Mīļie brāli un māsa N! Kaut gan neesmu no jums ieguvusi nekādu apstiprinājumu par manas pēdējās vēstules saņemšanu, es jūtos spiesta atkal rakstīt. Man ir parādītas Jums draudošās briesmas, un es nevaru necensties Jūs pārliecināt par nepieciešamību pazemīgi staigāt ar Dievu. Jūs būsiet droši tik ilgi, kamēr par sevi domāsiet pazemīgi. Bet es zinu, ka Jūsu dvēseles ir briesmās. Jūs savām kājām meklējat ceļu, kas būtu plašāks par pazemīgo svētuma taku, ķēnišķīgo ceļu, kas vada uz Dieva pilsētu. Jums ir pārāk daudz no paša “es” un pārāk maz Kristus lēnprātības un sirds pazemības. Sevi Jūs vērtējat ļoti augstu. Jums ir liela pašpaļāvība un maza ticība uz Dievu. Jūsu raksturā plaši attīstījušās saskaņu postošās īpašības. Neierobežotas kaislības ir guvušas pārvaldošu varu. Lepnums un iedomība tiecas pēc virskundzības. Es zinu, ka ienaidnieks jūs ļoti kārdina. Jūsu vienīgā drošība ir pilnīga saskaņošanās ar Dieva gribu. No jūsu puses nepieciešama pakļaušanās; pilnīga svētīšanās Kristum ir jūsu vienīgā cerība uz izglābšanos. Ja Jūs staigāsiet Kunga priekšā gara pazemībā, tad Viņš varēs strādāt ar Jūsu pūlēm, un Viņa spēks Jūsu vājumā parādīsies pilnīgs. Kristus ir mūsu Pestītājs. Par Jūsu un manām spējām veikt kaut ko labu Viņš ir sacījis: “Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” Ak, vai Jūs gribat redzēt sevī vairāk no Jēzus un mazāk no sevis?
Brāli N, Tu dabīgi neesi dievbijīgs, un tāpēc Tev nepieciešams pastāvīgi censties izkopt ticību. Tu savā dzīvē pavisam viegli atsakies no Kristus. Kungs Tev pagātnē ir devis savu svētību, un cik jauka tā bija Tavai dvēselei! Kādu (587) iepriecinājumu, kādu drosmi tā Tev sniedza! Tu pārāk kaislīgi aizstāvi izglītību, bet es runāju patiesību, sakot Tev, ka izglītība, ko nelīdzsvaro reliģiski pamatlikumi, būs spēks uz ļaunu.
Es negribu, neko nedarot, noskatīties, kā Jūs, līdzīgi citiem, padodaties liktenīgai maldībai, ka septītās dienas adventisti savos uzskatos ir pārāk šauri, ka to ceļš ir pārāk tumšs, ka tiem jākļūst redzamākiem un sabiedrībā cienījamākiem, ka skolotājiem mūsu skolās savus spēkus vajadzētu veltīt gandrīz vienīgi zinātnēm un audzināšanā nevajadzētu ieaust tik daudz reliģijas. Kad šī sēkla iekritīs studentu sirdīs, tā strauji attīstīsies un nobriedīs raža, ko Jūs nemaz nekārosiet ievākt.
Mēs tiešām atrodamies uz mūžīgās pasaules robežām, un, ja Tu šajā skolā dari darbu, kura dēļ tā ir nodibināta, tad Tev ļoti daudz jāsniedz mācības no visu grāmatu Grāmatas. Nevienu studiju priekšmetu nevajag paaugstināt pāri par Bībeli. Citas skolas mūsu zemē Tu nedrīksti ņemt par priekšzīmi.
Man ir rādīts, ka Tevi savaldzinājusi tā izglītības līnija, no kuras gandrīz pilnīgi izslēgts reliģiskais elements. Mūsu zemē ir ļoti daudz skolu, kur valda tāda kārtība un uz kurām var iet katrs students, kas vēlas tādu mācīšanas veidu. Bet šai jābūt citāda rakstura skolai; katrā nozarē tai vajadzīgs Dieva veidojums.
Visā izglītībā un audzināšanā, ko sniedz studentiem, kā visvērtīgākās zināšanas, ko tie var saņemt, jāieauž Jēzus un Viņa mīlestība. “Kunga bijāšana ir gudrības iesākums.” Ja direktors savos godkārīgajos plānos novirzās no visas gudrības Avota un domā, ka Bībeles reliģija tam apgriezīs spārnus, tad viņš reiz sapratīs, ka viss sasniegtais nav nekas vairāk kā ziepju burbuļi. Tāpēc savas dvēseles dēļ visos savos plānos un organizēšanas procesā ņem līdzi dzīvības Lielkungu. Tu savā skolā nevari par daudz izcelt Jēzu vai Rakstu vēsturi.
Vai mums ir patiesība? Vai mēs dzīvojam šīs zemes vēstures noslēdzošajā posmā? Vai Kristus ir pie durvīm? Šie ir jautājumi, (588) kas mums visiem jāatrisina. Izglītībai un audzināšanai vienmēr jābūt svētai un augstai savā raksturā, un tādas izglītības nepieciešamība tagad ir daudz neatliekamāka nekā jebkad agrāk. Drīz uzticīgos no šīs pasaules pārcels uz Debesīm. Kāpēc tad lai visus prāta un dvēseles spēkus nenododam Dievam?
Nekad neslēpiet sava karoga krāsas, nekad nelieciet savu sveci zem pūra vai zem gultas, bet lieciet to lukturī, lai tā varētu apgaismot visus namā esošos. Vai Tu un skolotāji, kas bija kopā ar Tevi, modri vērojāt izdevības apgaismot citus? Vai Tu centies gudri darīt labu, cik vien Tu to spēji? Vai Tu ļaužu uzmanību, ar kuriem iepazinies, mēģināji pievērst Bībeles patiesībām? Vai jūs nevilkāt savu karogu aiz muguras, tāpēc ka kaunējāties, ka jūs uzlūkos par Dieva īpašiem ļaudīm? “Kas Manis un Manu vārdu dēļ kaunas (..), tā paša dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad Viņš nāks sava Tēva godībā.” Ja Tava barība ik dienas būtu Kristus, tad Tu varētu būt īsts audzinātājs.
Mans brāli, bīstama ir Tava vēlēšanās vienā reizē pasacīt pārāk daudz. No Tevis neprasa izplūdušas runas vai tādu tematu apskati, ko vienkārši cilvēki nespēj saprast vai novērtēt. Bīstama ir Tava kavēšanās pie tematiem, kas atrodas pašā kāpņu virsotnē, kad tiem, kurus Tu māci, vajadzīgi norādījumi, kā sekmīgi kāpt pašus pirmos pakāpienus. Tu runā par lietām, kuras tie, kas nepazīst mūsu ticību, nespēj aptvert; šī iemesla dēļ Tavs sniegums neizraisa interesi. Tā nav barība cilvēkiem, kurus Tu uzrunā.
Jēzus bija lielākais audzinātājs, kādu pasaule jebkad pazinusi. Salīdzinot ar Viņa zināšanām, visaugstākās cilvēku zināšanas ir ģeķība. Bet Viņa pamācības bija tik vienkāršas, ka Viņu saprata visi, kā izglītoti, tā neizglītoti. Viņš necentās parādīt savas dziļās zināšanas, jo tie nespētu tās aptvert. Liekas, ka Tu domā, ka tavām garajām runām ir (589) sevišķs iespaids veidot Tavus klausītājus tādus, kādus Tu viņus vēlies redzēt; bet Tu noteikti šajā ziņā cietīsi neveiksmi. Tev būtu daudz labāks iespaids, ja Tu mazāk runātu un vairāk lūgtu; Dievs ir Tava stipruma Avots.
Tavas garās runas par zinātnisko izglītību ir mokošas eņģeļiem, kas pastāvīgi un nenogurstoši cenšas domas un jūtas pievērst Debesu lietām. Dvēseles iet bojā, kamēr Tu nestrādā ar Tev uzticētajiem talantiem, kā Kristus Tev devis priekšzīmi. Tavu garo, nekristīgo runu dēļ pazudīs dvēseles. Tava paša dvēsele ir kļuvusi kropla Kristus atzīšanā. Tu pazaudē ļoti daudz, tāpēc ka Tevi darījis aklu tādas audzināšanas gars un paradumi, kas neglābj dvēseli.
Jaunatnei vajadzīgs Tavs darbs. Ja Tu būtu atgriezies vīrs, kas ik dienas mācās Kristus skolā, tad Tavas pūles būtu dzīvības smarža uz dzīvību. Tad Tu pacietībā, mīlestībā un Dieva spēkā varētu strādāt jauniešu dvēseļu labā, kas pakļautas kārdināšanām. Daļu laika, ko Tu izšķied garās uzrunās, veltī personīgām pūlēm jaunatnes labā, kam vajadzīga Tava palīdzība. Māci viņiem Dieva prasības; lūdz kopā ar viņiem. Ir daudzi, kas saistīti ļaunos ieradumos ar ķēdēm, kas stipras kā tērauds. Nabaga upuri ir sātana vilinājumu šķietamā jaukuma savaldzināti un nespēj izrauties un pacelties Dieva dāvātajā brīvībā. Viņi ir pazaudējuši gadus; vai tie pazaudēs arī gadu, kas tagad iesācies? Vai skolas direktors pamodīsies, lai saprastu savas atbildības un savu prātu un sirdi atdotu studentu glābšanai? Ja ne, tad lai cits ieņem viņa vietu. Nevajadzētu turpināt izdot līdzekļus, kamēr nekas vai gandrīz nekas nav darīts paša galvenā uzdevuma veikšanai, kura dēļ skola dibināta.
Vai gara un dvēseles spēki tiks izlietoti nepareizi? Vai tiks pazaudētas izdevības? Vai dienu pēc dienas turpināsies formalitāte un sekošana ierastam šablonam, neko negūstot? Ak, atmostieties, atmostieties, skolotāji (590) un skolnieki, kamēr nav par vēlu! Atmostieties, pirms jūs no bālām un izmisumā drebošām lūpām dzirdat briesmīgas vaimanas: “Pļauja ir pagājusi, augļu laiks pagalam, un mēs neesam atpestīti!”
Vai katra audzinātāja apdāvinātība un spējas tiek izlietotas tā, ka skolnieki no tām gūst vislielāko labumu? Kas vēro, lai izdevīgā brīdī teiktu laipnus un mīlestību apliecinošus vārdus? Kurš mīl stāstīt par to, kas tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu dzīvību, lai glābtu pazudušos un bojāejošos grēcinie-kus? Māciet jaunatni, veidojiet raksturu, audziniet, audziniet, audziniet, nākamajai nemirstīgajai dzīvei. Bieži lūdziet! Lūdziet Dievu, lai jums dod aizlūgšanas garu! Nedomājiet, ka jūs savu skolotāja darbu esat padarījuši, ja jūs savos skolniekos nespējat pamodināt ticību un mīlestību uz Jēzu. Lai Kristus mīlestība piepilda jūsu dvēseles, un tad jūs to neapzināti mācīsiet citiem. Kad jūs kā pasniedzēji nedalīti nodosiet sevi Jēzum, lai Viņš jūs vadītu un pārvaldītu, tad jūs nepiedzīvosiet neveiksmi. Audzēkņu izveidošana par kristiešiem ir jūsu vissvarīgākais darbs. Ejiet pie Dieva — Viņš dzird lūgšanas un atbild uz tām. Atstājiet šaubas un neticību! Lai nekāds skarbums neieaužas jūsu mācībās. Neesiet pārāk prasoši, bet izkopiet maigu līdzjūtību un mīlestību. Esiet priecīgi! Nebarieties, nerājiet pārāk asi; esiet nelokāmi, esiet iecietīgi, Kristum līdzīgi, līdzjūtīgi, laipni! “Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.”
Es nevaru Tev izteikt savas dvēseles dziļās ilgas, lai jūs visi ar vislielāko nopietnību meklētu Kungu, kamēr Viņš atrodams. Mēs dzīvojam Dieva piešķirtajā sagatavošanās dienā. Lai nekas netiek uzskatīts tik vērtīgs, ka jūs tam atļautu savu prātu novērst no darba, ko prasa sagatavošanās lielajai tiesas dienai! Esiet gatavi! Lai auksta neticība jūsu dvēseles neattur no Dieva, bet lai uz jūsu sirds altāra deg Viņa mīlestība!
