Laiku pa laikam esmu jutusi, ka Kunga Gars mani spiež dot liecību par nepieciešamību apgādāt ar vislabākajiem talantiem dažādās mūsu iestādes un citas darba nozares. Līdz šim nav veltīts pietiekoši daudz pūļu, lai visām mūsu darba daļām nodrošinātu vislabākos talantus. Tiem, kas atrodas atbildī-gās vietās, vajag būt darbam sagatavotiem vīriem — vīriem, kurus Dievs var mācīt un kurus Viņš tāpat kā Daniēlu var pagodināt ar gudrību un saprašanu. Viņiem jābūt domājošiem vīriem — vīriem, kas nes Dieva zīmogu, kas pastāvīgi iet uz priekšu svētumā, morālā cieņā un sava darba izpratnē. Viņiem jābūt lūgšanu vīriem — vīriem, kas kāpj kalnā un skata Dieva godību un cēlās Debesu būtnes, kuras Viņš norīkojis gādāt par Viņa darbu. Tad, līdzīgi Mozum, tie atdarinās kalnā doto paraugu un būs modri, lai nodrošinātu un ar darbu savienotu pašus labākos talantus, kādus vien iespējams iegūt. Ja viņi ir augoši vīri, ja tiem ir svētots prāts; ja viņi klausās Dieva balsi un cenšas satvert katru no Debesīm nākošo gaismas staru, tad tie, līdzīgi saulei, ies nelokāmi uz priekšu un pieaugs gudrībā un Dieva labvēlībā. (550)
Izdevniecības nodaļa ir svarīga Dieva darba nozare, un visiem, kas ar to saistīti, vajadzētu sajust, ka tā ir dibināta saskaņā ar Dieva norādījumu un ka tajā ieinteresētas visas Debesis. Sevišķi tiem, kam ir balsstiesības darba vadībā, vajadzīgs prāta plašums un svētots spriedums. Viņiem nevajadzētu izšķiest Kunga naudu ar neapdomīgu rīcību vai darba iemaņu trūkuma dēļ; tiem arī jāsargājas darbu ierobežot, pieņemot šaurus plānus un darbu uzticot cilvēkiem ar mazām spējām.
Man atkārtoti rādīts, ka visas mūsu iestādes vajadzētu pārzināt cilvēkiem, kas ir garīgi domājoši un savās vadības metodēs neieaudīs kļūdainos personīgos uzskatus un plānus. Šo darbu nav jānodod cilvēkiem, kas sajauc svēto ar parasto un kas Dieva darbu vērtē gandrīz tāpat kā zemes lietas, nostādot visu vienā līmenī, un kas Kunga darbu vadīs tādā pašā veidā, kā viņi ieraduši kārtot savus laicīgos darījumus. Kamēr ar mūsu iestādēm nebūs saistīti cilvēki, kas radoši spēj plānot atbilstoši darba izaugsmei un tā augstajam raksturam, tikmēr valdīs tieksme katru pasākumu sašaurināt, un Dievs tiks apkaunots. Ak, kaut visi, kam jānes ar Dieva lietu saistītas atbildības, paceltos augstākā, svētākā atmosfērā, kur vajadzētu atrasties katram patiesam kristietim! Ja viņi tā rīkosies, tad paši un darbs, kuru tie pārstāv, tiks paaugstināts un ietērpts svētā cieņā un viņus godās visi, kas saistīti ar šo darbu.
Starp tiem, kas nodarbināti mūsu iestādēs, ir bijuši vīri, kas nemeklēja Dieva padomu, kas nesaskaņojās ar patiesības lielajiem pamatlikumiem, kurus Dievs atklājis savā Vārdā, un tādēļ tiem bija redzami rakstura trūkumi. Rezultātā cilvēka kļūdainās vadīšanas metodes ir sabojājušas vislielāko darbu, kāds jebkad mirstīgajiem uzticēts; (551) turpretī, ja vadītos no Debesu principiem, tad visās darba nozarēs būtu sasniegts pilnībai daudz tuvāks stāvoklis.
Tiem, kas atrodas vadošās vietās, vajadzētu būt cilvēkiem ar pietiekoši plašu prātu, lai novērtētu personas ar attīstītu intelektu un tām maksātu atbilstoši pienākumiem, kādas šīm personām uzticēti. Protams, tiem, kas iesaistās Dieva darbā, nevajadzētu strādāt vienīgi saņemamās algas dēļ, bet gan Dieva goda dēļ, lai veicinātu Viņa lietas virzīšanos uz priekšu un iegūtu neiznīcīgas bagātības. Tajā pašā laikā mums nevajadzētu domāt, ka tiem, kas spējīgi precīzi un radoši veikt darbu, kas prasa domāšanu un neatlaidīgu piepūli, nav jāsaņem lielāka atlīdzība par mazāk izveicīgiem strādniekiem. Talantus vajag pareizi novērtēt. Tiem, kas nespēj novērtēt labu darbu un patiesas spējas, nevajadzētu būt vadītājiem mūsu iestādēs, jo viņu iespaids darbu ierobežos un pazemos.
Lai mūsu iestādes strādātu tik sekmīgi, kā tām vajadzētu strādāt saskaņā ar Dieva nodomu, tad nepieciešams vairāk apdomības un sirsnīgu lūgšanu, kas savienotos ar nenogurstošu mērķtiecību un garīgu degsmi. Pareiza strādnieku izvēle darbam var prasīt lielākus līdzekļu izdevumus, bet gala rezultātā tomēr būs ietaupījums; jo, kaut gan ir svarīgi visur, kur vien iespējams, ievērot taupību, izrādīsies, ka cenšanās ietaupīt līdzekļus, izvēloties tādus strādniekus, kas strādātu par zemām algām un kuru darba raksturs atbilst viņu atalgojumam, galu galā nesīs zaudējumus. Darbs tiks aizkavēts un Kunga lieta noniecināta. Brāļi, savā personīgajā dzīvē jūs varat taupīt, cik jums patīk,— savu namu celšanā, apģērbā, uzturā un savos parastajos izdevumos; bet lai šī taupība neliek ciest Dieva darbam, traucējot tajā iesaistīties apdāvinātiem cilvēkiem, kam ir patiesa morāla vērtība. (552)
Olimpiskajās spēlēs, kurām apustulis Pāvils pievērš mūsu uzmanību, no visiem dalībniekiem prasīja visrūpīgāko sagatavošanos. Mēnešiem ilgi viņus dažādi meistari trenēja fiziskos vingrinājumos, lai tos darītu spēcīgus un vingrus. Viņus aprobežoja ar tādu uzturu, kas organismu uzturēja visveselīgākajā stāvoklī, un izvēlējās tādu apģērbu, kas netraucēja neviena orgāna, ne arī muskuļa darbību. Ja nu tie, kas laicīga goda dēļ piedalījās skriešanas sacīkstēs, lai gūtu panākumus, bija spiesti pakļauties tik stingrai disciplīnai, cik daudz nepieciešamāka rūpīga audzināšana un sagatavošana ir tiem, kas iesaistās Kunga darbā, ja viņi vēlas strādāt sekmīgi! Viņu sagatavošanai jābūt par tik pilnīgākai, viņu nopietnībai un pašaizliedzīgajām pūlēm par tik lielākām, salīdzinot ar pasaulīga goda kārotāju sagatavošanu, cik Debesu lietas ir vērtīgākas par zemes lietām. Prātu, tāpat kā muskuļus, jāsagatavo visneatlaidīgākajai un čaklākajai piepūlei. Ceļš uz sekmēm nav līdzens, lai virzītos uz priekšu bez piepūles no savas puses; bet tas ir līdzīgs grumbuļainai takai, kas šķēršļu pilna un pa kuru iespējams kāpt uz augšu vienīgi pacietīgā, smagā darbā.
Mani brāļi, mēs neesam pielikuši pat pusi no tām pūlēm, ko vajadzētu, lai pārliecinātu par sagatavošanās svarīgumu Kunga darbā. Ar savām pavisam nedisciplinētajām spējām ļaudis var darīt tikai nepilnīgu darbu; bet, ja tos būtu audzinājuši un mācījuši gudri un svētījušies skolotāji un ja viņus vadītu Dieva Gars, tad tie ne tikai paši spētu veikt labu darbu, bet pareizi ietekmētu arī citus, ar kuriem kopā strādā. Un arī pēc tam tiem pastāvīgi jāpēta un jāmācās, kā kļūt gudrākiem darbā, kurā viņi iesaistījušies. Nevienam nevajadzētu palikt mierā un bezdarbībā, bet visiem jācenšas sevi pacelt un pilnveidot, lai savas nepietiekošās izpratnes dēļ nepaliktu neievērots darba augstais raksturs un to nepazemotu atbilstoši pašu ierobežotajam standartam. (553)
Es redzēju, ka daudzās Kunga lietas nozarēs ir lieli trūkumi grāmatvedībā. Grāmatvedība ir un vienmēr būs svarīga darba daļa; un šīs sfēras lietpratēji ir ļoti nepieciešami mūsu iestādēs un visos misijas darba nozarojumos. Tas ir darbs, kas prasa mācīšanos, lai to varētu veikt pareizi un ātri, bez uztraukuma vai pārpūlēšanās; bet piemērotu personu apmācīšana šim darbam ir apkaunojoši pamesta novārtā. Ir kauns pieļaut, ka tāda apjoma un tik svarīgs darbs, kāds ir mūsējais, tiktu darīts kļūdaini un neprecīzi. Dievs prasa tik pilnīgu darbu, cik vien pilnīgi iespējams strādāt cilvēciskām būtnēm. Pildīt savu darbu savādāk nozīmē apkaunot svēto patiesību un tās Autoru. Es redzēju, ka tad, ja strādnieki mūsu iestādēs nepakļausies Dieva autoritātei, starp viņiem nebūs saskaņas un vienotas rīcības. Ja visi paklausīs Kunga norādījumiem, tad Viņš būs kā neredzams Pavēlnieks; bet ir vajadzīga arī redzama vadība, kas bīstas Dievu. Kungs nekad nepievienosies vieglprātīgu, nekārtīgu strādnieku sabiedrībai; Viņš arī nekad neuzņemsies vadīt uz priekšu un uz augšu pretī cēlām augstienēm un drošai uzvarai tos, kas ir stūrgalvīgi un nepaklausīgi. Dvēseles augšupeja rāda, ka sirdī valda Jēzus. Tā sirds, caur kuru Viņš sniedz savu mieru un prieku, un savas mīlestības aplaimojošos augļus, kļūs par Viņa templi un troni. “Jūs esat Mani draugi,” saka Kristus, “ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu.”
Mūsu iestādes atrodas daudz zemākā līmenī par to, kādā Dievs tās vēlas redzēt, jo daudzi, kas ar tām saistīti, neuztur sadraudzību ar Viņu. Tie nav augoši vīri. Viņi pastāvīgi nemācās no Jēzus, tāpēc arī nekļūst arvien spējīgāki un sekmīgāki. Ja tie nāktu tuvu pie Viņa un meklētu Kunga palīdzību, tad Viņš ar tiem staigātu un runātu; Viņš būtu viņu padomdevējs visās lietās un, tāpat kā Daniēlam, dāvinātu tiem Debesu gudrību un izpratni. (554)
Pirms vairākiem gadiem es redzēju, ka mūsu ļaudis bija tālu atpalikuši zināšanu iegūšanā, kas viņus darītu derīgus uzticības vietām Kunga darbā. Ikvienam draudzes loceklim vajadzētu pūlēties sevi izglītot Meistara darba veikšanai. Katram ir noteikts darbs, atbilstošs viņa spējām. Pat tagad, vienpadsmitajā stundā, mums vajadzētu darbam modināt izglītotus, spējīgus cilvēkus, lai viņi, paši ieņemot uzticības vietas, ar pamācībām un piemēru varētu audzināt visus, kas ar tiem saistīti.
Savtīgas godkāres pamudināti, daži nesniedz zināšanas citiem, ko viņi tiešām varēja darīt. Ir arī tādi, kas nav gribējuši sevi apgrūtināt ar citu apmācīšanu. Tomēr tas būtu bijis vislabākais, ko tie būtu varējuši darīt Jēzum. Kristus saka: “Jūs esat pasaules gaisma.” Un šī iemesla dēļ mums jāļauj mūsu gaismai spīdēt cilvēku priekšā.
Ja būtu ievērots viss, ko Kungs ir runājis par šiem jautājumiem, tad mūsu iestādes atrastos augstākā un svētākā stāvoklī, nekā tas ir tagad. Cilvēki ir apmierinājušies ar maziem sasniegumiem. Viņi nav visiem spēkiem centušies, lai pieaugtu garīgi, morāli un fiziski. Viņi nav izjutuši, ka to no viņiem prasa Dievs, tie nav sapratuši, ka Kristus ir nomiris, lai viņi varētu darīt tieši šo darbu. Rezultātā tie ir tālu atpalikuši prāta attīstībā un spējās domāt un plānot. Viņi varēja pievienot tikumu tikumam un atziņai atziņu un tādā veidā kļūt stipri Kungā. Bet to viņi nav darījuši. Tādēļ tagad lai katrs iet pie darba ar stingru apņemšanos celties. Pašlaik Kunga lietai ne tik daudz vajag vairāk strādnieku, kā jau esošo strādnieku pieaugšanu gudrībā, lietpratībā un sevis svētošanā.
