Brīnišķas būs atklāsmes, kad skatam pavērsies svēta iespaida dārgie rezultāti. Cik pateicīgas būs dvēseles, kas sastaps mūs Debesu pagalmos, izprotot mūsu līdzjūtīgo, mīlošo interesi, kādu mēs veltījām viņu glābšanai! Visa pateicība, gods un slava par mūsu pestīšanu tiks atdota Dievam un Jēram, tomēr Dieva slava nesamazināsies, izsakot pateicību darba rīkiem, ko Viņš izlietoja, glābjot pazušanā ejošās dvēseles. (311)
Atpestītie sastaps un pazīs tos, kuru uzmanību viņi tika pievērsuši paaugstinātajam Pestītājam. Kāda svētlaimīga saruna viņiem būs ar šīm dvēselēm! Atskanēs vārdi: “Es biju grēcinieks, bez Dieva un bez cerības pasaulē, un tu nāci pie manis un pievērsi manu uzmanību dārgajam Glābējam kā manai vienīgai cerībai. Es ticēju Viņam. Es nožēloju savus grēkus un tiku sagatavots sēdēt kopā ar Viņa svētajiem Debesīs Kristū Jēzū.” Citi teiks: “Es biju pagāns pagānu zemēs. Tu atstāji savus draugus un labi iekārtoto māju un nāci mācīt mani, kā atrast Jēzu un ticēt Viņam kā vienīgajam patiesajam Dievam. Es sasitu savus elkus un pielūdzu Dievu, un tagad es Viņu redzu vaigu vaigā. Es esmu glābts, glābts mūžībai, lai vienmēr raudzītos uz To, Ko es mīlu. Tad es Viņu redzēju tikai ar ticības acīm, bet tagad es Viņu redzu, kāds Viņš ir. Es tagad varu Viņam pateikties par Viņa glābjošo žēlastību, Kas mani mīlēja un ar Savām asinīm mani mazgāja no maniem grēkiem.”
Citi pateiksies tiem, kas pabaroja izsalkušos un apģērba kailos. Viņi teiks: “Kad izmisums sasaistīja manu dvēseli neticībā, Kungs sūtīja tevi pie manis teikt iepriecinājuma un cerības vārdus. Tu atnesi man uzturu, tā gādājot par manām fiziskām vajadzībām, un atvēri man Dieva Vārdu, pamodinot mani, lai es ieraudzītu savas garīgās vajadzības. Tu izturējies pret mani kā brālis. Tu juti līdzi man manās bēdās un stiprināji manu ievainoto, satriekto dvēseli, tā kā es varēju satvert Kristus roku, kas bija pasniegusies mani glābt. Manā nezināšanā tu mani pacietīgi mācīji, ka man ir Tēvs Debesīs, Kas rūpējas par mani. Tu man lasīji dārgos Dieva Vārda apsolījumus. Tu man iedvesi ticību, ka Viņš grib mani glābt. Domājot par upuri, kuru Kristus pienesa manis dēļ, mana sirds kļuva iejūtīga, tā tika klusināta un satriekta. (312) Es sajutu izsalkumu pēc dzīvības maizes, u8n patiesība manai dvēselei kļuva dārga. Es esmu šeit, glābts, mūžīgi glābts, lai vienmēr dzīvotu Viņa tuvumā un slavētu Viņu, Kas par mani atdeva Savu dzīvību.”
Kāda līksmība tur valdīs, kad šie atpestītie sastaps un apsveiks tos, kas viņu labā nesuši kādas nastas! Un cik dziļi apmierinātas ietrīsēsies sirdis tiem, kas nedzīvoja, lai izpatiktu sev, bet lai būtu par svētību nelaimīgajiem, kuriem ir tik maz svētību! Tad tie sapratīs apsolījumu: “Tu būsi svētīgs, jo tiem nav, ko tev atmaksāt, un tev taps atdots, kad taisnie augšāmcelsies.”
“Tu priecāsies Kungā, un Es tevi vadīšu pār zemes augstumiem, un Es tevi mielošu ar tava tēva Jēkaba mantību, jo Kunga mute to runājusi.” Jesaja 58,14.
“Nebīsties, … Es tev esmu par priekšturamām bruņām, un tava alga ir ļoti liela.” 1.Mozus 15,1.
“Es esmu tava daļa un tava mantība.” 4.Mozus 18,20.
“Kur Es būšu, tur arī Mans kalps būs.” Jāņa 12,26.
