Brāli P, Tu jautā, vai neesi izdarījis grēku, kas nav piedodams ne šajā dzīvē, ne nākamajā. Es atbildu, ka neredzu ne niecīgāko pierādījumu, ka tāds varētu būt Tavs gadījums. Kā rodas grēks pret Svēto Garu? Tā ir apzināta Svētā Gara darba piedēvēšana sātanam. Piemēram, iedomāsimies, ka kāds ir liecinieks sevišķam Dieva Gara darbam. Viņam ir pārliecinoši pierādījumi, ka darbs ir saskaņā ar Rakstiem, un Gars līdz ar viņa garu liecina, ka tas ir no Dieva. Tomēr vēlāk viņš krīt kārdināšanā; viņu pārvalda lepnums, pašapmierinātība vai kāda cita ļauna īpašība; un, noraidot visus pierādījumus par darba dievišķo raksturu, viņš paziņo, ka tas, ko viņš iepriekš atzinis par Svētā Gara spēku, bijis sātana spēks. Dievs cilvēka sirdī strādā ar sava Gara starpniecību; un, ja cilvēki apzināti Garu noraida un paziņo, ka tas ir no sātana, tad līdz ar to viņi atņem Dievam iespēju ar tiem sazināties. Noraidot pierādījumus, kādus Dievam paticis viņiem sniegt, tie atraida gaismu, kas iespīdējusi viņu sirdīs, un rezultātā tiek atstāti tumsā. Tādā veidā piepildās Kristus vārdi: “Ja tas gaišums, kas ir tevī, ir tumsība, cik liela tad ir tumsa!” Zināmu laiku personas, kas izdarījušas šo grēku, var likties esam Dieva bērni; bet, sastopoties ar apstākļiem, kas veido raksturu un rāda, kādam garam viņi pieder, kļūst redzams, ka viņi atrodas uz ienaidnieka zemes un stāv zem viņa melnā karoga.
Mans brāli, Gars Tevi šodien aicina. Ej ar visu sirdi pie Jēzus! Nožēlo savus grēkus, izsūdzi tos Dievam, atstāj visu netaisnību, un tad Tu drīksti attiecināt uz sevi visus Viņa apsolījumus. “Uzlūkojiet Mani un dzīvojiet,” skan Viņa laipnais aicinājums.
Pienāks diena, kad Dieva dusmas godbijību iedvesošā apsūdzībā vērsīsies pret visiem, kas stūrgalvīgi turpinājuši parādīt Viņam savu neuzticību. Tas notiks, kad taisnība prasīs, lai Dievs pret Viņa likuma pārkāpējiem runā un (635) dara briesmīgas lietas. Bet Tev nav jāatrodas starp tiem, kurus skars Dieva dusmas. Tagad ir Viņa pestīšanas diena. Gaisma no Golgātas krusta tagad spīd gaišos, spožos staros, atklājot Kristu, mūsu upuri par grēku. Lasot apsolījumus, uz kuriem es Tev esmu norādījusi, atceries, ka tie pauž neizsakāmu mīlestību un līdzjūtību. Bezgalīgās mīlestības lielā sirds neierobežotā līdzcietībā pievērsusies grēciniekam. “Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana.” Tiešām tikai tici, ka Dievs ir Tavs palīgs. Viņš vēlas cilvēkā atjaunot savu morālo līdzību. Ja Tu, nožēlojot un atzīstot grēkus, tuvosies Viņam, Viņš tuvosies Tev ar žēlastību un piedošanu. Mēs visu esam parādā Kungam. Viņš ir mūsu pestīšanas autors. Kad Tu ar bijību un drebēšanu cīnies par savu pestīšanu, “Dievs ir, kas dod gribu un veiksmi pēc sava labā prāta”.
