Man ir rādīts, ka tie, kas atzīst patiesību un tomēr pieļauj, ka visi spēki tiek atdoti pasaulīgām interesēm, ir neuzticīgi. Viņi neļauj Patiesības gaismai spīdēt uz citiem labos darbos. Viņi gandrīz visas spējas veltī vienam mērķim — kļūt par lietpratīgiem un veikliem pasaules cilvēkiem. Tie aizmirst, ka talantu tiem devis Dievs, lai to izlietotu Viņa lietas uz priekšu virzīšanai. Ja viņi savā pienākumā būtu uzticīgi, tad rezultātā Meistaram tiktu iegūts daudz dvēseļu, bet to nolaidības dēļ daudzas ir zaudētas.
Dievs aicina tos, kas pazīst Viņa gribu, kļūt par (264) Viņa Vārda izpildītājiem dzīvē. Vājums, nenoteiktība un nespēja izšķirties izaicina sātana uzbrukumus. Tie, kas ļauj veidoties šīm rakstura īpašībām, tiks bezpalīdzīgi mētāti kārdināšanu bangojošo viļņu varā. No katra, kas saucas Kristus vārdā, tiek prasīta pieaugšana līdz Kristus, viņu dzīvā Vadoņa, pilnīgam augumam.
Mums visiem daudzās dzīves grūtībās vajadzīgs padomdevējs, tāpat kā jūrniekam nepieciešams locis, dodoties pāri smilšu sēklim vai braucot starp zemūdens klintīm. Bet kur tāds padomdevējs ir atrodams? Mīļie brāļi, mēs jums norādām uz Bībeli, Dieva iedvestu un svētu cilvēku uzrakstītu grāmatu, kas ļoti skaidri un noteikti uzrāda pienākumus kā veciem, tā jauniem. Tā padara cēlāku, izdaiļo prātu, mīkstina sirdi un garam sniedz laimi un svētu prieku. Bībele iepazīstina ar pilnīga rakstura Paraugu un ir nemainīga ceļvede visos apstākļos līdz pat dzīves ceļojuma noslēgumam. Pieņemiet to par savu tuvāko padomdevēju, par savas ikdienas dzīves noteicēju.
Vajadzētu čakli izlietot visus žēlastības līdzekļus, lai dvēselē arvien vairāk iemājotu Dieva žēlastība, “ka jūs svarīgo pārbaudāt, lai Kristus dienā būtu tīri un nevainojami, ieguvuši pilnīgu Jēzus Kristus taisnības augli”. Jūsu kristīgajai ikdienas dzīvei jākļūst taisnai un nelokāmai. Jūs varat sasniegt augsto līmeni, kāds atklāts Rakstos, un jums tas jāsasniedz, ja vēlaties būt Dieva bērni. Jūs nevarat stāvēt uz vietas, jums vai nu jāiet uz priekšu, vai jāatkāpjas. Jums vajadzīga garīga izaugsme un izpratne, lai “līdz ar visiem svētajiem spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un izprastu Kristus mīlestību”, jā, lai jūs, “ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību”.
Daudzi, kam ir labas patiesības zināšanas un kas spēj to aizstāvēt ar pierādījumiem, neko nedara Kristus valsts uzcelšanas labā. Laiku pa laikam mēs tos satiekam, bet tiem nav jaunu liecību par personīgiem piedzīvojumiem kristīgā dzīvē, viņi nestāsta par svētā cīņā iegūtām jaunām uzvarām. Tā vietā jūs sastopat to pašu ierasto kārtību, tos pašus izteicienus lūgšanās un paskubinājumos. (265) Viņu lūgšanām nav jaunu toņu, tās neliecina par lielāku izpratni Dieva lietās, ne arī par sirsnīgāku un dzīvāku ticību. Tādas personas nav dzīvi augi Kunga dārzā, kas dotu jaunus dzinumus un lapas un izplatītu svētas dzīves pateicīgo smaržu. Viņi nav augoši kristieši. Tiem ir ierobežoti uzskati un plāni, to prāts nepaplašinās un kristīgo atziņu bagātības netiek papildinātas. Viņu spēki neplūst šajā virzienā. Tie nav mācījušies skatīties uz lietām un cilvēkiem tā, kā Dievs to redz, un daudzreiz nesvēta līdzjūtība ir ievainojusi dvēseles un stipri sakropļojusi Dieva lietu. Garīgais sastingums, kas tagad valda, ir briesmīgs. Daudzi dzīvo formālu kristīgu dzīvi un apgalvo, ka viņu grēki ir piedoti, lai gan patiesā Kristus atzīšanā tie ir tikpat nabagi kā grēcinieki.
Brāļi, vai jūs gribat palikt ierobežoti kristīgā attīstībā vai arī izvēlēsities veselīgu augšupeju dievišķajā dzīvē? Kur ir garīga veselība, tur notiek augšana. Dieva bērns uzaug līdz pilnam vīra un sievas augumam Kristū. Viņa attīstībai nav robežu. Ja dvēseli uztur Dieva mīlestības dzīvais princips, tad nav šauru un ierobežotu pamatlikumu, tad brīdinājumos un rājienos atklājas mīlestība un uzticība, tad ir nopietns darbs un vēlēšanās nest nastas un uzņemties atbildības.
Daži nav labprātīgi veikt sevis aizliegšanas darbu. Pamudināti uzņemties kādu atbildību, viņi parāda īstu nepacietību un izbrīnā jautā: “Kāpēc vajadzīga šī pieaugšana zināšanās un piedzīvojumos?” Tas izskaidro visu. Viņi domā, “ka viņi ir bagāti, pār pārim bagāti un ka viņiem nekā nevajag”, kamēr Debesis paziņo, ka tie ir nabagi, nožēlojami, akli un kaili. Uzticīgais Liecinieks saka: “Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs.” Tieši pašapmierinātība rāda, ka jums nekā nav, ka esat garīgi slimi, ka jums vajadzīgs lielais ārsts Jēzus. (266)
Virspusējiem meklētājiem Rakstos paliek apslēpti tūkstošiem dārgakmeņu. Patiesības raktuve nekad nav izsmeļama. Jo vairāk ar pazemīgu sirdi pētīsiet Rakstus, jo lielāka būs jūsu interese un jo vairāk vēlēsities izsaukties līdz ar Pāvilu: “Ak, Dieva bagātības, gudrības un atzīšanas dziļums! Cik neizsmeļamas ir Viņa tiesas un cik neizdibināmi ir Viņa ceļi!” Katru dienu jums vajadzētu no Rakstiem uzzināt kaut ko jaunu. Pētiet tos, it kā meklētu kādu apslēptu mantu, jo tie satur mūžīgās dzīvības vārdus. Lūdziet gudrību saprast Svētos Rakstus. Ja jūs tā darītu, tad Dieva Vārdā atklātu jaunu krāšņumu, jūs sajustu, ka esat saņēmuši jaunu un dārgu gaismu par jautājumiem, kas saistīti ar patiesību, un Raksti jūsu acīs pastāvīgi iegūtu jaunu vērtību.
“Kunga lielā diena ir tuvu, tā ir tuvu un ļoti steidzas.” Jēzus saka: “Redzi, Es nāku drīz!” Mums šos vārdus vienmēr vajadzētu paturēt prātā un darboties un izturēties tā, lai mūsu dzīve liecinātu, ka mēs tiešām ticam, ka Kunga atnākšana ir tuvu un ka virs zemes mēs esam ceļinieki un svešinieki. Dieva draudzes dzīvības spēki jāizlieto rosīgā darbā lielā sevis atjaunošanas mērķa sasniegšanai; katram locekli jābūt dzīvam Dieva darbarīkam, “jo caur Viņu gan mums, gan viņiem ir dota pieeja pie Tēva vienā Garā. Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime, nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kur stūrakmens ir Kristus Jēzus. Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi tam Kungam. Un Viņā arī jūs līdzi tiekat uzcelti par Dieva mājokli Garā.” Tas ir īpašs darbs, kas jāvirza uz priekšu pilnīgā saskaņā, mierīgi un vienotiem garā. Kritizēšanai, šaubām un neticībai te vispār nedrīkstētu būt vieta.
U. C. un N. P. Savienības ir atpalikušas par vairākiem gadiem. Daži, kam vajadzētu būt stipriem un nopamatotiem Kristū, Dieva Gara darbības izpratnē (267) un praktiskā pazīšanā līdzinās bērniem. Pēc gadiem ilgas pieredzes viņi spēj aptvert vienīgi pirmos pamatlikumus tajā brīnišķīgajā ticības un mācības sistēmā, kas veido kristīgo reliģiju. Viņi nesaprot to cilvēka rakstura pilnību, par kuru var saņemt uzslavu: “Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps!”
Brāļi, jūsu pienākums, laime, derīgums nākotnē un pilnīga izglābšana prasa, lai jūs izmainītu savu labvēlīgo attieksmi pret visu laicīgo un samaitāto. Ir redzama nesvētota līdzjūtība, kam piemīt slimīgs salkanums un kas ir pasaulīga un jūtelīga. Ne jau ar vājām pūlēm dažiem no jums to izdosies pārvarēt un mainīt dzīves virzienu, jo jūs neesat savienojušies ar Israēla Stiprumu, kā rezultātā visas spējas ir pavājinājušās. Tagad jūs tiekat īpaši uzaicināti čakli izlietot visus žēlastības līdzekļus, lai tiktu pārvērsti raksturā un varētu uzaugt līdz pilnīgam vīra un sievas augumam Kristū Jēzū.
Mums jāiegūst lielas uzvaras, un, ja tās neiegūsim, tad zaudēsim Debesis. Miesīgā sirds jāsit krustā, jo tā tiecas pretī morāles pagrimumam, kam gals ir nāve. Dvēselei nevar palīdzēt nekas cits, kā vienīgi Evaņģēlija dzīvību dodošais iespaids. Lūdziet, lai Svētā Gara varenais spēks ar visu savu atdzīvinošo, atjaunojošo un pārveidojošo varu līdzīgi elektriskai strāvai skartu paralizēto dvēseli, liekot jaunā dzīvībā ietrīsēties katram nervam un paceļot visu cilvēku no mirušā un pasaulīgi juteklīgā stāvokļa garīgajā veselībā. Tādā veidā jūs kļūsiet dievišķās dabas līdzdalībnieki, izbēgdami postam, kas ir pasaulē kārību dēļ, un jūsu dvēselē atspoguļosies Pestītāja līdzība, caur kura brūcēm jūs esat dziedināti.
