Mūsu ēšanas un dzeršanas ieradumi rāda, vai mēs esam no pasaules vai arī to skaitā, kurus Kungs ar Savu vareno patiesības lauzni ir atšķīris no pasaules. Tie ir viņa īpašie ļaudis, kas ir čakli labos darbos. Dievs ir runājis Savā Vārdā. Dāniēls un viņa trīs biedru dzīves apraksts ir svētruna par veselības reformu. Dievs ir runājis Izraēla bērnu vēsturē, no kuriem viņu pašu labā Kungs centās atturēt gaļas uzturu. Viņš tos baroja ar maizi no Debesīm, “cilvēki ēda eņģeļu barību”. Tomēr viņi turējās pie savas pasaulīgās ēstkāres, un, jo vairāk tie savas domas koncentrēja pie Ēģiptes gaļas podiem, jo vairāk tie ienīda barību, ko Dievs tiem deva, lai uzturētu tos fiziski, garīgi un tikumiski veselus. Viņi ilgojās pēc gaļas podiem, un šajā virzienā viņi ir darījuši tieši tikpat, cik daudzi dara mūsu dienās.
Daudzi cieš, un daudzi iet kapā, tāpēc ka izdabā savai ēstkārei un savām tieksmēm. (373) Viņi ēd, kas patīk viņu samaitātai garšai, novājinot ar to gremošanas orgānus un kaitējot savām spējām uzņemt dzīvības uzturēšanai vajadzīgo barību. Tas izsauc akūtu saslimšanu, un pārāk bieži seko nāve. Tie, kam vajadzēja zināt kaut ko labāku, ar pašnāvniecisku rīcību ātri nolieto trauslo organismu.
Draudzēm vajadzētu nelokāmi un uzticami stāvēt par gaismu, ko devis Dievs. Katram loceklim vajadzētu rīkoties saprātīgi, lai no savas dzīves izskaustu katru samaitātu iekāri.
