Ir kāda vēsts par veselības reformu, kas jāsniedz katrai draudzei. Ir darbs, kas darāms katrā skolā. Ne direktoram, ne skolotājiem nevajadzētu uzticēt jauniešu audzināšanu, kamēr tie šajā jautājumā nav ieguvuši praktiskas zināšanas. Daži ir jutušies brīvi kritizēt, apšaubīt un meklēt kļūdas veselības reformas pamatlikumos, par kuriem tiem ir pavisam maz praktisku zināšanu. Tiem vajadzētu stāvēt plecu pie pleca un sirdīs vienoties ar ļaudīm, kas strādā pareizajās līnijās.
Veselības reformas būtība draudzēm jau ir paskaidrota, tomēr gaisma nav pieņemta no sirds. (371) Vīru un sievu savtīgās, veselību postošās tieksmes un ierašas ir strādājušas pretī vēsts ietekmei, kuras uzdevums ir sagatavot ļaudis Dieva lielajai dienai. Ja draudzes grib būt stipras, tad tām jādzīvo saskaņā ar patiesību, ko Dievs tām devis. Ja draudzes locekļi neņems vērā par šo lietu doto gaismu, tad nenovēršami sekas būs kā garīgā, tā fiziskā pagrimuma pļauja. Un šo vecāko draudzes locekļu ietekme saraudzēs tos, kas tikai nesen kļuvuši ticīgi. Kungs tagad nedarbojas, lai patiesībā ievestu daudzas dvēseles, to draudzes locekļu dēļ, kas nekad nav bijuši atgriezti, un to dēļ, kas bija atgriezti, bet kas atkal ir atkrituši. Kādu iespaidu šie nesvētotie locekļi atstās uz jaunatgrieztajiem? Vai viņi neatņems visu spēku Dieva dotajai vēstij, kas jānes Viņa ļaudīm?
Lai visi pārbauda savu dzīvi un pārliecinās, vai tie nedara kaut ko tādu, kas viņiem ir noteikti kaitīgs. Lai viņi atsakās no katras neveselīgas iegribas apmierināšanas ēšanā un dzeršanā. Daži dodas uz tālām zemēm meklēt labāku klimatu, tomēr, lai kur arī viņi neatrastos, kuņģis tiem rada malārijas atmosfēru. Viņi paši sev izsauc ciešanas, ko neviens nevar atvieglot. Lai tie savu ikdienišķo dzīvi saskaņo ar dabas likumiem, un, ja viņu darbi būs tādi paši kā viņu ticība, tie ap dvēseli un arī ap miesu radīs atmosfēru, kas būs dzīvības smarža uz dzīvību.
Brāļi, mēs esam ļoti atpalikuši. Daudz no tā, ko draudzei vajadzētu darīt, lai tā būtu dzīva draudze, netiek darīts. Nododoties samaitātai ēstgribai un tieksmēm, daudzu veselības stāvoklis ir tāds, ka pastāvīgi notiek cīņa pret dvēseles augstākajām interesēm. Patiesība, kaut arī skaidri parādīta, netiek pieņemta. Es vēlos, lai šo jautājumu saprastu katrs mūsu draudzes loceklis. Mūsu ieradumi jāsaskaņo ar Dieva prātu. Mums ir apliecināts, ka “Dievs ir Tas, Kas strādā jūsos”, tomēr cilvēkam ir jādara sava daļa, savaldot ēstkāri un kaislības. (372) Reliģiska dzīve prasa sirds un prāta saskanīgu sadarbošanos ar dievišķajiem spēkiem. Neviens cilvēks ar saviem darbiem vien nevar sevi izglābt, un arī Dievs nevar padarīt šo darbu priekš cilvēka bez viņa paša līdzdarbības. Bet, ja cilvēks strādā nopietni, tad arī Dievs strādā ar viņu, sniedzot tam spēku kļūt par Dieva bērnu.
Kad ar ļaudīm runā par veselības jautājumu, tie bieži saka: “Mēs zinām daudz vairāk, nekā mēs darām.” Viņi nesaprot, ka tie ir atbildīgi par katru gaismas staru, kas skar viņu fizisko labklājību, un, ka katrs to ieradums ir atklāts Dieva skatam. Fiziskajā dzīvē nedrīkst rīkoties uz labu laimi. Katrs orgāns, katra būtnes šķiedra svēti jāsargā no kaitīgiem ieradumiem.
