Sekojošais izvilkums no 1876. gadā publicētās liecības rāda, ka Liecības nav dotas, lai tās ieņemtu Bībeles vietu:
“Brālis R grib sajaukt prātu, cenšoties parādīt, ka gaisma, kuru
Dievs devis ar Liecībām, ir pielikums Dieva Vārdam; bet tā viņš šo
jautājumu nostāda nepareizā gaismā. Dievs ir atradis par derīgu šādā
veidā pievērst savu ļaužu uzmanību Vārdam, sniedzot viņiem skaidrāku šī
Vārda izpratni.” [LD 4, 246. (1876)] “Dieva Vārds spēj apgaismot
visaptumšotāko prātu, un to var saprast katrs, kas vien to vēlas
saprast. Tomēr, neskatoties uz visu to, daži, kas sakās mācāmies no
Dieva Vārda, savā dzīvē rīkojas pilnīgi pretēji šī Vārda visskaistākajām
mācībām. Tāpēc, lai vīriem un sievām nebūtu iespējas aizbildināties,
Dievs dod skaidras un norādošas liecības, vadot tos atpakaļ pie Vārda,
kuram viņi nav paklausījuši.” [LD 2, 455. (1870)] “Dieva Vārdā bagātīgi
atrodami vispārēji pamatnoteikumi (664) pareizu dzīves ieradumu
veidošanai, un, lai cilvēku vērību vairāk pievērstu šiem pamatlikumiem,
ir dotas vispārējās un personīgās Liecības.” (LD 4, 323)
1871. gada 30. aprīlī man šo jautājumu paskaidroja sapnī. Šķita, ka es atrodos svarīgā sapulcē, kurā ir liels dalībnieku skaits. “Daudzi bija nometušies Dieva priekšā nopietnās lūgšanās, un likās, ka viņi jūtas ļoti nomākti. Tie nemitīgi lūdza no Kunga īpašu gaismu. Šķita, ka daži izcieta briesmīgas garīgas mokas; viņi jutās ļoti satraukti; ar asarām tie skaļi kliedza pēc palīdzības un gaismas. Šajā tik iespaidīgajā ainā piedalījās mūsu visievērojamākie brāļi. Brālis S bija pakritis uz grīdas, it kā dziļās bēdās. Viņa sieva sēdēja vienaldzīgu smējēju sabiedrībā. Izskatījās, ka viņa vēlas, lai visi zina, ka tā nicina šos ļaudis, kas tik ļoti pazemojas.
“Es sapņoju, ka pār mani nāca Kunga Gars un es piecēlos, kamēr citi turpināja kliegt un lūgt, un sacīju: Kunga Dieva Gars ir uz manis. Es jūtos spiesta jums teikt, ka mums jāsāk strādāt katram personīgi sevis labā. Jūs raugāties uz Dievu un gribat, lai Viņš jūsu vietā padara to darbu, kuru Viņš ir atstājis jums. Ja jūs darīsiet darbu, par kuru zināt, ka tas jums ir jādara, tad Dievs jums palīdzēs, kad palīdzība būs vajadzīga. Jūs neesat padarījuši tieši to, ko Dievs jums atstājis, lai jūs padarītu. Jūs saucat uz Dievu, lai Viņš dara jūsu darbu. Ja jūs būtu paklausījuši gaismai, kuru Viņš ir devis, tad Viņš liktu pār jums spīdēt vēl lielākai gaismai; bet, ja jūs neesat ņēmuši vērā jau dotos padomus, brīdinājumus un rājienus, kā jūs varat gaidīt, ka Dievs dos vēl vairāk gaismas un svētību, lai jūs tās noniecinātu un atstātu novārtā? Dievs nelīdzinās cilvēkam, Viņš neļaujas ar sevi jokoties.
Es paņēmu dārgo Bībeli un to apliku ar vairākām Dieva ļaudīm dotajām Liecībām draudzei. Šeit, es teicu, ir aprakstīti gandrīz visu cilvēku gadījumi. Ir parādīti grēki, (665) no kuriem jāizvairās. Padomu, ko viņi lūdz, var atrast šeit, jo tas jau dots citos tiem līdzīgos gadījumos. Dievam ir paticis jums dot rindu pēc rindas un priekšrakstu pēc priekšraksta. Tomēr starp jums nav daudz tādu, kas tiešām zina, ko sevī ietver Liecības. Arī Rakstus jūs labi nepazīstat. Ja jūs Dieva Vārdu būtu darījuši par savu studiju priekšmetu, vēloties sasniegt Bībeles standartu un kristīgu pilnību, tad Liecības nebūtu vajadzīgas. Tāpēc, ka jūs neesat centušies iepazīties ar Dieva inspirēto Grāmatu, Viņš ir mēģinājis jūs sasniegt ar vienkāršām, tiešām liecībām, pievēršot uzmanību inspirētajiem vārdiem, kuriem jūs neesat paklausījuši, un spiežot jūs veidot savu dzīvi saskaņā ar šī Vārda šķīstajām un augstajām mācībām.
Dodot liecības, Kungs vēlas jūs brīdināt, norāt, pamācīt un pārliecināt par Viņa Vārdā ietverto patiesību svarīgumu. Rakstītajām liecībām nav jādod jauna gaisma, bet dzīvi jāiespiež sirdī jau atklātās inspirētās patiesības. Cilvēka pienākums pret Dievu un citiem cilvēkiem ir skaidri izteikts Dieva Vārdā; tomēr tikai nedaudzi no jums paklausa dotajai gaismai. Papildu patiesības nav dotas; bet ar Liecībām Dievs tikai vienkāršojis jau dotās lielās atziņas un savā izraudzītā veidā pasniedzis tās ļaudīm, lai pamodinātu un iespaidotu viņu prātu, tā ka nevienam nebūtu iespējams aizbildināties.
Lepnums, pašmīlība, savtīgums, naids, skaudība un greizsirdība ir aptumšojuši cilvēka uztveres spējas, un patiesības, kas viņu varētu darīt gudru uz izglābšanos, zaudējušas spēku valdzināt un pārvaldīt cilvēku prātu. Netiek izprasti paši svarīgākie dievbijības pamatlikumi, jo nav izsalkuma un slāpju pēc Bībeles atziņām, pēc skaidras un svētas dzīves. Liecībām nav jāpazemina Dieva Vārda nozīme, bet gan jāpaaugstina un jāsaista pie tā domas, lai visus iespaidotu patiesības skaidrā vienkāršība. (666)
Tālāk es teicu: Kā Dieva Vārdu apņem šīs grāmatas un brošūras, tā Dievs jūs ir apņēmis ar rājieniem, padomiem, brīdinājumiem un iedrošinājumiem. Šeit jūs Dieva priekšā dvēseles mokās kliedzat, prasot vairāk gaismas. Dievs mani pilnvarojis jums teikt, ka nekādi citi gaismas stari no Liecībām neapgaismos jūsu taku, kamēr jūs praktiski neizlietosiet jau doto gaismu. Dievs jūs ir apņēmis ar gaismu kā ar sienu, bet jūs šo gaismu neesat vērtējuši, jūs to esat minuši kājām. Kamēr daži gaismu noniecinājuši, tikmēr citi to ir atstājuši novārtā vai paklausījuši tai pavisam vienaldzīgi. Tikai nedaudzi no visas sirds ir apņēmušies sekot gaismai, kuru Dievam ir paticis viņiem dot.
Daži, kas caur liecībām saņēmuši īpašus brīdinājumus, dažu nedēļu laikā jau ir paspējuši dotos rājienus aizmirst. Citiem liecības ir dotas atkārtoti; tomēr viņi tās nav uzskatījuši par pietiekoši svarīgām, lai tās rūpīgi ievērotu. Viņiem tās ir bijušas kā tukšas pasakas. Ja tie būtu ņēmuši vērā doto gaismu, tad būtu izbēguši zaudējumiem un pārbaudījumiem, kas, pēc viņu domām, bija grūti panesami. Vainot viņi var tikai paši sevi. Tie paši uz sava kakla ir uzlikuši šo mokošo jūgu. Šis nav tas jūgs, ko Kristus viņiem uzlicis. Šo ļaužu labā ir darbojusies Dieva mīlestība un gādība; tomēr to savtīgās, ļaunās un neticīgās dvēseles nav varējušas saskatīt Viņa laipnību un žēlastību. Tie turpina skriet savā gudrībā, līdz, grūtību nomāktus un sarežģījumu apmulsinātus, viņus saista sātans. Ja jūs sakrāsiet gaismas starus, kurus Dievs jums jau ir devis pagātnē, tad Viņš jums dāvās vēl lielāku gaismu.
Es viņiem norādīju uz seno Israēlu. Dievs tiem deva savu bauslību, tomēr viņi negribēja tai paklausīt. Tad Viņš tiem deva ceremonijas un rituālus, lai, tos pildot, tie atcerētos Dievu. Tie bija tik ļoti noskaņoti aizmirst Dievu un Viņa prasības, ka tiem pastāvīgi vajadzēja nodrošināt satrauktu stāvokli, lai viņi izprastu savu pienākumu (667) paklausīt Radītājam un Viņu godāt. Ja tie būtu paklausījuši un mīlestībā priecīgi ievērojuši Dieva baušļus, tad nebūtu bijis vajadzīgs lielais daudzums ceremoniju un rituālu.
Ja tie, kas tagad saucas par Dieva īpašiem, Viņam piederošiem ļaudīm, paklausītu Viņa prasībām, kā tās skaidri izteiktas Viņa Vārdā, tad nebūtu dotas īpašas liecības, lai atmodinātu tos pienākumam, lai liktu ieraudzīt savu grēcīgumu un ar nepaklausību Dieva Vārdam saistītās draudošās briesmas. Sirdsapziņa ir notrulinājusies, jo gaisma ir tikusi atmesta, neievērota un nicināta…
Kāds stāvēja man blakus un teica: “Dievs tevi pamodinājis un tev devis vārdus, ko teikt ļaudīm, ar kuriem aizsniegt to sirdis, kā Viņš nav devis nevienam citam. Viņš veidojis tavas liecības, lai tās atbilstu gadījumiem, kad ļaudīm nepieciešama palīdzība. Tu nedrīksti pieļaut, ka tevi iespaido nicināšana, izsmiekls, nopēlumi un pārmetumi. Lai tu varētu būt īpašs Dieva darbarīks, tad tev nav jābalstās uz nevienu citu, bet jāpieķeras vienīgi Viņam, un, līdzīgi vīna stādam, tev jāļauj savām stīgām vīties ap Kungu. Viņš tevi lietos kā līdzekli savas gaismas nodošanai ļaudīm. Tev ik dienas jāsaņem spēks no Viņa, lai tava apkārtne nevarētu aptumšot vai aizēnot gaismu, kurai Viņš ļāvis caur tevi spīdēt uz Viņa tautu. Sātans īpaši strādā, lai neļautu nākt pār Dieva ļaudīm gaismai, kas viņiem tik ļoti vajadzīga šo pēdējo dienu briesmu vidū.
Tavi panākumi atkarīgi no tavas vienkāršības un skaidrības. Līdzko tu no tās atteiksies un savas liecības veidosi atbilstoši kāda cilvēka uzskatiem, tā tavs spēks būs zudis. Gandrīz viss šajā laikmetā ir ārēji nospodrināts un neīsts. Pasaulei ir papilnam tādu liecību, kas dotas, lai attiecīgā brīdī būtu valdzinošas un patīkamas un lai cildinātu cilvēku. Tavām liecībām ir citāds raksturs. Tām jāpieskaras dzīves sīkajām lietām, pasargājot vājo ticību no bojāejas un liekot ticīgajiem saprast nepieciešamību mirdzēt kā spīdekļiem pasaulē.
Dievs tev ir devis tavas liecības, lai atkritējiem un grēciniekiem atklātu viņu patieso stāvokli un milzīgo (668) zaudējumu, kādu tie piedzīvos, ja turpinās staigāt savos grēkos. Atklājot šīs lietas tavam skatam, kā to Viņš nav darījis nevienam citam no pašlaik dzīvojošajiem, Dievs tās ir iespiedis tavā prātā, un no tevis Viņš prasīs atbildību saskaņā ar tev doto gaismu. Ne caur varu, ne caur spēku, bet caur Manu Garu, saka Kungs Cebaots. Pacel savu balsi kā bazūni un rādi Maniem ļaudīm viņu pārkāpumus un Israēla namam viņa grēkus.” [LD 2, 604.–608. (1871)]
