Daži no jums ir klupuši, nepildot savus solījumus. Atbildot uz lūgšanām, Kunga Gars ienāca jūsu sapulcē, un, kamēr jūsu sirdis tā iespaidā jutās mīkstinātas, jūs solījāt. Kad šī glābjošā straume lija jūsu sirdīs, jūs sapratāt, ka jāseko Viņa (282) piemēram, kurš gāja apkārt, labu darīdams, un vēl ar prieku upurēja savu dzīvību, lai cilvēku atpirktu no grēka un deģenerācijas. Jūs, Debesu iedvesmojošā iespaida vadīti, saskatījāt, ka savtīgums un pasaulīgums nav savienojams ar kristīgu raksturu un ka jūs nevarat dzīvot sev un tajā pašā laikā būt līdzīgi Kristum. Bet, kad Viņa bagātās mīlestības un žēlastības iespaids sirdī vairs nebija tik spilgti izjūtams, jūs atrāvāt savas dāvanas, un Dievs no jums atrāva savu svētību.
Daži piedzīvoja neveiksmi. Bija neraža, tā ka viņi nespēja pildīt savus solījumus, bet citi nonāca ļoti grūtos apstākļos. Tad, protams, nevarēja gaidīt, lai viņi maksātu. Tomēr, ja viņi nebūtu kurnējuši un savu sirdi atrāvuši no dotajiem solījumiem, Dievs strādātu to labā un atvērtu ceļus, lai katrs spētu maksāt to, ko bija solījis. Viņi ticībā nenogaidīja, ka Dievs pavērtu iespējas, lai tie varētu pildīt savus solījumus. Dažu rīcībā bija līdzekļi, un, ja tiem būtu bijusi tā pati labā griba, ar kādu viņi bija solījušies, un tie no sirds būtu atdevuši Dievam desmito un dāvanas, to, ko Kungs viņiem aizdevis šim nolūkam, tad tie būtu ļoti svētīti. Bet ienāca sātans ar saviem kārdinājumiem un dažus ierosināja apšaubīt motīvus un garu, kas Dieva kalpu pamudināja aicināt dot līdzekļus. Daži domāja, ka ir maldināti un piekrāpti. Garā viņi atsacījās pildīt savus solījumus un visu, ko vēlāk darīja, to darīja nelabprāt, un tāpēc arī nesaņēma nekādu svētību.
Līdzībā par podiem vīrs, kuram uzticēja vienu podu, parādīja skaudīgu garu un savu naudu apraka zemē, lai viņa Kungs no tā nevarētu iegūt nekādu labumu. Kad Kungs viņam prasīja dot norēķinu par savu namturību, tas savu nolaidību centās attaisnot, vainu uzveldams Kungam: “Es pazīstu Tevi kā bargu cilvēku, ka Tu pļauj, kur neesi sējis, un sakrāj, kur neesi kaisījis. Es baidījos, ka viss mans ieguvums nepiederēs man, bet ka Tu to pieprasīsi sev, (283) un aizgāju un apraku Tavu podu zemē. Redzi, te ir, kas Tev pieder.” Bet viņa Kungs uz sacīto atbildēja: “Tu blēdīgais un kūtrais kalps, ja tu zināji, ka Es pļauju, kur neesmu sējis, un krāju, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot Manu naudu mijējiem, un pārnācis Es būtu saņēmis to, kas Man pieder, ar augļiem. Tāpēc ņemiet to viņa podu un dodiet tiem, kam ir desmit podi. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems arī to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.”
Gars, ar kādu brāļi izturējušies pret saviem solījumiem, Dievam ir bijis ļoti pretīgs. Ja viņi būtu redzējuši sekmes laukos, kur darbs jau bija iesākts, tad tie būtu domājuši savādāk. Viņi netika maldināti, un to izteiktā apsūdzība par krāpšanu patiesībā bija vērsta pret Dieva Garu un nevis pret Viņa sūtīto kalpu. Ja brālis A šajā jautājumā būtu nostājies pareizi, ja viņš būtu kopis garu, kas viņu ietekmēja dot solījumu, tad viņam nebūtu tik grūti ieguldīt līdzekļus Dieva lietā. Bet viņš pārdomāja, cik daudz iegūtu, ja šo naudu izlietotu laicīgos uzņēmumos. Skopums, pasaulīgums un alkatība ir trūkumi raksturā, kas pretojas kristīgās pievilcības attīstībai. Apustulis rakstīja: “Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo Viņš pats ir sacījis: Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.”
Ir atklājies, ka daudziem, kas tik svinīgi solīja, trūka ticības, un viņi domāja, ka tiem nodarīta pārestība. Viņi runāja un sprieda par to, līdz tiem likās, ka tiešām tā arī ir. Tiem šķita, ka nav vajadzības palīdzēt Vispasaules Savienībai, un tie (284) nostājās par uzskatu, ka līdzekļi nepieciešami viņu pašu laukā. Kungs strādāja viņu labā atbilstoši to ierobežotajai ticībai. Sātans, kas tos saistīja maldībā, lika viņiem domāt, ka tie rīkojušies ļoti augstsirdīgi, sūtot līdzekļus Vispasaules Savienībai, kad, izpētot patiesos apstākļus, izrādījās, ka Savienībai vēl joprojām nav atdota ievērojama daļa no tās summas, kas samaksāta, izsūtot pie tiem strādniekus un dažādā veidā palīdzot uzsākt un turpināt darbu. Tomēr šīs personas ir jutušās sāpinātas, neapmierinātas, nelaimīgas un ir atkāpušās no Dieva, domājot, ka kopējā darbā paveikušas ievērojami daudz. Tas liecina vienīgi par to, cik briesmīgi pievilts var tikt cilvēks, ja tas neatrodas sevišķā Dieva Gara vadībā. Viņu šaubas, aizdomas un aizspriedumus pret Vispasaules Savienību bija iedvesmojis sātans. Dieva lieta visā pasaulē ir vienota. Katra darba nozare koncentrējas Kristū. Neviena lauka daļa nav neatkarīga no pārējām.
Mīļie brāļi, jūs savā sirdī esat ļāvuši ienākt sātanam, un viņu nekad nebūs iespējams pilnīgi uzvarēt, kamēr jūs nenožēlosiet savas ļaunās šaubas un svinīgā solījuma atsaukšanu. Kunga vēstnesis tika noniecināts un apsūdzēts par to, ka ļaudīm esot uzlikts nepienācīgs slogs. Dievam nepatika brāļa B rīcība, tāpēc ka viņš nedeva noteiktu un skaidru liecību pret visām šāda veida lietām un nerādīja jums jūsu grēku tā patiesajā izskatā.
“Ja tu esi Dievam devis solījumu, tad nekavējies to izpildīt, jo Viņam nav labs prāts uz neprašām. Ko tu esi apsolījis, to pildi! Labāk ir nesolīt nekā solīt un nepildīt. Neatļauj savai mutei tevi apgrēcināt un neizsakies Dieva vēstneša priekšā, ka ir notikusi pārsteigšanās; kāpēc lai Dievs apskaišas par to, ko tu esi izrunājis, un neļauj tavam roku darbam labi izdoties?”
Šeit minētais jautājums ir atklāts pareizā gaismā. Jūsu darbs tika veikts Dieva eņģeļu klātbūtnē. Jūsu vārdus dzirdēja ne tikai cilvēki, bet tos klausījās arī Dieva eņģelis, un vai tādēļ jums vajadzētu justies pārsteigtiem, ja Dievs uz jums dusmojas? Vai jūs drīkstat brīnīties, ka Viņš nav jūs svētījis, ka nav darījis jūs spējīgus (285) pildīt savus solījumus? Kad jūs žēlojāties un kurnējāt, un atsaucāt savus solījumus, domādami, ka Dieva kalpi jūs ir piekrāpuši un izspieduši nepareizus solījumus, tad ienaid-nieks gavilēja. Ja vien jūs varētu saskatīt savu rīcību, kāda tā ir, tad ne mazākā mērā nebūtu centušies to attaisnot.
Esiet uzmanīgi, lai neizteiktu nevienu vārdu, kas mazinātu Dieva vēstnešu iespaidu. Var jau būt, ka dažreiz līdzekļi ir prasīti pārāk daudz. Bet, ja Jēzus gaisma un mīlestība apgaismo Viņa sekotāju sirdi, tad nebūs vajadzīgi ne skubinājumi, ne lūgumi pēc naudas vai viņu pakalpojumiem. Kad tie kļūs viens ar Jēzu un sapratīs, ka nepieder sev pašiem, ka viņi ir dārgi atpirkti un tāpēc ir Kunga īpašums un ka viss, kas tiem ir, tiek uzticēts kā Viņa namturiem, tad tie ar priecīgu sirdi un nesvārstīgu uzticību atdos Dievam to, kas Viņam pieder. Kungs nepieņems nelabprāt un ar nepatiku pienestu dāvanu. Jūsu pašreizējā noskaņojumā arī turpmākajiem solījumiem nebūtu nekādas svētības. Kad jūs atbrīvosieties no šīs ienaidnieka cilpas, kad sadziedēsiet brūci, ko esat situši, un sapratīsiet, ka Dieva darbs jāatbalsta tikpat nepārtraukti, cik nepārtraukti Viņš cilvēku bērniem izdala savas dāvanas, tad jūsu darbi saskanēs ar ticību un jūs no Kunga saņemsiet bagātu svētību.
