Dieva draudze virs zemes ir vienota ar Dieva draudzi augšā. Ticīgie virs zemes un būtnes Debesīs, kas nekad nav kritušas, veido vienu draudzi. Visas Debesu saprātīgās būtnes interesējas par sanāksmēm, kurās sapulcējas svēti virs zemes, lai godātu un pielūgtu Dievu. Debesu iekšējā pagalmā tās klausās uz liecībām, ko par Kristu nodod ārējā pagalmā virs zemes, un Dieva pielūdzēju slava un pateicība no šejienes tiek uztverta Debesu himnā, un cauri visiem Debesu pagalmiem skan pateicība un gaviles, ka Kristus nav velti miris kritušo Ādama bērnu vietā. Kamēr eņģeļi dzer no pirmavota, svētie virs zemes dzer no skaidrajām straumēm, kas izplūst no Dieva troņa, no straumēm, kas iepriecina mūsu Dieva pilsētu. Ak, kaut mēs visi saprastu, cik Debesis ir tuvu zemei! Gaismas eņģeļi pavada uz zemes dzimušos bērnus, kas to pat neapzinās. Klusi liecinieki apsargā katru dzīvo dvēseli, cenšoties šo dvēseli vilkt tuvāk Kristum. (367) Kamēr vien vēl ir cerība, kamēr cilvēki neizvēlas stāties pretī Svētajam Garam sev par mūžīgo pazušanu, par tiem ir nomodā Debesu saprātīgās būtnes. Vienmēr atcerēsimies, ka katrā svēto sanāksmē virs zemes atrodas arī Dieva eņģeļi, kas klausās liecības, dziesmas un lūgšanas. Neaizmirsīsim, ka mūsu izteikto slavu papildina un palielina eņģeļu pulku kori augšā.
Tāpēc, satiekoties no Sabata uz Sabatu, dziediet slavu Viņam, Kas jūs ir izaicinājis no tumsas Savā brīnišķajā gaismā. “Viņam, Kas mūs ir mīlējis un mūs mazgājis no mūsu grēkiem ar Savām asinīm”, lai tiek atdota mūsu sirds pielūgsme. Lai Kristus mīlestība ir runātāja galvenā doma. Lai tā vienkāršos, saprotamos vārdos izskan katrā slavas dziesmā. Lai Dieva Gara iedvesma vada jūsu lūgšanas. Kad tiek runāti dzīvības vārdi, tad ar savu sirsnīgo atsaukšanos nododiet liecību, ka jūs vēsti pieņemat kā no Debesīm nākošu. Tas ir ļoti nemoderni, es to zinu, tomēr tas būs pateicības upuris Dievam par izsalkušai dvēselei pasniegto dzīvības maizi. Šī atsaukšanās uz Svētā Gara inspirāciju būs stiprums jūsu pašu dvēselei un iedrošinājums citiem. Tas pierādīs, ka Dieva celtnē ir dzīvi akmeņi, kas izstaro gaismu.
Ja nekavēsimies pie mūsu dzīves tumšajām nodaļām, bet pārdomāsim Dieva lielās žēlastības un Viņa pastāvīgās mīlestības atklāsmes, tad mēs daudz vairāk slavēsim un mazāk sūdzēsimies. Mēs runāsim par Dieva mīlošo uzticību, kas pielīdzināma patiesa, saudzīga un līdzjūtīga gana rūpēm par savu ganāmpulku, kuru, kā Viņš to ir paskaidrojis, neviens neizraus no Viņa rokas. Sirds valodā tad neizskanēs savtīga kurnēšana un žēlošanās. No tiem, kas patiesi tic Dievam, izplūdīs slava un pateicība līdzīgi skaidrām straumēm. “Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Kunga namā vienmēr.” “Tu mani vadīsi pēc Sava padoma un pēc mani uzņemsi godā. Kad tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes.” Dz.23,6. 73,24.25. (368)
Kāpēc gan lai neatmostas garīgās dziesmas mūsu svētceļnieku gaitās? Kāpēc gan neatgriezties pie mūsu vienkāršības un dedzības? Iemesls, kāpēc neesam līksmāki, ir tas, ka esam pazaudējuši savu pirmo mīlestību. Tad nu iekārsīsimies un atgriezīsimies, lai lukturis netiktu nobīdīts no tā vietas.
Dieva templis Debesīs ir atvērts, un pāri slieksnim plūst godība, kas paredzēta visām draudzēm, kas mīlēs Dievu un turēs Viņa baušļus. Mums jāmācās, jāpārdomā un jālūdz. Tad mēs iegūsim garīgas redzes spējas, lai saskatītu Debesu tempļa iekšējos pagalmus. Mēs uztversim ap troni esošā Debesu kora dziesmas un pateicību. Kad Ciāna atmodīsies un spīdēs, tad tās gaisma iemirdzēsies tumsu pārvarošā spožumā, un svēto sanāksmēs atskanēs krāšņas slavas un pateicības dziesmas. Izbeigsies kurnēšana un sūdzēšanās par mazām neveiksmēm un grūtībām. Acis svaidot ar zelta svaidāmām zālēm, mēs saskatīsim tālumā esošas godības krāšņumu. Ticība izlauzīsies cauri sātana nospiedošajām ēnām, un mēs ieraudzīsim mūsu Aizstāvi pienesam mūsu labā Sava paša upura nopelna vīraku. Visu redzot tā, kā tas ir un kā Kungs vēlas, lai mēs to redzētu, mūs piepildīs Dieva mīlestības bezgalības un daudzveidības atziņa.
Dievs māca, lai mēs pulcētos Viņa namā, lai attīstītu pilnīgas mīlestības īpašības. Tā zemes iedzīvotājus darīs derīgus dzīvokļiem, ko Kristus aizgājis sagatavot visiem tiem, kas Viņu mīl. Tur viņi sapulcēsies svētnīcā no Sabata uz Sabatu, no viena jauna mēneša uz otru, lai vienotos viscildinošākajās dziesmu skaņās, pienesot slavu un pateicību Tam, Kas sēž uz troņa, un Jēram mūžīgi mūžam.
