Mūsu iespaidam nav nospraužamas nekādas robežas. Viens neapdomāts solis var būt par iemeslu daudzu dvēseļu bojāejai. Katra mūsu koledžas darbinieka rīcība ietekmē jauniešu prātus, un audzēkņi šo iespaidu savukārt izplata vēl tālāk uz citiem. Skolotāja mērķim vajadzētu būt — katru viņa uzraudzībā nodoto jaunieti sagatavot par svētību pasaulei. Šo uzdevumu nekad nedrīkstētu izlaist no acīm. Ir daži, kas domā, (34) ka strādā Kristum, tomēr laiku pa laikam pāriet sātana pusē un dara viņa darbu. Vai Pestītājs var viņus nosaukt par labiem un uzticīgiem kalpiem? Vai viņi kā sargi dod bazūnei skaidri izprotamu skaņu?
Katrs cilvēks Dieva tiesā saņems atbilstoši saviem miesā darītajiem darbiem, vai tie bijuši labi vai ļauni. Mūsu Pestītājs mums pavēl: “Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā.” Ja mēs saduramies ar grūtībām un Kristus spēkā tās pārvaram, ja mēs satiekam ienaidniekus un Kristus spēkā liekam viņiem atkāpties, ja mēs uzņemamies pienākumus un Kristus spēkā tos uzticīgi izpildām, tad mēs iegūstam dārgus piedzīvojumus. Mēs uzzinām to, ko nekad nebūtu iemācījušies citos apstākļos, ka mūsu Pestītājs katrā vajadzības brīdī ir mums klātesošs palīgs.
Mūsu koledžā veicams liels darbs, darbs, kas prasa katra skolotāja piedalīšanos; un Dievam nepatīk, ja kāds atņem drosmi otram. Tomēr gandrīz visi, šķiet, ir aizmirsuši, ka sātans ir brāļu apsūdzētājs, un tie savienojas ar ienaidnieku viņa darbā. Kamēr tie, kas saucas kristieši, cīnās savā starpā, sātans izliek slazdus pie nepieredzējušo bērnu un jauniešu kājām. Tiem, kam ir reliģiska pieredze, vajadzētu censties pasargāt mazos no ienaidnieka viltībām. Viņiem nekad nevajadzētu aizmirst, ka paši kādreiz ir bijuši savaldzināti grēka priekos. Mums katru stundu vajadzīga Dieva žēlastība un pacietība, un cik ļoti nepiederas būt neiecietīgiem pret nepieredzējušo jauniešu kļūdām. Vai mēs, kas arī esam grēci-nieki, uzdrošināsimies viņus atgrūst, kamēr Dievs viņus vēl panes?
Mums vienmēr vajadzētu atcerēties, ka jaunieši ir atpirkti ar Kristus asinīm. Kā tādiem viņiem ir tiesības uz mūsu mīlestību, mūsu pacietību un mūsu līdzjūtību. Ja mēs sekojam Jēzum, tad nevaram savas intereses un jūtas norobežot ap sevi un savu ģimeni; mēs nevaram savu laiku un uzmanību veltīt laicīgiem jautājumiem un aizmirst ap mums esošo cilvēku mūžīgās intereses. Man rādīts, ka mūsu pašu savtība ir (35) iemesls tam, kāpēc tur, kur tagad tikai viens ir iesaistījies nopietnā citu cilvēku glābšanas darbā, nestrādā simts jauniešu. Jēzus mums ir pavēlējis: “Tas ir Mans bauslis, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis.” Uzlūkojiet Viņa pašaizliedzību; redziet, kādu mīlestību Viņš mums dāvājis; un tad centieties atdarināt šo paraugu.
Jaunajos vīros un sievās, kas strādājuši mūsu koledžā par skolotājiem, ir daudz tāda, kas Dievam nav paticis. Jūs esat bijuši tik aizņemti ar sevi un tik tukši garīgumā, ka nespējāt jauniešus vadīt uz svētumu un Debesīm. Sakarā ar jūsu mīlestības trūkumu uz Dievu un Kristu daudzi savās mājās atgriezās vēl vairāk nocietinājušies savā grēkus nenožēlojošajā stāvoklī. Staigājot bez Jēzus gara, jūs esat atbalstījuši neticību, vieglprātību un nelaipnu izturēšanos, jo jūs paši esat ļāvuši vaļu šiem ļaunumiem. Jūs nesaprotat šīs rīcības sekas — dvēseles, kuras varēja izglābt, ir pazudušas.
Daudzi uzbrūk brālim X. Viņi to apvaino laipnības trūkumā, asumā un bardzībā. Bet daži no tiem, kas viņu nosoda, paši nav mazāk vainīgi. “Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!” Brālis X ne vienmēr ir rīkojies gudri, un to bija grūti pārliecināt atzīt, ka viņa ietais ceļš nav bijis tas vislabākais. Viņš nav bijis tik labprātīgs pieņemt padomu un mainīt savas mācīšanas metodes un izturēšanos pret studentiem, kā viņam to vajadzēja. Bet tos, kas viņu šī trūkuma dēļ vēlas sodīt, varētu arī savukārt pašus pamatoti notiesāt. Viens var būt brīvs no vājības, ko viņš redz savā brālī, tomēr tajā pašā laikā viņam var būt kļūdas, kas Dieva acīs ir daudz smagākas.
Šī bezjūtīgā otra kritizēšana ir pilnīgi sātaniska. Man ir rādīts, ka brālis X pelna cieņu par labo, ko viņš ir darījis. Izturieties pret viņu saudzīgi. Viņš ir (36) veicis darbu, ko vajadzēja sadalīt starp trim. Lai tie, kas tik dedzīgi meklē viņa kļūdas, stāsta, ja ir padarījuši ko vairāk. Viņš smagi strādāja, kad citi meklēja atpūtu un izpriecas. Tagad brālis ir noguris; Dievs gribētu, lai viņš uz laiku noliktu dažas no šīm papildu nastām. Tik daudzi uzdevumi sadala viņa laiku un uzmanību, ka tas īsti labi nespēj izpildīt nevienu.
Brālim X nevajadzētu pieļaut sava kaujinieciskā gara pamošanos, kas liek viņam sevi attaisnot. Viņš ir devis iemeslu neapmierinātībai. Dievs to viņam ir atklājis liecībā.
Studentus nevajadzētu atbalstīt kļūdu meklēšanā. Iedrošināts šis apsūdzošais gars pieaugs, un studenti jutīsies brīvi kritizēt skolotājus, kas neatbilst viņu gaumei, un tā strauji vairosies neapmierinātība un strīdi. Pret šo ļaunumu ir jācīnās, līdz tas tiek noslāpēts. Vai šis ļaunums tiks novērsts? Vai skolotāji atteiksies no savām tieksmēm pēc pārākuma? Vai viņi strādās pazemībā, mīlestībā un savstarpējā saskaņā? To rādīs laiks.
