Mīļie brāļi un māsas X draudzē! Man ir rādīts, ka jūs kā draudze nepieaugat žēlastībā un patiesības atziņā. Nav tādas svētīšanās Dievam, tādas nodošanās Viņa darbam un tādu nesavtīgu pūļu Viņa lietas uzcelšanas labā, kas jūs darītu par plaukstošu un veselīgu draudzi. Jūs nepadodaties cits citam. Jūsu vidū ir pārāk daudz tādu, kas patur savus uzskatus un cenšas īstenot savus savtīgos plānus, un to skaitā ir daži, kas draudzē ieņem ievērojamus amatus.
Brālis K nav spraudis sev par mērķi pagodināt vienīgi Dievu. Viņš uz lietām neskatās no pareiza redzes viedokļa. Viņš ir uzklausījis sātana priekšlikumus un ļāvies pamācīties no sava paša nesvētotā sprieduma, pieķeroties katram vārdam, ko iespējams pielietot savas nepareizās rīcības attaisnošanai. Viņš ir sevi piekrāpis; viņš neredz, ka pats sevi atšķir no Dieva Gara. Nostājoties uz šī ceļa, viņš nezināja, kādas briesmas uz tā draud, un nesaprata, kur tas aizvedīs. Visi, kas pa to iet, darītu labi, ja nekavējoties no tā nogrieztos un sāktu staigāt pa pilnīgi drošu ceļu.
Mēs dzīvojam negausības gadsimtā, un vīna dzērāju kāres apmierināšana ēdnīcās ir pret Dieva gribu. Jūs līdz ar citiem (355) iesaistījāties šajā pasākumā, tāpēc ka nesekojāt gaismai. Ja jūs atrastos gaismā, tad nebūtu to darījuši un nevarētu to darīt. Ja jūs savu nodarbošanos pilnīgi neizmainīsiet, tad ikviens no jums, kas piedalāties šajā darbā, tiks pakļauts Dieva nosodījumam. Jums jāsaprot lietas nopietnība. Jums jārīkojas nevilcinoties, lai jūsu dvēseles nebūtu nosodāmas.
Daži no jums parādījuši brīnišķīgu dedzību, vēršoties pret sarkanās lentes klubiem. Tik tālu, cik jūs ietekmēja vēlēšanās nosodīt šajās sabiedrībās esošo ļaunumu, jūs rīkojāties pareizi; bet, izturoties tā, it kā būtu noziegums vispār kaut ko runāt viņu labā vai parādīt vismazāko labvēlību, jūs nonācāt ga-lējībās. Jums visās lietās vajadzētu rīkoties saskaņā ar savu ticību. Jūs ienīdāt tieši pašu vārdu “sarkanās lentes klubs”, un tas vairs neatgādina Kristus Garu, jūsu rūgtums un skarbums nav palīdzējis ne jums, ne kādam citam.
Jūs esat ņēmuši mūsu ļaudīm dotās Liecības, kas brīdina no iesaistīšanās atturības biedrībās, lai nekaitētu viņu garīgajām interesēm, un sagrozot jūs ar tām esat apspieduši un apgrūtinājuši dvēseles. Ar tādu izturēšanos pret doto gaismu jūs esat apkaunojuši manu darbu. Tā rīkoties nebija ne mazākās nepieciešamības, un dažiem no jums kaut kas jādara, lai šo lietu tagad labotu. Jūs vēlaties citiem izgatavot dzelzs gultu, un, ja viņi ir par īsiem, tad vēlaties tos izstiept, bet ja par gariem, tad apgriezt. “Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti!”
Nepārprotami nostājoties pret aktīvu līdzdalību atturības biedrību darbā, jūs joprojām varējāt atstāt uz citiem labu iespaidu, ja vien būtu rīkojušies apzinīgāk, atbilstoši svētajai ticībai, kuru apliecināt; bet, iesaistoties šajā ābolu vīna ražošanā, jūs savam iespaidam esat pat ļoti kaitējuši un, kas visļaunāk, esat apkaunojuši patiesību, un ievainotas ir jūsu pašu dvēseles. Starp sevi un sātības jautājumu jūs esat uzcēluši nožogojumu. Jūsu rīcība neticīgos ierosinājusi apšaubīt jūsu pamatlikumus. Jūs nestaigājat taisnus ceļus, (356) tā ka tizlais ir klupis un pie jums piedauzījies, lai aizietu bojā.
Es nevaru saprast, kā, ņemot vērā Dieva Likuma gaismu, kristieši var apzinīgi iesaistīties apiņu vākšanā vai vīna un raudzētas ābolu sulas ražošanā tirgus vajadzībām. Visu to labi var izlietot cilvēkiem par svētību, toties, nepareizi izlietotas, šīs preces būs par iemeslu kārdināšanai un lāstam. Ābolu sulu un vīnogas var konservēt svaigā veidā un ilgi uzglabāt, un neraudzētas sulas lietošana neaptumšos prātu. Bet tie, kas no āboliem ražo sulu tirgum, nerūpējas par augļu kvalitāti, daudzos gadījumos sulu spiežot no puvušiem augļiem, nemaz nedomājot, ka iepuvis ābols ir indīgs, bet šādi izgatavotu vīnu vēl nosauc par retu gardumu. Tomēr šajā “patīkamajā dzērienā” mikroskops atklāj patiesību, ka cilvēka kuņģim nederīgs tas ir pat tad, ja to lietotu svaigā veidā tūlīt pēc izspiešanas. Protams, ja tā ir vārīta un atbrīvota no piejaukumiem, tad tās lietošana vairs nav tik ļoti nosodāma.
Es bieži esmu dzirdējusi cilvēkus sakām: “Ak, tā ir tikai salda ābolu sula; tā ir pilnīgi nekaitīga un pat veselīga.” Jā, dažas dienas šī ābolu sula ir salda. Bet tad sākas rūgšanas process, un radusies asā smarža un garša daudzu mēlei kļūst arvien pieņemamāka, un saldvīna vai sidra cienītājs ir kūtrs atzīt, ka viņa iemīļotais dzēriens tomēr kļuvis stiprs un skābs. Vīns un raudzēta ābolu sula var cilvēku apreibināt tieši tāpat, kā pārējie stiprie dzērieni. Viskaitīgāko apreibināšanos panāk tieši ar tā saucamajiem vieglajiem dzērieniem. Kaislības pieņem samaitātības formu, ietekme uz raksturu ir negatīvāka, un radušos ieradumu grūtāk pārvarēt. Dažos raudzētā sula un vīns pamodina kāri pēc stiprākiem dzērieniem, un daudzos gadījumos tie, kas kļuvuši hroniski dzērāji, tieši tādā veidā ir likuši pamatu šim ļaunajam paradumam. Ja mājās ir vīns vai raudzēta ābolu sula, atsevišķām personām vairs nav drošības. Viņi ir mantojuši noslieci uz stimulantiem, un sātans pastāvīgi velk uz šo pusi. Ja viņi padodas sātana kārdinājumiem, tad vairs neapstājas; iekāre pieprasa (357) apmierinājumu, kas tiek atļauts viņiem par pazušanu. Smadzenes tiek paralizētas un aptumšotas, prāts vairs nespēj noturēt grožus savās rokās, bet tie brīvi karājas uz iekāres kakla. Vīna un raudzētās ābolu sulas dzeršanas tieksmei seko izvirtība, laulības pārkāpšana un gandrīz jebkura veida netikumība. Reliģijas apliecinātājs, kas mīl šos uzbudinātājus un pie tiem pierod, nevar pieaugt žēlastībā. Viņš kļūst brutāls un juteklisks, viņa prātu un augstākos spēkus sāk pārvaldīt dzīvnieciskas kaislības, bet labās īpašības paliek neizkoptas.
Mērena iedzeršana ir skola, kurā cilvēks sagatavojas dzērāja karjerai. Sātans pakāpeniski aizved cilvēkus prom no sātības cietokšņa. Šis “nekaitīgais” vīns un raudzētā ābolu sula tik viltīgā veidā izmaina garšu, ka uz dzērāju platā ceļa var nostāties pavisam nemanot. Arvien vairāk izkopjot kāri pēc uzbudinošiem līdzekļiem, traucējumus sāk izjust nervu sistēma. Sātans prātu uztur nemierīgā stāvoklī, un nabaga upuris, iedomādamies, ka ir pilnīgi drošs, iet tālāk un tālāk, līdz tiek salauzts katrs šķērslis un ziedots katrs pamatlikums. Izgaist labākā apņemšanās, un mūžīgās intereses vairs nav tik pietiekoši stipras, lai sabojāto apetīti pakļautu prāta kontrolei.
Daži nekad nav īsti piedzērušies, bet vienmēr atrodas raudzētas ābolu sulas vai vīna iespaidā. Viņi ir drudžaini, nenosvērti, ne īsti piedzērušies, tomēr tikpat bēdīgā stāvoklī, jo visi cēlie gara spēki tik un tā ir sabojāti. Tiem, kas ieraduši lietot skābo ābolu vīnu, pastiprinās iespēja saslimt ar dažādām slimībām, piemēram, tūsku, aknu darbības traucējumiem, nervu iekaisumiem, kam seko locekļu trīcēšana un asins sastrēgumi galvā. Dzerot ābolu vīnu, daudzi sevi pakļauj neizārstējamām slimībām. Daži mirst no tuberkulozes vai krīt par upuri triekai, un tas viss pateicoties tikai šim cēlonim. Citi, savukārt, cieš no gremošanas traucējumiem. Novājināta tiek katra dzīvības funkcija, un ārsti viņiem saka, ka tā ir aknu vaina, kamēr, ja viņi pārtrauktu sakarus ar sidra mucu un nekad vairs tos neatjaunotu, ļaunprātīgi izlietotie dzīvības spēki atkal atjaunotos.
Ābolu vīna dzeršana vada uz stiprāku dzērienu lietošanu. (358) Kuņģis zaudē savu dabīgo enerģiju, un, lai ierosinātu tā darbību, vajadzīgs kaut kas stiprāks. Reiz mēs ar vīru devāmies ceļā. Bijām spiesti vairākas stundas gaidīt vilcienu. Uzturoties dzelzceļa piestātnē, ar to saistītajā restorānā ienāca kāds fermeris ar sarkanu un uztūkušu seju un skaļā un rupjā balsī jautāja: “Vai jums ir pirmās šķiras degvīns?” Viņam atbildēja apstiprinoši un pasniedza pusglāzi šī dzēriena. Pēc tam viņš vēl pasūtīja krietnu porciju melno piparu. Kad tirgotājs viņam jautāja, ko viņš ar tādu maisījumu darīs, šis fermeris atbildēja: “Man šķiet, ka tas man palīdzēs!” un, pielicis glāzi pie lūpām, kāri izdzēra šo dedzinošo maisījumu. Šis vīrs bija lietojis uzbudinošus dzērienus, līdz kuņģa trauslo gļotādu padarījis pilnīgi nejūtīgu.
Daudzi, lasot šos vārdus, smiesies par brīdinājumu sargāties no briesmām. Viņi sacīs, ka mazliet vīna vai raudzētas ābolu sulas, ko tie lieto, noteikti nevar kaitēt. Sātans tādus jau ir iezīmējis par savu laupījumu un vada tos soli pa solim, tiem nemaz nejūtot, līdz ieradums un iekāres važas būs kļuvušas tik stipras, ka tās vairs nevarēs pārraut. Mēs labi redzam, kāda vara pār cilvēkiem ir kārei pēc stipriem dzērieniem; redzam daudz cilvēku no dažādām profesijām, ieskaitot ļoti atbildīgās vietās esošus, talantīgus un ar stipru nervu sistēmu un labi attīstītu prātu apveltītus, upurējam visu, lai tikai apmierinātu šo iekāri, līdz tie pagrimst līdz dzīvnieku līmenim. Ļoti daudzos gadījumos viņu lejupvedošais ceļš iesākas ar vīna vai raudzētas ābolu sulas lietošanu.
Kad saprātīgi vīri un sievas, kas saucas kristieši, aizbildinās ar to, ka vīna un ābolu sulas ražošana tirgum neesot nekas ļauns, jo neraudzētā veidā tas neapreibina, tad mana sirds skumst. Es zinu, ka šim jautājumam ir vēl otra puse, kuru viņi atsakās apskatīt, jo savtīgums ir aizvēris acis uz to briesmīgo ļaunumu, kas var sekot šo uzbudinošo līdzekļu lietošanai. Es nesaprotu, kā mani brāļi var atturēties no visa, “kas liekas ļauns”, tik plaši iesaistoties (359) apiņu novākšanā, ja nav noslēpums, kādam nolūkam tos izlieto. Arī tie, kas palīdz izgatavot dzērienus, kuri ierosina un stiprina kāri pēc stiprākiem uzbudinošiem līdzekļiem, saņems saviem darbiem atbilstošu algu. Viņi ir Dieva baušļu pārkāpēji un tiks sodīti par grēkiem, kurus paši dara, un par noziegumiem, uz kuriem ierosinājuši citus, noliekot viņu ceļā kārdinājumu.
Visiem, kas atklāti paziņo, ka tic šim laikam dotajai patiesībai un ir reformatori, jārīkojas saskaņā ar savu ticību. Ja kāds, kura vārds ir draudzes grāmatā, ražo tirgum vīnu vai raudzētu ābolu sulu, tad viņu vajadzētu uzticīgi pamācīt, bet, ja tas turpina iesākto ceļu, tad draudzei viņu vajadzētu norāt, izsakot tam neuzticību. Tie, kas nav ar mieru atteikties no šī pasākuma, nav cienīgi atrasties starp Dieva ļaudīm. Mums jābūt Kristus sekotājiem, ar sirdi un iespaidu nostājoties pret jebkuru ļaunu iespaidu. Kā mēs jutīsimies tanī dienā, kad izliesies Dieva sodības un būs jāsastopas ar cilvēkiem, kuri mūsu iespaidā kļuvuši dzērāji? Mēs dzīvojam īstajā Salīdzināšanas dienā, un Dievs drīz izskatīs mūsu lietu. Kā mēs pastāvēsim Debesu tiesā, ja mūsu rīcība ir pamudinājusi citus lietot šos uzbudinošos līdzekļus, kas samaitā prātu un postoši ietekmē cilvēku labās īpašības, skaidrību un mīlestību uz Dievu?
