Cilvēkiem nav gudrības no Dieva un pastāvīga apgaismojuma no visa spēka Avota, lai tie droši varētu sekot impulsiem vai iespaidiem. Esmu pieredzējusi, ka tas ir nesis postu ne tikai tiem cilvēkiem, kas rīkojušies, vadoties no tādas iedomas, bet arī daudziem citiem, kas nonākuši viņu iespaidā. Šī impulsīvā darba rezultātā sekoja visbriesmīgākie pārspīlējumi. Galējībām reliģiskajā uzbu-dinājumā sekoja ticības samazināšanās, neuzticība un skepticisms. Darbs, kas nav darīts Dievā, kļūst par neko, tiklīdz izbeidzas uzbudinājums.
Visam, ko dara Kungs, ir spēks un izturība, vienalga, vai viņš strādā caur cilvēcisku darbarīku, vai citādi. Sirdī notiekošā žēlastības darba attīstība un sasniegumi nav atkarīgi no uzbudinājuma vai pārspīlējumiem. Sirdis, kuras iespaido Dieva Gars, atradīsies jaukā saskaņā ar Viņa prātu. Man ir rādīts, ka tad, kad Kungs strādā ar savu Svēto Garu, tā iedarbībā nav nekā tāda, kas Kunga ļaudis pazemotu pasaules priekšā, bet tieši pretēji — viņi tiek paaugstināti. Kristus reliģija savus apliecinātājus nedara nepieklājīgus un rupjus. Žēlastības pavalstnieki nav tādi, kurus nedrīkst pamācīt, bet viņi vienmēr ir gatavi mācīties no Jēzus un apspriesties savā starpā.
Ko mēs mācāmies no lielā patiesības Skolotāja, tas pastāvēs; tas nesmaržos pēc pašapmierinātības, bet vadīs uz pazemību un lēnprātību; un darbs, ko mēs darām, būs veselīgs, (648) skaidrs un cēlinošs, tāpēc ka tas tiek darīts ar Dievu. Tie, kas strādā tādā veidā, savā mājas dzīvē un attiecībās ar cilvēkiem parādīs, ka viņiem ir Kristus prāts. Viņu sirdī valdīs žēlastība un patiesība, iedvesmojot un šķīstot motīvus un pārvaldot viņu ārējo rīcību.
Es ceru, ka neviens nepaliks pārliecībā, ka, izsūdzot grēkus, viņi nopelna Dieva labvēlību vai ka grēku izsūdzēšana cilvēciskām būtnēm ir sevišķs tikums. Dzīvē ir jāvalda ticībai, kas strādā mīlestībā un šķīsta dvēseli. Kristus mīlestība apspiedīs miesīgās tieksmes. Patiesība ne tikai pati sevī satur liecību par savu Debesu izcelsmi, bet arī rāda, ka tā Dieva Gara žēlastībā spēj šķīstīt dvēseli. Kungs vēlas, lai mēs ik dienas nāktu pie Viņa ar visām savām bēdām un izsūdzētu savus grēkus, un Viņš spēj mums dot mieru, ja uzņemamies Viņa jūgu un nesam Viņa nastu. Viņa Svētais Gars ar savu laipno iespaidu piepildīs ikvienu dvēseli, un katra doma tiks pakļauta paklausībā Kristum.
Tomēr es bīstos, ka dažu jūsu kļūdu dēļ Dieva svētība, kas nākusi pie jums …, tiks pārvērsta lāstā; kāda nepareiza doma gūs virsroku, un dažu mēnešu laikā jūsu stāvoklis būs ļaunāks nekā pirms šī atmodas darba. Ja jūs nebūsiet nomodā par savām dvēselēm, tad neticīgajiem parādīsieties iespējami vissliktākajā gaismā. Šī lēkmjveidīgā kalpošana Dievu nepagodinās. Esiet uzmanīgi, lai nenoietu galējībās un uz visiem laikiem neapkaunotu Dieva dārgo lietu. Daudzi kļūdās, necenšoties no Dieva saņemtajās svētībās Kristus pazemībā dalīties ar citiem. Tagad, kad mūžīgās dzīvības Vārdi ir sēti jūsu sirdīs, es jūs lūdzu staigāt pazemīgi ar Dievu, darīt Kristus darbus un nest daudz augļus taisnībā. Es ceru un lūdzu, ka jūs rīkosieties kā Visaugstākā dēli un meitas un nekļūsiet ekstrēmisti, kā arī nedarīsiet neko, kas apbēdinātu Dieva Garu. (649)
Neskatieties uz cilvēkiem, nesaistiet savas cerības ar tiem, domājot, ka viņi ir nemaldīgi, bet pastāvīgi skatieties uz Jēzu. Nesakiet neko, kas mestu ēnu uz mūsu ticību. Savus slepenos grēkus izsūdziet vienīgi savam Dievam. Savas sirds maldus atzīstiet Tam, kas ļoti labi zina, kā jūsu gadījumā palīdzēt. Ja esat darījuši pāri tuvākajam, tad atzīstiet viņam savu grēku un rādiet augļus, atlīdzinot zaudējumu. Pēc tam prasiet svētību. Nāciet pie Dieva tieši tādi, kādi jūs esat, un ļaujiet Viņam dziedināt visus jūsu trūkumus. Neatlaidīgi nesiet savu vajadzību žēlastības troņa priekšā, lai darbs ir pilnīgs. Esiet patiesi attiecībās ar Dievu un savu dvēseli! Ja jūs pie Viņa nāksiet ar patiesi sagrauztu sirdi, tad Viņš jums dos uzvaru. Tad jūs varēsiet nest jauku liecību par brīvību, sludinot Tā tikumus, kas jūs no tumsas izaicinājis savā brīnišķajā gaismā. Viņš jūs nepārpratīs un nenovērtēs par zemu. Cilvēki nevar jūs atbrīvot no grēka, ne arī tīrīt no netaisnības. Jēzus ir vienīgais, kas var dot mieru. Viņš jūs mīlēja un nodevās par jums. Viņa lielā mīlestības sirds spēj “iežēloties par mūsu vājībām”. Vai ir kādi grēki, kas būtu par lieliem, lai Viņš tos nevarētu piedot? Vai dvēsele var kļūt tik tumša un nomākta, lai Viņš to nevarētu glābt? Kungs ir žēlsirdīgs, nemeklējot nopelnu mūsos, bet savā bezgalīgajā laipnībā dziedina mūsu atkāpšanos un mūs mīl, neskatoties uz to, ka mēs vēl esam grēcinieki. “Viņš ir lēns dusmot un ļoti laipns”, “lēnprātīgs pret mums, negribēdams, ka kāds pazūd, bet ka visi dodas uz atgriešanos no grēkiem”.
Necentieties vainu izcelt, līdz sasniegts augsts uzbudinājuma līmenis, bet darbojieties citu labā un pastāvīgi viņus pamāciet. Jūs būsiet noskaņoti domāt, ka katram ir ļaunuma nasta, kas jāizsūdz, un jums draud briesmas citiem šajā vietā uzbrukt. Jūs gribēsiet katru vadīt pa to pašu ceļu, kuru jūs esat gājuši, un jums liksies, ka neko nav iespējams darīt, kamēr visi nav tādā pašā veidā atzinuši un izsūdzējuši grēkus. Jums nebūs vēlēšanās strādāt, lai, darbojoties Dieva Garam, palīdzētu citiem, (650) paturot savas sirdis padevīgas un iejūtīgas, kādas tās ir padarījis dziļi skarošais šķīstīšanas darbs. Jums draud lielas briesmas ar savu garu sabojāt Dieva darbu. Ja jūs dvēseļu labā strādāsiet ar pazemīgu, uzticības pilnu paļāvību uz Dievu, ja Viņa Gara mirdzums no jums atstarosies Kristum līdzīgā raksturā, ja līdzjūtība, laipnība un mīlestība būs pastāvīgi pamatlikumi jūsu dzīvē, tad jūs būsiet svētība visiem ap jums esošajiem. Jūs citus nekritizēsiet, nebūsiet pret tiem skarbi un slepeni viņus neapsūdzēsiet; jūs nedomāsiet, ka viņiem savi uzskati jāsaskaņo ar jūsu standartu, bet jūsos atklāsies Jēzus mīlestība un taisnības miera pilnie augļi.
“Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. (..) Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kārībām un iekārošanām. Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā. Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami.”
Ienaidnieks jums uzmāksies, cenšoties iespraukties pat jūsu reliģiskajos piedzīvojumos. Uzticīgi jāsargā katra pieeja, lai jūsu darbā netiktu ieausts savtīgums un lepnums. Ja paša “es” ar kārībām un iekārošanām ir patiešām krustā sists, tad augļi parādīsies labos darbos Dievam par godu. Es jūs ļoti lūdzu, Dievu bīstoties, neļaut saviem darbiem izvirst. Esiet mācībai atbilstoši, līdzsvaroti kristieši. Kad sirds jūtas ir nodotas Kristum, tad vecais ir pagājis un viss ir kļuvis jauns.
Mūsu reliģijai jābūt saprātīgai. Gudrībai no augšienes mūs
jāstiprina un jānopamato. Mums pastāvīgi jāiet uz priekšu un uz augšu,
no gaismas uz vēl lielāku gaismu, un Dievs turpinās mums atklāt savu
godību tā, kā Viņš vēl nekad nav pasaulei atklājies.
Betlkrīkā, 1889. gada 6. janvārī
