Šeit ir skaidri norādījumi, kas sniedzas līdz mūsu laikam. Dievs runā uz mums šajās pēdējās dienās, un Viņš tiks saprasts, un Viņam paklausīs. Kungs runāja uz Israēlu ar savu kalpu starpniecību, sacīdams: “Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, ka tur ir rakstīts.” (329) “Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un dara neprātīgo gudru… Kad Tavi Vārdi atveras, tad tie apgaismo un vientiesīgos dara gudrus.” “Tavs Vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.”
Šeit skaidri izklāstīti vecāku pienākumi. Dieva Vārdam jābūt viņu ikdienas padomdevējam. Tas sniedz tādas pamācības, ka vecākiem nav jākļūdās bērnu audzināšanā, bet tas arī nepieļauj vienaldzību vai nolaidību. Dieva likums bērna gara skata priekšā ir jāuzsver kā lielais morāles standarts. Kad viņi pieceļas un kad apsēžas, kad viņi iziet un kad ienāk, šis likums tiem jāmāca kā visu gaitu noteicējs, un tā principi jāieauž visos viņu dzīves piedzīvojumos. Tie jāmāca būt godīgiem, patiesiem, sātīgiem, taupīgiem un čakliem un mīlēt Dievu ar visu sirdi. Tā jāsaprot dievbijīga bērnu audzināšana. Tādā veidā viņu kājas tiek ievirzītas pienākuma drošajā ceļā.
Jaunatne ir nezinoša un nepiedzīvojusi. Mīlestība uz Bībeli un tās svētajām patiesībām neradīsies dabīgi. Ja neveltīs lielas pūles un rūpes, lai ap viņiem uzceltu nožogojumu, kas pasargātu no sātana viltībām, tad tie pakļausies kārdināšanām un kļūs par ļaunā gūstekņiem. Bērniem agri jāmāca Dieva likumu prasības un ticība Jēzum, mūsu Pestītājam, kas nomazgā mūsu grēku traipus. Šī ticība jāmāca dienu no dienas ar personīgu priekšzīmi un priekšrakstiem.
Uz vecākiem gulstas svinīga atbildība. Kā Kungs var viņus svētīt, ja tie savu pienākumu atstāj pilnīgi novārtā? Bērnus iespējams veidot, kamēr tie mazi. Bet iet gadi, kad to sirds vēl ir maiga un jūtīga pret patiesības iespaidu, tomēr viņu tikumiskajai stājai tiek veltīts pavisam maz laika. Ik dienas viņu sirdīs vajadzētu iepotēt dārgas mācības par patiesību un pienākumu. Tiem vajadzētu iepazīties ar Dievu Viņa radītajos darbos. Šīs atziņas būs daudz vērtīgākas par jebkādu grāmatu zināšanām. (330)
“Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” Tie ir mūsu Pestītāja vārdi. Doktrīnās vairojas kļūdas un pievelk sev cilvēku simpātijas ar nemanāmo, čūskai līdzīgo viltību. Bībelē nav tādas mācības, ko ļaudis nenoliegtu. Lielajām pravietojumu patiesībām, kas rāda mūsu vietu pasaules vēsturē, skaistumu un spēku ir atņēmusi tieši garīdzniecība, kas šīs vissvarīgākās patiesības cenšas padarīt tumšas un nesaprotamas. Daudzos gadījumos bērni aizklīst prom no vecajām robežzīmēm. Kungs savai tautai pavēlēja: “Kad rīt tavs dēls tev jautās, sacīdams: kas ir šīs liecības, šie likumi un šīs tiesas, ko tas Kungs jums ir pavēlējis? — tad tu teiksi savam dēlam: ‘Mēs bijām faraona vergi Ēģiptē, bet tas Kungs mūs izveda ārā no Ēģiptes ar stipru roku, un tas Kungs deva zīmes, lielas un briesmīgas zīmes Ēģiptē, faraonam un visam viņa namam, kā mēs savām acīm to redzējām, un Viņš mūs izveda no turienes ārā, lai mūs atvestu un mums dotu šo zemi, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis mūsu tēviem. Un tas Kungs mums pavēlēja visus šos likumus, to Kungu, savu Dievu, bīties, mums pašiem par labu mūžam, ka Viņš mūs paturētu dzīvus, kā tas šodien ir. Un tā mums būs taisnība, ja mēs turēsim, lai darītu, visus šos baušļus tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, kā Viņš to pavēlējis.’”
Šeit izteikti pamatlikumi, kurus mēs nedrīkstam uzlūkot vienaldzīgi. Tiem, kas sapratuši patiesību un izjutuši tās svarīgumu un kam ir pieredze Dieva lietās, jāmāca saviem bērniem veselīgo mācību. Viņi jāiepazīstina ar mūsu ticības spēcīgajiem balstiem, paskaidrojot, kāpēc mēs esam Septītās dienas adventisti, kāpēc esam aicināti, tāpat kā Israēla bērni, par īpašiem ļaudīm, par svētu tautu, par cilti, kas dzīvo atsevišķi un savādāk, nekā citi cilvēki virs zemes. Šīs lietas bērniem jāizklāsta vienkāršā, viegli saprotamā valodā, bet, viņiem pieaugot, sniedzamās mācības jāpiemēro attiecīgi viņu attīstības spējām, līdz patiesības pamati ir ielikti plaši un dziļi viņu sirdī. (331)
Vecāki, jūs uzdodaties par Dieva bērniem, bet vai jūs esat paklausīgi? Vai jūs darāt sava Debesu Tēva gribu? Vai sekojat Viņa norādījumiem, vai arī staigājat sava paša ugunskura dzirksteļu gaismā? Vai ik dienas cīnāties pret ienaidnieka viltīgajiem gājieniem, glābjot savus bērnus no viņa krāpniecis-kajiem gājieniem? Vai jūs tiem atverat Dieva Vārda dārgās patiesības, izskaidrojot mūsu ticības pamatus, lai to mazās kājas varētu nostiprināties uz patiesības platformas?
Bībele ar tās krāšņajām patiesības pērlēm nav rakstīta vienīgi skolotiem ļaudīm. Tieši pretēji, tā ir domāta vienkāršai tautai. Vienkārša cilvēka sniegtais paskaidrojums, ja tam ir palīdzējis Svētais Gars, vislabāk saskan ar patiesību, kāda tā ir Jēzū. Glābšanai nepieciešamās lielās patiesības ir darītas tik skaidras kā gaisma pusdienas laikā; neviens nevar nomaldīties un pazust, izņemot tos, kas skaidri atklātās Dieva gribas vietā sekos savam spriedumam.
