Brālim R ir labas profesionālās dotības dažās darba nozarēs. Viņš varētu pieņemami kalpot birojā, bet nav sevi audzinājis un savaldījis, lai būtu pilnīgs, prasmīgs vadītājs. Viņa uzraudzībā pieļauta smaga nolaidība, ir valdījusi nekārtība un neorganizētība, kas steigšus ir jānovērš. Daudzām ar viņa darbu saistītajām mazām lietām nav pievērsta uzmanība, kā rezultātā radušās sūces. Ir pieļauti zaudējumi un izšķiestas vērtības, bet to visu varēja novērst.
Esmu atklāsmē gājusi caur kantori, kur man tika rādīts, kā Dieva eņģeļi raugās uz dažādās telpās darīto darbu. Atsevišķās vietās stāvoklis ir nedaudz labāks, tomēr visur ir nepareizības, kuras var novērst. Zaudējumi redzami daudzās nodaļās. Daudzu cilvēku bezrūpīgais darba veids sagādā zaudējumus kantorim un apvaino Dievu. Ir skumji, ka tā notiek. Jēzus mums sniedzis norādījumus par taupību, sacīdams: “Sakrājiet atlikušās druskas!” vēl piebilstot, “lai nekas nepazūd.” Būtu bijis labāk, ja neķertos pie tik daudziem plašiem pasākumiem, ja tāpēc mazie pienākumi jāatstāj neievēroti, jo mazās lietas līdzinās (414) sīkām skrūvēm, kas mehānismu pasargā no sabrukuma. Dieva Vārds izskaidro pienākumu. Tur doti norādījumi uzticīgai kalpošanai: “Kas vismazākā lietā ir uzticīgs, tas arīdzan lielākā ir uzticīgs, bet, kas vismazākā ir netaisns, tas arī lielākā ir netaisns.”
Man ir rādīts, ka pie pašreizējā kalpojošā personāla birojā vēl papildus vajadzētu nodarbināt lietpratīgus vīrus, kas palīdzētu vadīt dažādās darba nozares. Vajadzētu iesaistīt cilvēkus, kuriem ir profesionāla pieredze un kas ir gudri vadītāji. Būtu bijis labāk, ja jau pirms vairākiem gadiem darbā būtu pieņemti vīri, kas spēj to vadīt, — cilvēki, kas mācētu strādāt pamatīgi, precīzi, taupīgi, pat ja meistariem būtu nepieciešams maksāt divas reizes vairāk nekā tagad. Brālis R šajā ziņā ir nepilnīgs, trūkumu izlabošana viņam neveicas. Viņš gan ķērās pie šīm lietām, tomēr daudzas no tām, kuras vajadzēja tūlīt izlabot, atstāja pilnīgi novārtā. Kantorim ir pietrūcis rūpīga ekonomista, cilvēka, kas nevainojami pārzina savu profesiju. Ir pazaudēts trīs reizes vairāk, nekā būtu bijis jāmaksā cilvēkam, kam šajā darbā ir vislabākās spējas un pieredze.
Ļoti daudz ir zaudēts lietpratīgas personas trūkuma dēļ, kas būtu pietiekami prasmīga, piemērota un pieredzējusi, lai pārraudzītu dažādas nozares. Ir vajadzīgs pieredzējis burtlicis, kas pazīst katru darba operāciju. Daži gan pārzina iespiešanu, tomēr nemaz neprot vadīt šo darbu. Citi dara visu labāko, ko tie spēj, bet viņi vēl ir nepieredzējuši un nesaprot izdevniecības darbu. Viņu uzskati bieži ir par šauriem. Tie nezina, kā apmierināt lietas prasības, tāpēc arī nespēj novērtēt priekšrocības un zaudējumus, kas saistās ar darba paplašināšanos. Ļoti iespējams, ka viņi arī nepareizi spriež, nepareizi aprēķina un nepareizi vērtē. Tāpēc, ka stāvoklis nepareizi novērtēts un nav izlietotas izdevības paplašināt izdevniecības darbu, ir bijuši zaudējumi. Tādā iestādē kā šī nekompetentu personu aprēķinu dēļ var pazaudēt tūkstošiem dolāru. Brālis P bija spējīgs dažas lietas saprast un pareizi novērtēt (415) izdevniecības darba intereses, tomēr viņa iespaids kantorim bija kaitīgs.
Vajadzētu atrast kādu, kas raudzītos, lai jaunieši, iestājoties darbā kantorī, iemācītos amatu, būtu precīzi un strādātu ar vajadzīgo uzmanību. Šajā darbā nepieciešams nodarbināt cilvēku, kas prastu pamācīt, būtu pacietīgs, laipns un izprotošs. Ja viens cilvēks nespēj šo darbu veikt, lai tiek nodarbināti vēl arī kādi citi. Ja to darīs uzticīgi, tad birojs ietaupīs algas trim cilvēkiem. Šie jaunieši veido ieradumus, kas ietekmēs viņu dzīvi. Viņi atrodas it kā skolā. Pamats kārtīgumam, godīgumam un taisnīgumam jāliek jaunībā. Pareizu ieradumu veidošana jaunībā ir visaugstākā mērā svarīga. Ja jauniešus nemācīs paklausīt noteikumiem un priekšrakstiem un neradinās būt precīziem, kārtīgiem un taupīgiem, bet pieļaus veidot vaļīgus, izlaidīgus ieradumus, tad tieksme uz šiem sliktajiem ieradumiem viņiem saglabāsies visā dzīves laikā. Viņiem var būt spējas, kas ļauj gūt panākumus profesijas apgūšanā, bet tos vajadzētu mācīt izprast, cik liela nozīme ir pareizai savu spēku izlietošanai. Viņus vajadzētu pamācīt sakrāt atlikušās druskas, lai nekas nepazūd.
Cilvēkiem atbildīgās vietās vajadzētu uzņemties tikai tik daudz, cik viņi spēj veikt pamatīgi, ātri un labi. Ja tie vēlas, lai viņu uzraudzībā esošie veido pareizus ieradumus, viņiem vajag rādīt pareizu piemēru. Uz šiem vadošajiem kadriem gulstas liela atbildība attiecībā uz to, kāds viņu principu un strādāšanas veida iespaidā veidojas jauniešu raksturs. Viņiem vajadzētu ievērot, ka ar apmācību, ko tie dod kā darbā, tā reliģiskajā audzināšanā, viņi palīdz šiem jauniešiem veidot raksturu. Vārds “progress” ir jāizceļ kā lozungs. Jauniešiem vajadzētu mācīt tiekties pēc pilnības, lai arī kādā darba nozarē tie strādātu. Ja kādā no nodaļām vadītāji ir tādi, kuru darbs nav pilnīgs, kas nav taupīgi, kas čakli neizlieto laiku un nerūpējas par savu iespaidu, (416) tad arī citi veidojas pēc viņu parauga. Ja tie pēc tam, kad ir brīdināti, neizmainās, viņus vajadzētu no darba atbrīvot un to vietā iecelt lietpratīgus strādniekus, pat ja šo mēģinājumu vajadzētu atkal un atkal atkārtot. Darbiniekiem vajadzētu būt daudz prasmīgākiem un uzticīgākiem, nekā tie ir patlaban.
Pirmajiem iespaidiem, ko gūst šie jaunie strādnieki, kā arī sākotnējai disciplīnai vajadzētu būt visaugstākajā pakāpē, jo viņu raksturi jāveido laikam un mūžībai. Tiem, kuru aizbildniecībā atrodas jaunieši, jāatceras, ka uz viņiem gulstas liela un svinīga atbildība. Viņiem māls jāveido, pirms tas sacietē un kļūst nejūtīgs pret ārējiem iespaidiem, viņiem jāaudzē koks, kamēr jauns, pirms tas kļuvis par sazarojušos ozolu; viņiem jāvada strautiņa gaita, pirms tas kļuvis par lielu upi. Ja jauniešiem atļauj pašiem sev izvēlēties mājvietu un biedrus, tad daži izvēlēsies labo, bet citi dos priekšroku nepiemēro-tiem draugiem. Ja viņu audzināšana nav saistīta ar reliģiju, tad tie būs viegli pieejami kārdināšanām, un raksturs tieksies pretī kroplumam un vienpusībai. Jaunieši, kas ciena svētas lietas, šīs mācības jau iemācās mājas patvērumā, pirms pasaule dvēselei ir uzspiedusi savu zīmogu — grēka, viltības un negodīguma attēlu. Mīlestība uz Dievu tiek iemācīta pie ģimenes altāra — no tēva un mātes jau agrā bērnībā.
Kantorī bēdīgā kārtā izjūtams reliģiska iespaida trūkums, vajadzīga lielāka dievbijība, vairāk garīguma un vairāk praktiskas reliģijas. Misijas darbam, ko šeit darītu dievbijīgi vīri un sievas, būtu vislielākie rezultāti. Brāļa R rīcība nav Dievam patīkama. Cilvēkam viņa postenī jābūt dievbijīgam, reliģiskās lietās tam vajadzētu būt starp pirmajiem. Viņa vienīgā drošība — dzīva savienība ar Dievu un pareiza atkarības izjūta. Bez tā viņš nederēs savam postenim un arī neatstās pareizu iespaidu kantorī un uz tiem, ar kuriem nāks saskarē, pildot savus īpašos pienākumus.
Vēl es redzēju, ka kantorī vajadzētu rūpīgi pārbaudīt kā brāļu, tā neticīgo rīcības veidu. Tur jābūt redzamiem tādiem augļiem kā labvēlība, skaidrība, patiesība un miers. (417) Motīvus un rīcību vajadzētu uzmanīgi pārbaudīt un salīdzināt ar Dieva likumu, jo šis likums ir vienīgais nekļūdīgais mērogs izturēšanās regulēšanai, vienīgais uzticamais cieņas kodekss starp cilvēkiem.
