(349) Mīļais brāli J! Es esmu piecēlusies divpadsmitos naktī, lai rakstītu, jo jūtos ļoti nomākta. Man Tevis dēļ nav miera, jo zinu, ka pasaules vēstures noslēgums ir tuvu, un Tavas dzīves pārskats nav tāds, ar kādu Tev būtu patīkami sastapties tiesas dienā, kad katrs cilvēks saņems atbilstoši saviem darbiem.
Tu vari domāt, ka citi rīkojušies nepareizi, un es zinu tikpat labi kā Tu, ka draudzē nav parādīts Kristum līdzīgs gars. Bet vai tiesā tas Tev dos kādu labumu? Vai divas nepareizības kaut vienu dara pareizu? Ja viens, divi vai trīs cilvēki draudzē ir rīkojušies nepareizi, tas tomēr neizdzēsīs Tavu grēku, ne arī to attaisnos. Lai kāds arī nebūtu citu ietais ceļš, Tev ir pienākums savest kārtībā savu paša sirdi. Dievam pret Tevi ir prasības, kuras Tu nekādos apstākļos nedrīksti aizmirst vai atstāt neievērotas, jo Viņa acīs dārga ir katra dvēsele.
Mana sirds ilgojas pēc tiem, kas paklupuši uz neticības tumšajiem kalniem, un es vēlos tiem palīdzēt. Draudzē X ir labs materiāls, bet tās locekļi nav Svētā Gara pārveidoti un nav nostādīti tādā stāvoklī, lai viņu gaisma varētu spīdēt pasaulē. Daži, kam ir vislabākie motīvi un ļoti vērtīgas spējas, draudzes pārbaudījumu brīžos kļūst pilnīgi nederīgi, jo viņos nav mīlestības un žēlastības, kas tik bagātīgā mērā mājoja Kristus sirdī. Ja tie redz kādu kļūdāmies, tad tā vietā, lai viņam palīdzētu, tie no viņa atraujas. Tie ir noskaņoti izteikt nepatīkamus netiešus norādījumus un aizskart sāpīgās vietas, kad no visa tā varētu izvairīties. “Es” paceļ galvu un gūst virsroku, un tā viņi sagādā sāpes un modina sliktas jūtas. Lai arī cik tīri būtu viņu nodomi, tomēr pūles darīt labu, ja nav tieši kaitīgas, tad gandrīz vienmēr cieš neveiksmi, tāpēc ka viņos nav Kristus maiguma un līdzjūtības. Viņi varētu ļoti labi strādāt par ķi-rurgiem, bet ir gaužām slikti slimo kopēji. Tiem trūkst mīlestībā dzimušas smalkjūtības. Ja tā viņiem būtu, tad viņi prastu izvēlēties pareizus vārdus un rīkotos (350) pareizi īstajā vietā un īstajā laikā. Citiem var nebūt lielākas sirsnīgas vēlēšanās darīt labu, ne arī dziļākas ieinteresētības Dieva lietā, viņi var nebūt patiesāki un uzticīgāki, viņu līdzjūtība var nebūt dziļāka un mīlestība siltāka; tomēr sava maiguma un smalkjūtības dēļ tie maldošo atgriešanā ir daudz sekmīgāki.
Kungam patiktu, ja Viņa ļaudis būtu apdomīgāki, nekā tie ir tagad, daudz žēlsirdīgāki un savstarpēji izpalīdzīgāki. Kad sirdī mājos Kristus mīlestība, tad katrs būs iejūtīgs un uzmanīgs pret citu interesēm. Veikala darījumos brālis necentīsies iedzīvoties uz sava brāļa rēķina. Redzot brāli grūtos apstākļos, kad viņam nepieciešama palīdzība, otrs to neizmantos, prasot pārmērīgus procentus. Tie, kas grib sev gūt kādu labumu uz otra posta rēķina, pārliecinoši pierāda, ka tos nevada Kristus Evaņģēlija principi. Viņu rīcība Debesu grāmatās atzīmēta kā krāpšana un negodīgums, un, kur valda šādi pamatlikumi, tur sirdī nenāks Kunga svētības. Šādas personas drīzāk saņem lielā pretinieka zīmogu nekā to, ko sniedz Dieva Gars. Bet tiem, kas beidzot iemantos Debesu valstību, jātiek dievišķās žēlastības pārveidotiem. Tiem jābūt skaidriem sirdī un dzīvē un līdzsvarotiem savā raksturā.
Es Tevi, mans brāli, redzu atrodamies lielās briesmās. Tu bagātību esi krājis virs zemes, un Tava sirds pieder mantai. Bet ar visiem līdzekļiem, ko Tu vari sakrāt, pat ja būtu daudzi miljoni, nepietiks, lai atpirktu Tavu dvēseli. Tāpēc nepaliec neticībā un savus grēkus nenožēlojis un neizjauc Dieva laipnos nodomus ar Tevi. Nespied Viņu negribot izstiept savu roku, lai izpostītu Tavu īpašumu vai liktu kādai nelaimei skart Tevi personīgi.
Ak, cik daudz ir tādu, kuru rīcība drīz noslēgsies tieši ar tādiem sodības piemeklējumiem! Dienu no dienas, nedēļu pēc nedēļas un gadu pēc gada tie dzīvo savām personīgajām, savtīgajām interesēm. Viņu ietekme un līdzekļi, kas sakrāti, pateicoties Dieva piešķirtajai prasmei un gudrībai, tiek izlietoti sev un savai ģimenei, nedomājot par laipno Labdari. (351) Nekam netiek ļauts atgriezties atpakaļ pie Devēja. Tiešām, viņi dzīvību un līdz ar to uzticētās spējas uzskata par savu īpašumu, un, ja arī atdod Dievam to daļu, ko Viņš ar pilnām tiesībām sev prasa, tad domā, ka jau tiem ir Radītājs kaut ko parādā. Beidzot šie neuzticīgie namturi būs izsmēluši Viņa pacietību, un Kungs pēkšņi iznīcinās visus to savtīgos plānus, rādot viņiem, ka sevis pagodināšanai krāto mantu Viņš var izkaisīt, un tiem nav spēka pretoties Viņa varai.
Brāli J, es Tevi šodien uzrunāju kā cietumnieku, kam ir cerība. Bet vai esi ievērojis, ka Tava saule jau pirms laba laika šķērsoja zenītu un tagad strauji slīd lejup? Ir pienācis vakars. Vai Tu nesaskati ēnu pagarināšanos? Tev ir atlicis pavisam maz laika darbam sevis, cilvēces un sava Meistara labā. Lai Tu kādreiz varētu tikt ieskaitīts uzvarētājos, Tev savas dvēseles labā veicams sevišķs darbs. Kāds ir Tavas dzīves pārskats? Vai Jēzus par Tevi veltīgi aizlūdz? Varbūt Viņam būs Tevī jāviļas? Daži Tavi biedri, kas stāvēja Tev blakus, ir jau aizsaukti prom. Mūžība atklās, vai tie bijuši nabagi ticībā un nav sev nodrošinājuši mūžīgo dzīvību, vai arī viņi ir bijuši devīgi pret Dievu un kļuvuši “neizsakāmi lielās, mūžīgās un pastāvīgās godības” mantinieki. Vai Tu nevēlies ņemt vērā, ka Dieva lielā iecietība pret Tevi aicina Tavu dvēseli nožēlot grēkus un pazemoties Viņa priekšā?
Bez personīgās izglābšanās vēl ir arī citi svarīgi apsvērumi, kas prasa Tavu uzmanību. Tik vēlā laikā kā tagad, kad Tava saule gatavojas nogrimt aiz rietumu pakalniem, Tev vēl jādara liels darbs savu bērnu labā, jo Tu esi pieļāvis, ka viņu mīlestība uz pasauli tos attur no Dieva. Tev ir arī radi, kaimiņi un draugi, kas nav izglābti. Ja Tavs piemērs būtu saskanējis ar Tev doto gaismu, ja Tu būtu bijis tikpat čakls glābt šīs dvēseles, kā Tu centies sakrāt savu laicīgo mantu, ja Tu būtu izlietojis savus līdzekļus un ietekmi, savu gudrību un smalkjūtību, pūloties šos maldošos ļaudis sapulcēt Kristus ganāmpulkā; ja tāds (352) būtu bijis Tavas dzīves darbs, tad Tu būtu nodrošinājis dvēseļu pļauju un Dieva dienā bagātīgu algu. Tādā veidā Tu būtu uz pareizā pamata licis vērtīgu un neiznīcīgu materiālu, bet tā vietā Tu cēli no koka, no siena un salmiem, kas tiks iznīcināti, kad pārbaudīs katra cilvēka darbu, kāds tas ir.
Tava dzīve ir bijusi kļūda. Tu grēciniekiem esi bijis piedauzības akmens. Viņi par Tevi ir sacījuši: “Ja reliģija, kurai šis vīrs pievērsies, tiešām ir patiesa, kāpēc tad viņš tik ļoti tiecas pēc šīs pasaules? Kāpēc viņš savā izturēšanās veidā neparāda Kristus Garu?” Mans brāli, steidzies, kamēr uz visiem laikiem nav par vēlu no grēcinieku ceļa aizvākt šo piedauzības akmeni! Vai spēj ar prieku skatīties uz savu dzīvi un iespaidu, ko esi atstājis? Vai tagad tomēr pārdomāsi savus ceļus? Vai centīsies nostāties pareizās attiecībās ar Dievu? Es neticu, ka Tava sirds ir neietekmējama. Es zinu, ka Dieva mīlošā laipnība un maigā žēlastība ir brīnišķa. Tev ir dots īss pārbaudes laiks. Vai Tu to nekavējoties izmantosi, kamēr Jēzus ar savām asinīm vēl kalpo Tēva priekšā? Viņš žēlīgi ir saudzējis Tavu dzīvību, tomēr ir noticis tā kā ar neauglīgo vīģes koku, uz kura gadu pēc gada neparādījās augļi, bet vienīgi lapas. Cik ilgi Tu turpināsi likt Meistaram vilties? Vai gribi piespiest Viņam sacīt: “Uz tevis lai nemūžam vairs augļi neaug!” vai: “Nocērt to, kam tas velti aizņem šo zemi!” Ak, negaidi, kamēr Kungs izstiepj savu roku pret Tevi un izkaisa Tavus sakrātos īpašumus! Atceries, ka uz nāves gultas visa Tava bagātība nevienu mirkli Tev neļaus justies drošam un mierīgam.
Es Tevi nopietni aicinu apsvērt savu vajadzību un tūlīt atgriezties pie Kunga. Es Tevi lūdzu — liec ienaidniekam vilties. Salauz viņa nežēlīgo varu pār sevi. Centies vēl atlikušajā laikā dzīvot tā, lai Debesīs par to būtu pārskats, kas pilnīgi atšķirtos no iepriekšējā, tāds, par kuru Tev nebūtu jākaunas, kad atvērs grāmatas un Soģis pasludinās spriedumu tiem, kas nevērīgi izturējušies pret šo lielo glābšanas darbu. (353)
Pāvils pamudina savus brāļus Efezā izpirkt laiku, tāpēc ka dienas ir ļaunas. Šis aicinājums ir ļoti derīgs Tev. Vienā nozīmē laiku izpirkt ir neiespējami, jo, kas reiz ir pagājis, tas ir pagājis uz visiem laikiem. Bet Tu tieci aicināts uz reformu, būt tikpat dedzīgam labos darbos, cik nevērīgs Tu esi bijis pret savu pienākumu. Apgriezies pilnīgi pretējā virzienā. Esi divreiz čaklāks, rūpējoties par savu aicinājumu un izredzēšanas drošību. Turi Dieva baušļus un dzīvo, un sargā Viņa likumus kā savu acuraugu. Līdz pēdējai iespējai izmanto katru acumirkli, rūpējoties par savām mūžīgajām interesēm un strādājot ap tevi esošo dvēseļu glābšanas labā. Jo, to darot, Tu izglābsi pats sevi un tos, kurus lielākā vai mazākā mērā pārvalda Tavs piemērs. Tie ir motīvi, kurus vajadzētu pienācīgi pārdomāt.
Pamosties, pamosties! Tev ir darāms darbs. Tava saule strauji steidzas norietēt. Tavi spēki kļūst arvien vājāki, bet viss, kas Tu esi, katra Tava spēju kripatiņa pieder Dievam, un to vajadzētu dedzīgi un nesavtīgi izlietot, kalpojot Viņam. Strādā, kamēr vēl pie debesīm redzama saule, jo “nāk nakts, kad neviens nevar strādāt”.
Nāc, mans brāli, nāc, nāc tieši tāds, kāds Tu esi — grēcīgs un aptraipīts! Uzliec savu noziegumu nastu Jēzum un ticībā pieprasi Viņa nopelnu! Nāc tūlīt, kamēr vēl var saņemt žēlastību! Nāc un izsūdzi savus grēkus! Nāc ar satriektu dvēseli, un Dievs Tev bagātīgi piedos! Neuzdrošinies nonieci-nāt vēl kādu izdevību. Ieklausies žēlastības balsī, kas tagad Tevi neatlaidīgi lūdz uzcelties no miroņiem, lai Kristus varētu Tevi apgaismot! Katrs mirklis pašreiz šķiet tieši saistīts ar likteni, tāpēc neļauj savam lepnumam un neticībai joprojām likt Tev noraidīt piedāvāto žēlastību. Ja Tu ņemsi vērā, tad tiksi glābts, bet, ja neņemsi vērā — tiksi atstāts vaimanājam: “Pļauja ir pagājusi, augļu laiks pagalam, bet mēs neesam atpestīti!” Dzīvo dziļā pazemībā Dieva priekšā! No šīs stundas saņemies piederēt Kungam, darot visu savu pienākumu un pilnīgi uzticoties lielajai izpirkšanas maksai. Dari to, un Tev ne no kā nebūs jābaidās. Tavas dzīves ceļš atlikušajos posmos būs mierīgs un laimīgs, un Tu sev nodrošināsi dzīvi, (354) kas turpināsies tik ilgi, cik ilgi dzīvo Dievs.
Es to esmu rakstījusi, jūtot, ka to darīt mani skubina Dieva Gars, un tāpēc, ka esmu dziļi ieinteresēta Tavā liktenī. Neļauj ne mirkli savām jūtām sacelties pret mani, jo mani ietekmējusi mīlestība uz Tavu dvēseli. Mums ir bijis daudz dārgu brīžu, kad kopīgi lūdzām Dievu un mūsu sirdis iepriecināja Viņa jaukā svētība. Vai šie brīži ir aizgājuši uz visiem laikiem? Iespējams, ka šajā dzīvē mēs vairs nekad nesatiksimies, bet vai mēs nesatiksimies tad, kad atpirktie tiks sapulcēti ap lielo balto Troni?
