(642) Mīļie brāļi un māsas …! Esmu dzirdējusi par labo darbu jūsu vidū, un tas iepriecina manu sirdi. Kopš atnācu uz Betlkrīku, mans prāts ir ļoti aizņemts ar šeit esošās draudzes vajadzībām. Lūgšanu nedēļas laikā Kungs strādāja mūsu labā, un visās mūsu iestādēs pastāvēja nepārtraukta, līdzsvarota interese.
Ar ievērojamiem panākumiem sapulce notika koledžā. Atgriezās vairāki no pasaules nākuši studenti. Šīs atgriešanās bija jo vairāk apbrīnojamas tāpēc, ka šiem cilvēkiem pirms atnākšanas uz koledžu nebija nekādu reliģisku piedzīvojumu un daži no viņiem bija apņēmušies neapmeklēt sapulces, lai nenonāktu gaismas ceļā. Tomēr viņi tur ieradās, Kunga Gars viņus pārliecināja, un tie pilnīgi atgriezās. Viņi saka, ka nekad savā dzīvē nav bijuši tik laimīgi kā tagad. Vairāki ir devušies uz mājām, lai tur pavadītu brīvdienas. Viņu vecāki neatzīst reliģiju, un viņu ticība tiks smagi pārbaudīta. Bet tiek saņemtas labas vēstules, kas stāsta, ka viņi uzņemas jaunas atbildības un cenšas pierādīt saviem draugiem, ka jaunā ticība, ko viņi pieņēmuši, tos nav darījusi par fanātiķiem vai ekstrēmistiem, bet par līdzsvarotiem kristiešiem, visādā ziņā labākiem nekā pirms atgriešanās; ka viņu pamatlikumi ir skaidra ticība un mīlestība uz Dievu un savu tuvāko, kas atklājas labi nokārtotā dzīvē un dievbijīgās sarunās. Šis labais darbs koledžā mums visiem ir bijis lielas līksmības avots.
Trīs nedēļas mums ir notikušas rīta sapulces kalpotājiem sanatorijā, kas sākušās pulksten pussešos. Es šajos gadījumos esmu runājusi ar labām sekmēm; vairākas reizes esmu runājusi arī slimniekiem.
(643) Dienas vidū organizējām sapulces strādniekiem Review kantorī. Tur Kungs strādā acīm redzami. Cilvēkus, kuri gadiem ilgi atklāti atzinuši patiesību, bet kuros nekad nav sajusts dvēseles siltums, ir skāris Kunga Gars, un jums vajadzētu dzirdēt viņu dziļi izjustās liecības par Dieva dārgo mīlestību viņu dvēselēs. Daži no tiem apliecina, ka nekad iepriekš nav bijuši atgriezušies.
Divu nedēļu garumā katru dienu divas reizes sapulces ir notikušas lūgšanas namā (2), un sludinātā vēsts ir pārvarējusi sirdis. Sniegtās liecības skanēja izjusti. Esmu pateicīga Kungam par šo labo darbu. Mums ir bijušas dažas sevišķas sapulces lūgšanu namā. Tā kā šī draudze ir liela, tad pēc tam, kad vecā gada pēdējā Sabata pēcpusdienā bijām saukuši ļaudis iznākt priekšā uz lūgšanām, mēs aicināmajām tos, kas sajuta, ka viņiem vajag atzīt grēkus, ieiet kādā no blakus telpām, un tur viņiem tika dota sevišķa izdevība. Es runāju par Maleahijas pēdējo nodaļu: “Vai gan cilvēks Dievu var apkrāpt?” “Atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu Debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” Daudzi izsūdzēja grēkus tieši šajā jautājumā.
Daži, kas nebija godīgi izturējušies pret saviem kaimiņiem, to atzina un pēc tam ir centušies zaudējumus atlīdzināt. Sekojošā nedēļā daži no tiem, kas nebija taisnīgi attiecībās ar Dievu un rezultātā no Dieva bija atšķīrušies, sāka atdot to, ko aizturējuši. Viens brālis divus gadus nebija maksājis desmito. Viņš savienības sekretāram iesniedza parādzīmi par aizturēto desmito un tā augļiem — 571.50 dolāriem. Es pateicos Kungam, ka viņam bija drosme to darīt. Cits iedeva parādzīmi par 300 dolāriem. Vēl cits vīrs, kas bija tik tālu atkritis no Dieva, ka bija pavisam maz cerību, ka viņš vēl kādreiz liks savām kājām staigāt pa taisnības taku, iedeva parādzīmi par 1000 dolāriem. Tika izteikti priekšlikumi šos ilgi aizturētos desmitos un dāvanas veltīt Centrāleiropas misijai; tā kopā (644) ar Ziemassvētku ziedojumiem no šīs draudzes mantu nama misijas darbam ienāca gandrīz 6000 dolāru.
Dvēsele, kas dzīvo ticībā uz Kristu, neilgojas ne pēc kāda cita vēl lielāka labuma, kā tikai zināt un darīt Dieva prātu, un Dieva prāts ir, lai ticība Kristum kļūtu pilnīga darbos; ticīgo glābšanu un mūžīgo dzīvi Viņš saista ar šiem darbiem un caur tiem liek patiesības gaismai spīdēt visām zemēm un ļaudīm. Tie ir Dieva Gara darbības augļi.
Patiesība ir ietekmējusi sirdis. Tas nav lēkmjveidīgs dzinulis, bet patiesa atgriešanās pie Kunga, kad cilvēku stūrgalvīgā griba tiek pakļauta Dieva gribai. Dieva aplaupīšana desmitajā un dāvanās ir Jehovas skaidrā priekšraksta pārkāpšana, kas šos atkritējus ievaino sevišķi dziļi; jo viņi zaudē Dieva svētību, kas ir apsolīta visiem, kuri saglabā godīgas attiecības.
Mēs no savas pieredzes esam atzinuši, ka, ja sātanam neizdodas dvēseles noturēt sasaistītas vienaldzības ledū, tad viņš cenšas tās iedzīt fanātisma ugunī. Kunga Garam ienākot Viņa ļaužu vidū, arī ienaidnieks satver izdevību strādāt un mēģina ietekmēt Dieva darbu, izmantojot ar šo darbu saistīto dažādo cilvēku īpatnējās, nesvētotās rakstura līnijas. Tāpēc vienmēr draud briesmas spert neprātīgus soļus. Daudzi turpina darbu pēc saviem ieskatiem, darbu, ko Dievs nav licis darīt.
Bet, cik tālu tas attiecas uz darbu Betlkrīkā, tur nav bijis fanātisma. Mēs esam sapratuši nepieciešamību sargāt to ļoti rūpīgi no visām pusēm; jo tad, ja ienaidniekam izdodas dažus cilvēkus iedzīt galējībās, tas viņam labi patīk. Tādā veidā viņš spēj izraisīt lielāku ļaunumu nekā tad, ja vispār nebūtu notikusi nekāda reliģiska atmoda. Mēs zinām, ka vēl nav bijis tāda gadījuma, kad, cilvēkiem tiecoties pēc reliģiskiem sasniegumiem, sātans nemēģinātu kaut ko uzspiest no savas puses, un šajās pēdējās dienās viņš to darīs kā nekad iepriekš. Viņš redz, ka tam (645) ir maz laika, un tāpēc strādās ar visu netaisnības pievilšanu, lai maldus un nepareizus uzskatus sajauktu ar patiesību un cilvēkus novestu nepareizā stāvoklī.
Daudzās mūsu reliģiskajās atmodās ir pieļautas kļūdas grēku izsūdzēšanā. Kaut arī grēku atzīšana dara dvēselei labu, tomēr jārīkojas gudri.
Man ir rādīts, ka daudzas, daudzas grēksūdzes nekad nevajadzētu izteikt tā, ka tās dzird mirstīgu cilvēku ausis; jo sekas ir tādas, ko ierobežotu būtņu aprobežotais spriedums nespēj paredzēt. Ļaunā sēkla iekrīt klausītāju prātā un sirdī, un, kad viņi tiek kārdināti, šī sēkla uzdīgst un nes augļus, un atkārtojas tā pati bēdīgā pieredze. Kārdinātie domā, ka šie grēki jau nevar būt tik smagi; jo vai tad tos nedarīja un neizsūdzēja cilvēki, kas jau ilgus gadus bija kristieši? Tā šo slepeno grēku atklāta atzīšana draudzē drīzāk izrādīsies nāves, nevis dzīvības smarža.
Šajā jautājumā nevajadzētu pieļaut pārsteidzīgu, plaša apmēra rīcību, lai Dieva lieta netiktu apkaunota neticīgo acīs. Ja viņi dzird, ka tie, kas saucas Kristus sekotāji, atzīstas, ka ir izturējušies nekrietni, tad ēna tiek mesta uz Kristus lietu. Ja sātans spētu kādā veidā izplatīt iespaidu, ka Septītās dienas adventisti ir sabiedrības padibenes, tad viņš priecātos to darīt. Lai Dievs pasargā no tā, ka viņš varētu rast šādu izdevību! Dievs tiks labāk pagodināts, ja mēs apslēpto, iedzimto sirds samaitātību atzīsim vienīgi Jēzum, nekā tad, ja sirds dziļumus atklājam ierobežotam, maldīgam cilvēkam, kas nespēj taisnīgi spriest, ja viņa sirdi pastāvīgi nepiepilda Dieva Gars. Dievs pazīst sirdi, pat katru dvēseles noslēpumu; tāpēc nelieciet cilvēka ausīm klausīties stāstu, kas jādzird vienīgi Dievam.
Ir grēki, kurus vajadzētu izsūdzēt atsevišķu izmeklētu cilvēku priekšā un tos atzīt visdziļākajā pazemībā. Lietu nedrīkst izskatīt tādā veidā, (646) ka netikums tiktu izskaidrots kā tikums un grēcinieks sāktu ar saviem ļaunajiem darbiem lepoties. Ja draudzes priekšā jāatklāj apkaunojoša rakstura grēki, tad lai tos klausās nedaudzas, piemērotas, īpaši izraudzītas personas, un nepakļaujiet Kristus lietu atklātam apkaunojumam, darot sabiedrībai zināmu liekulību, kas pastāvējusi draudzē. Tāda rīcība mestu ēnu uz tiem, kas centušies raksturā būt līdzīgi Kristum. Šīs lietas vajadzētu apsvērt.
Ir arī grēki, kurus Kungs mums ir pavēlējis izsūdzēt cits citam. Ja jūs ar vārdiem vai darbiem esat savam brālim kaitējuši, tad, pirms jūsu pielūgšana būs Debesīm pieņemama, jums jāsalīdzinās ar brāli. Izsūdziet savu grēku tiem, kam jūs esat pāri darījuši, un atlīdziniet zaudējumu, nesot nožēlai atbil-stošus augļus. Ja kādam ir rūgtums, dusmas vai ļaunums pret brāli, lai tas iet pie viņa personīgi, izsūdz savu grēku un lūdz piedošanu.
No Kristus izturēšanās pret maldošo cilvēku mēs varam gūt derīgas mācības, kuras vajadzētu ņemt vērā arī šajā grēku izsūdzēšanas darbā. Viņš pavēl mums iet pie tā, kas kārdināšanā kritis, un darboties ar viņu vienu pašu. Ja tā nav iespējams tam palīdzēt, tāpēc ka viņa prāts ir aptumšots un tas ir atkāpies no Dieva, mums no jauna jāmēģina strādāt pie šī cilvēka kopā ar diviem vai trim citiem cilvēkiem. Ja netaisnība vēl netiek izlīdzināta, tad un tikai tad mums tā jāpaziņo draudzei. Ir daudz labāk, ja izdodas netaisnības izlīdzināt un ievainojumus dziedināt, nestāstot to visai draudzei. Draudzi nedrīkst darīt par kasti, kurā izgāž visas sūdzības vai visus grēkus.
No otras puses, es atzīstu, ka draud briesmas padoties kārdināšanai, grēku apslēpt vai ar to samierināties un izturēties kā liekulim. Pārliecinieties, ka grēka atzīšana pilnīgi apklāj izdarītās netaisnības iespaidu, lai neviens pienākums pret Dievu, pret savu tuvāko vai pret draudzi netiek atstāts neizpildīts, un tad jūs varat uzticīgi pieķerties Kristum, sagaidot Viņa svētību. Bet jautājums, kam un kā grēki jāizsūdz, prasa rūpīgas, ar lūgšanām savienotas pārdomas. (647) Mums tas jāapsver no visiem viedokļiem, nesot to Dieva priekšā un meklējot dievišķu apgaismojumu. Mums vajadzētu jautāt, vai atklāta grēku atzīšana, kuros mēs esam vainīgi, nāks par labu vai kaitēs. Vai tādā veidā atklāsies Tā tikumi, kas mūs no tumsas izaicinājis savā brīnišķīgajā gaismā? Vai tāda rīcība palīdzēs attīrīt ļaužu prātu, vai varbūt, atklāti atzīstot krāpšanu, kas piekopta, aizliedzot patiesību, paliks iespaids, kas aptraipīs citus un iznīcinās uzticību mums?
