Dažiem ir bijis grūti saskaņot paziņojumu Liecībās draudzei 1. sējuma 292. lpp. ar to, kas sacīts grāmatā Sentēvi un pravieši 264. lpp. Šie fragmenti runā par burvju darbu, viltojot Ārona brīnumus, pārvēršot zizli par čūsku. Liecībā rakstīts: “Burvji nespēja veikt visus tos brīnumus, kurus Dievs darīja caur Mozu. Viņi varēja atkārtot tikai dažus. Burvju zižļi pārvērtās par čūskām, bet Ārona zizlis tās aprija.” Šis pēdējais teikums, kuru apšauba, būtībā atbilst Bībeles ziņojumam: “Un ikviens nometa savu zizli un tie tapa par čūskām, bet Ārona zizlis aprija viņu zižļus.” Ziņojums grāmatā Sentēvi un pravieši skan: “Burvji ar savām burvībām likās darām kaut ko līdzīgu tam, ko Dievs darīja ar Mozus un Ārona roku. Patiesībā viņi zižļus nepārvērta par čūskām, bet ar buršanu, lielā krāpnieka atbalstīti, lika tiem izskatīties kā čūskām, (697) lai viltotu Dieva darbu.” Šis ziņojums nevis runā pretī iepriekšējam, bet gan vienkārši to paskaidro.
Liecībā doma, ko vēlējos teikt, nav pilnīgi izteikta. 293. lpp. ir teikums, kas to labāk izskaidro: “Burvji darbojās ne tikai ar savām zināšanām, bet arī sava dieva, velna spēkā, kurš atjautīgi izveda savu krāpjošo darbu, viltodams Dieva darbu.” Mozus Dieva spēkā bija pārvērtis zizli par dzīvu čūsku. Sātans caur burvjiem viltoja šo brīnumdarbu. Viņš nevarēja radīt dzīvas čūskas, jo viņam nav varas radīt vai dot dzīvību. Šī vara pieder vienīgi Dievam. Bet visu, ko sātans spēja darīt, to viņš darīja — viņš sniedza viltojumu. Ar savu spēku, darbojoties caur burvjiem, viņš lika zižļiem pieņemt čūskas izskatu.
Ziņojums, ka tie kļuva par čūskām, vienkārši nozīmē, ka tiem bija tāds izskats; faraons un viņa galms ticēja, ka tās ir čūskas. Ārēji tās neatšķīrās no čūskas, ko rādīja Mozus un Ārons; bet, kamēr viena bija īsta, citas bija viltotas. Un Kungs lika dzīvajai čūskai aprīt neīstās.
Faraons vēlējās attaisnot savu stūrgalvību, pretojoties dievišķajai pavēlei; viņš meklēja kādu ieganstu, lai neievērotu brīnumu, ko Dievs bija darījis caur Mozu. Sātans deva viņam tieši to, ko tas vēlējās. Ar darbu, ko sātans veica ar burvju starpniecību, viņš ēģiptiešos radīja iespaidu, ka Mozus un Ārons arī ir tikai burvji un ka tāpēc viņu nestā vēsts nav jāgodā kā tāda, kas nākusi no augstākas Būtnes.
Pat viltoto čūsku aprīšanu faraons neuzskatīja kā sevišķu Dieva spēka izpausmi, bet gan tikai kā tādu buršanas veida darbu, kas ir pārāks par viņa kalpu mākslu. Tā šis viltojums viņu iedrošināja turpināt nepaklausīt, liekot nocietināties pret pārliecību. (698)
Ar pārdabiska spēka palīdzību darot čūsku par savu starpnieku, sātans Ēdenē panāca Ādama un Ievas krišanu. Pirms laika noslēguma viņš darīs vēl lielākus brīnumus. Cik tālu sniedzas viņa vara, tas veiks īstus brīnumus. Raksti saka: “Tas pieviļ zemes iedzīvotājus ar brīnuma zīmēm, kas viņam bija dots darīt,” — ne tikai ar tādām, kuras viņš izliekas darām. Šī rakstvieta vērš uzmanību uz kaut ko vairāk nekā tikai krāpšanu. Bet ir robeža, ko sātans nespēj pāriet; un tad viņš ņem palīgā krāpšanu un vilto darbu, ko veikt viņam īstenībā nav varas. Pēdējās dienās viņš parādīsies tādā veidā, ka liks cilvēkiem ticēt, ka viņš ir Kristus, kas otro reizi nācis pasaulē. Viņš tiešām pārvērtīsies gaismas eņģelī. Bet, lai gan viņš, cik tālu tas attiecas uz ārieni, katrā sīkumā būs līdzīgs Kristum, tomēr pievilts netiks neviens cits, kā tikai tie, kas, līdzīgi faraonam, cenšas pretoties patiesībai.
