Kunga atklātajai gribai, ir par viņu gudrāki. Sātana viltība nesamazināsies, bet gudrība, ko cilvēks saņems dzīvā savienībā ar gaismas un dievišķās atzīšanas Avotu, būs atbilstoša sātana izveicībai un viltībai.
Ja cilvēki vēlētos pastāvēt pārbaudījumā, ko Ādams neizturēja, un Jēzus spēkā paklausīt visām Dieva prasībām, tāpēc ka tās ir taisnība, tad tie nekad negribētu iepazīties ar apšaubāmām atziņām. Dieva plānā nekad nav bijis, ka cilvēkam vajadzētu iegūt zināšanas, ko dod nepaklausība un kas, ieviestas dzīvē, nes mūžīgu nāvi. Kad ļaudis gandrīz pastāvīgi izvēlas (505) zināšanas, ko piedāvā sātans; kad viņu gaume ir tā samaitāta, ka tie kāro pēc šīm zināšanām, it kā tās būtu augstākās gudrības avots, tad viņi pierāda, ka ir šķīrušies no Dieva un sacēlušies pret Kristu.
