Tā kā dabas likumi ir Dieva likumi, tad skaidrs, ka mūsu pienākums ir šos likumus rūpīgi izpētīt. Mums vajadzētu mācīties to prasības, kā mums jāizturas pret mūsu organismu, un ar tām saskaņoties. Nezināšana šajās lietās ir grēks.
“Vai nezināt, ka jūsu miesas ir Kristus locekļi?.. Jeb vai nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara dzīvoklis, kas ir jūsos, ko jūs no Dieva esat dabūjuši, un jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu godiniet Dievu savā miesā un savā garā, kas pieder Dievam.” 1.Kor.6,15.19.20. Mūsu miesa ir Kristus atpirkts īpašums, un mums nav tiesību rīkoties ar to, kā pašiem patīk. Tomēr cilvēks to ir darījis. Viņš ir apgājies ar savu miesu, it kā tur valdošo likumu pārkāpšanai nedraudētu sods. Samaitātas ēstgribas apmierināšanas dēļ tās orgāni un spēki ir novājināti, sakropļoti un zaudējuši veselību. Un par šīm sekām, ko sātans pats izsaucis ar savām īpašajām kārdināšanām, viņš tagad mēdz izsmiet Dievu. Viņš norāda Dievam uz cilvēka miesu, ko Kristus ir atpircis par Savu īpašumu, un cik nepievilcīgs sava Radītāja attēls ir cilvēks! Grēkodams pret savu miesu un samaitādams savus ceļus, cilvēks ir apkaunojis Dievu.
Kad cilvēki ir patiesi atgriezušies, tad tie apzinīgi ievēro dzīvības likumus, ko Dievs ir ielicis viņu būtnē, cenšoties tā novērst fizisku, garīgu un tikumisku vājumu. Paklausība šiem likumiem jādara par personīgu pienākumu. Mums pašiem jācieš likuma pārkāpšanai sekojošais ļaunums. Par saviem ieradumiem un dzīves veidu mums jāatbild Dievam. (370) Tāpēc mums nav jājautā: “Ko teiks pasaule?” bet gan: “Kā es, kas sevi saucu par kristieti, apejos ar dzīvokli, ko man devis Dievs? Vai es cenšos iegūt vislielāko laicīgo un garīgo labumu, sargājot savu miesu kā templi manī mājojošam Svētam Garam, vai arī sevi upurēju pasaulīgajiem uzskatiem un ieradumiem?”
Veselīgs dzīves veids jādara par ģimenes lietu. Vecākiem vajadzētu atmosties saviem atbildīgajiem pienākumiem, kādus tiem uzlicis Dievs. Lai tie izpēta veselības reformas pamatlikumus un māca saviem bērniem, ka sevis aizliegšanas ceļš ir vienīgais drošais ceļš. Viss pasaules iedzīvotāju vairums, nonicinot fiziskos likumus, ir iznīcinājis savas pašsavaldīšanās spējas un padarījis sevi nespējīgu novērtēt mūžīgās īstenības. Labprātīgi palikdami nezināšanā par sava organisma uzbūvi, tie arī bērnus ievada savu iegribu apmierināšanas tekā, tā sagatavojot viņiem ceļu dabas likumu pārkāpšanas sekojošā soda izciešanai. Tā nav gudra rūpēšanās par ģimenes labklājību.
