(305) Kristus sacīja: “Kad tu azaidu vai vakariņu taisi, tad nelūdz savus draugus, nedz savus brāļus, nedz savus radus, nedz bagātus kaimiņus, ka tie tevi atkal nelūdz un tu savu atmaksu dabū. Bet, kad tu viesības dari, aicini nabagus, kropļus, tizlus, aklus. Tad tu būsi svētīgs, jo tiem nav, ko tev atmaksāt, un tev taps atdots, kad taisnie augšāmcelsies.” Lūkas 14,12.- 14.
Šajos vārdos Kristus pretstatā pašlabumu meklējošiem pasaules ieradumiem parāda nesavtīgu kalpošanu, kādai Viņš ir devis priekšzīmi Savā dzīvē. Šādai kalpošanai par atalgojumu Viņš neapsola nekādu pasaulīgu peļņu vai atzinību. Viņš saka: “Tev taps atdots, kad taisnie augšāmcelsies.” Tad atklāsies katra cilvēka dzīvē sasniegtie rezultāti, un ikviens pļaus, ko būs sējis.
Šai domai vajadzētu pamudināt un iedrošināt ikvienu darbinieku, kas strādā priekš Dieva. Šai dzīvē mūsu darbs priekš Dieva bieži liekas gandrīz neauglīgs. Mūsu pūles darīt labu var būt nopietnas un neatlaidīgas, tomēr mu7ms var neatļaut skatīt tā rezultātus. Mums šīs pūles var likties veltīgas. Bet Pestītājs mums droši saka, ka mūsu darbs ir ievērots Debesīs un ka atalgojums nevar zust. Apustulis Pāvils, rakstot Svētā Gara vadībā, saka: “Tad nu, labu darīdami, lai nepiekūstam.” Un dziesminieka vārdos mēs lasām: “Tie aiziet un raud, dārgu sēklu nesdami, bet tiešām ar prieku tie atkal nāks un nesīs savus kūlīšus.” Ps. 126,6.
Un, kaut arī lielais galīgais atalgojums tiek dots, Kristum atnākot, patiesa sirds kalpošana Dievam gūst atalgojumu jau šinī dzīvē. (306) Strādniekam būs jāsastopas ar šķēršļiem, pretestību un rūgtu, sirdi plosošu mazdūšību. Viņš var neredzēt sava smagā darba augļus. Bet, sastopoties ar visu to, viņš savā darbā atrod brīnišķu atalgojumu. Visi, kas nesavtīgā kalpošanā cilvēcei sevi pakļauj Dievam, sadarbojas ar godības Kungu. Šī doma dara jaukas visas smagās pūles, tā stiprina gribu un iedrošina garu, lai notiktu kas notikdams. Strādājot ar nesavtīgu sirdi, tiekot pagodināti kā Kristus ciešanu līdzdalībnieki, daloties Viņa līdzjūtībā, tie dara lielāku Viņa prieku un atnes godu un slavu Viņa augstajam vārdam.
Staigājot sadraudzībā ar Dievu, ar Kristu un svētajiem eņģeļiem, tos apņem Debesu atmosfēra, atmosfēra, kas sniegs veselību miesai, enerģiju prātam un prieku dvēselei.
Visi, kas miesu, dvēseli un garu nodos Dieva kalpošanas darbam, pastāvīgi saņems jaunas fiziskā, intelektuālā un garīgā spēka veltes. Viņu rīcībā ir neizsmeļamie Debesu krājumi. Kristus tiem dod Sava paša gara elpu un dzīvību no Savas dzīvības. Un Svētais Gars visspēcīgākā veidā darbojas viņu sirdī prātā.
“Tad ausīs tava gaisma kā dienas blāzma, un tava dzīvība no jauna zels.” “Tu sauksi, un Kungs atbildēs, tu brēksi, un Viņš sacīs: redzi, še Es esmu.” “Tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava krēsla būs kā dienas vidus, un Kungs tevi vadīs bez mitēšanās un pieēdinās tavu dvēseli tuksnesī un stiprinās tavus kaulus. Un tu būsi kā slacināts dārzs un kā ūdens avots, kam ūdens netrūkst.” Jesaja 58, 8.- 11.
Daudz ir Dieva apsolījumu tiem, kas kalpo Viņa apbēdinātajiem ļaudīm. Viņš saka: “Svētīgs, kas nabagu apgādā, to Kungs izglābs ļaunā dienā. Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības. Viņš tam liks labi klāties virs zemes un to nenodos viņa ienaidnieku prātam. (307) Kungs to atspirdzinās uz neveselības gultas. Tu viņam palīdzēsi guļā no visas viņa sērgas.” “Uzticies Kungam un dari labu, tad tu dzīvosi savā zemē, un tiešām tu tiksi uzturēts.” Ps. 41., 2.- 4. 37,3.(pēdējā pēc angļu tulk.)
“Godā Kungu no savas mantas un no visa sava ienākuma pirmajiem, tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.” ”Cits izkaisa, un tam vēl krājas, un cits taupa pārlieku, bet tik uz trūcību.” “Kas par nabagu apžēlojas, tas aizdod Kungam, un Tas tam atmaksās viņa labdarīšanu.” “Dvēsele, kas svētī, tiks trekna, un, kas dzirdina, tas atkal taps dzirdināta.” Sak.v.3,9.10. 11,24. 19,17. 11,25.
Un, kaut arī daudzi no viņu darba augļiem šajā dzīvē nebūs redzami, Dieva strādniekiem ir nodrošināts Viņa apsolījums, ka panākumi noteikti neizpaliks. Kā pasaules Pestītājs Kristus pastāvīgi sastapās ar šķietamām neveiksmēm. Likās, ka Viņš maz veica no tā darba, kuru Viņš ilgojās padarīt cilvēku pacelšanai un glābšanai. Sātaniskie spēki pastāvīgi strādāja, lai aizsprostotu Viņa ceļu. Tomēr Viņš nepagura. Vienmēr Viņš Savā priekšā skatīja Savas misijas gala iznākumu. Viņš zināja, ka patiesība cīņā pret ļaunumu beidzot uzvarēs, un Saviem mācekļiem Viņš sacīja: “To Es uz jums esmu runājis, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums būs bēdas, bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis.” Jāņa 16,33. Kristus mācekļu dzīvei jābūt līdzīgai Viņa dzīvei, nepārtrauktai uzvaru rindai, kas šeit tādas neizskatās, bet kā tādas tiks atzītas lielajā nākošajā dzīvē.
Kas strādā citu labā, tie strādā savienībā ar Debesu eņģeļiem. Tiem pastāvīgi ir savi pavadoņi, sevi nenogurstoši kalpotāji. (308) Viņu tuvumā vienmēr atrodas gaismas un spēka eņģeļi, lai tos aizsargātu, iepriecinātu, dziedinātu, pamācītu un iedvesmotu. Viņu daļa ir visaugstākā izglītība, vispatiesākā kultūra un vislielākais kalpošanas darbs, kāds cilvēcīgām būtnēm iespējams šajā pasaulē.
Un mūsu žēlojošais Tēvs bieži iedrošina Savus bērnus un stiprina viņu ticību, atļaudams tiem šeit redzēt pierādījumus Viņa žēlastības spēkam pār to cilvēku sirdīm un dzīvēm, kuru labā viņi pūlas. “Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi, saka Kungs. Jo it kā Debesis augstākas nekā zeme, tā Mani ceļi augstāki nekā jūsu ceļi un Manas domas nekā jūsu domas. Jo it kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, bet slapina zemi un dara to auglīgu un zaļojošu, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat būs Mans Vārds, kas iziet no Manas mutes, tas neatgriezīsies pie Manis tukšs, bet darīs, kas Man patīk, un izdosies labi, par ko Es to sūtu. Jo ar prieku jūs iziesiet un ar miesu jūs tapsiet vadīti, kalni un pakalni jūsu priekšā gavilēs gavilēdami, un visi koki laukā plaukšķinās. Ērkšķu vietā uzaugs priedes, un dadžu vietā uzaugs mirtes, un tas Kungam būs par slavu un par mūžīgu zīmi, kas netaps izdeldēta.” Jesaja 55,8.- 13.
Rakstura pārveidošanā, ļauno kaislību izravēšanā un Dieva Svētā Gara jauko žēlastības dāvanu attīstīšanā mēs redzam piepildāmies apsolījumu: “Ērkšķu vietā uzaugs priedes, un dadžu vietā uzaugs mirtes.” Mēs redzam dzīves tuksnesi “līksmojamies un uzziedam kā rozi.”
Kristus ar prieku ņem šķietami bezcerīgu materiālu, tos, kurus sātans ir pazemojis un caur kuriem viņš ir strādājis, un dara tos par Savas žēlastības pavalstniekiem. (309) Viņš priecājas, ka var tos atbrīvot no ciešanām un no dusmības, kas pēkšņi nāks pār nepaklausīgajiem. Viņš Savus bērnus dara par Saviem darba rīkiem šī uzdevuma veikšanai, un šī darba panākumos, jau šajā dzīvē, tie gūst dārgu atalgojumu.
Tomēr kas tas ir, salīdzinot ar prieku, ko tie piedzīvos pēdējā lielajā noslēpumu atklāšanas dienā? “Tagad mēs redzam kā caur spoguli, tumši, bet tad vaigu vaigā,” tagad mēs zinām daļēji, bet tad mēs atzīsim, kā arī paši esam atzīti. 1.Kor.13,12.
Ieiet Viņa priekā, tas ir Kristus strādnieku atalgojums. Šis prieks, pēc kura arī Kristus pats karsti ilgojas, ir parādīts Viņa lūgumā Tēvam: “Es gribu, ka, kur Es esmu, arī tie ir pie Manis, ko Tu man esi devis.” Jāņa 17,24.
Eņģeļi gaidīja Jēzu un vēlējās To apsveikt, kad Viņš pēc augšāmcelšanās uzkāpa Debesīs. Debesu pulki ilgojās atkal sveikt savu mīļoto Pavēlnieku, Kas pie tiem atgriezās no nāves cietuma. Tie spiedās Viņam apkārt, kad Tas iegāja Debesu vārtos. Bet Viņš ar rokas mājienu tos atturēja. Viņa sirds bija pie vientuļā, noskumušā mācekļu pulciņa, kurus Viņš atstāja uz eļļas kalna. Tā arī tagad ir pie Viņa cīnošajiem bērniem virs zemes, kuriem vēl cīņās jāpanāk uzvara pār postītāju. Viņš saka: “Tēvs, Es gribu, ka, kur Es esmu, arī tie ir pie Manis, ko Tu Man esi devis.”
Kristus atpestītie ir Viņa dārgakmeņi, Viņa lielā un īpašā bagātība. “Tie ir kroņa akmeņi,”- “Viņa mantojamās godības bagātība svētajiem.” Cak. 9,16. Efes.1,18. (pēdējā pēc angļu tulk.) Tajos “Viņš redzēs Savas dvēseles grūtā darba daļu un būs apmierināts”. Jes.53,11. (pēc angļu tulk.) (310)
Un vai Viņa strādnieki nepriecāsies, kad tie arī redzēs sava smagā darba augļus? Apustulis Pāvils, rakstot atgrieztajiem Tesalonikā, saka: “Kas ir mūsu cerība vai prieks, vai goda kronis? Vai arī ne jūs mūsu Kunga Jēzus Kristus priekšā pie Viņa atnākšanas? Jo jūs esat mūsu gods un prieks.”1.Tes.2,19.20. Un brāļus Fīlipos viņš pamāca: “Esiet bezvainīgi un skaidri, nenoziedzīgi,” lai jūs “spīdat it kā spīdekļi pasaulē, pasargādami dzīvības vārdu man par slavu uz Kristus dienu, ka es neesmu velti tecējis, nedz velti darbojies.” Filip.2,15.16.
Debesu grāmatās tiek atzīmēts katrs Svētā Gara impulss, kas cilvēkus vada uz labu un tuvāk Dievam, un Dieva dienā ikvienam, kas nodevis sevi par rīku Svētā Gara darbībai, būs atļauts redzēt, ko viņa dzīve ir panākusi.
Nabaga atraitne, kas iemeta divus grašus Kunga mantu glabātuvē, maz izprata sava darba nozīmi. Viņas uzupurēšanās priekšzīme ir atkal un atkal ietekmējusi tūkstošas sirdis visās zemēs un visos laikmetos. Tās iespaidā Kunga mantu namā ir ienestas dāvanas no augstiem un zemiem, no bagātiem un nabagiem. Tā ir palīdzējusi uzturēt misijas, dibināt hospitāļus, pabarot izsalkušos, apģērbt kailos, dziedināt slimos un pasludināt evaņģēliju nabagiem. Viņas nesavtīgais darbs ir aplaimojis lielus ļaužu pulkus. Un visu šo iedarbības virzienu rezultātus viņai būs ļauts redzēt Dieva dienā. Tā tas ir arī ar Marijas dārgo dāvanu Pestītājam. Cik daudzi ir tikuši iedvesmoti uz mīlošu kalpošanu, atceroties šo sasisto alabastra trauciņu! Un kā viņa priecāsies, visu to redzot!
