Malaķijas 3,16. ir parādīta pretējā šķira, ļaudis, kas sanāk kopā, ne lai meklētu vainu pie Dieva, bet lai runātu par Viņa godību un stāstītu par Viņa žēlastības darbiem. Savā pienākumā tie ir bijuši uzticīgi. Tie Kungam atdevuši Viņam piederošo daļu. Tie sniedz liecības, kas Debesu eņģeļiem liek dziedāt un līksmoties. Tiem nav nekādu sūdzību pret Dievu. Kas staigā gaismā, kas ir uzticīgi un godīgi pienākuma pildīšanā, tos nedzird sūdzamies un meklējam vainas. Tie runā iedrošinošus, cerības un ticības pilnus vārdus. Sūdzas tikai tie, kas kalpo paši sev, kas Dievam neatdod Viņam piederošo daļu.
“Tad tie, kas Kungu bīstas, runāja cits ar citu, un Kungs nomanīja un uzklausīja, un piemiņas grāmata ir rakstīta Viņa priekšā tiem, kas Kungu bīstas, un tiem, kas Viņa vārdu piemin. Un tai dienā, ko Es darīšu, saka Kungs Cebaot, tie Man būs par īpašumu, un Es tos žēlošu, kā vīrs savu dēlu žēlo, kas viņam kalpo. Tad jūs atkal redzēsiet starpību starp taisnu un bezdievīgu, starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas Viņam nekalpo.” 16.-18.p.
Sirsnīgas labdarības alga izpaužas arvien ciešākā sirds un prāta sadraudzībā ar Garu. (391)
Cilvēkam, kas piedzīvojis nelaimi un iekritis parādos, nevajadzētu ņemt Kunga daļu, lai dzēstu savus parādus līdzcilvēkiem. Viņam vajadzētu ņemt vērā, ka šie dzīves apstākļi pielaisti viņa pārbaudei un ka, paturot Kunga daļu savai lietošanai, viņš aplaupa Devēju. Viņš ir Dievam parādā visu, kas viņam pieder, bet viņš kļūst divkāršs parādnieks, ja Kunga rezervētos līdzekļus izlieto parāda samaksāšanai cilvēcīgām būtnēm. Debesu grāmatās pret viņa vārdu ir rakstīts: “Neuzticīgs Dievam.” Viņam būs jāatskaitās Dievam par Kunga naudas piesavināšanos savu ērtību vairošanai. Un pamatlikumu trūkums, kas parādīts nepareizā Dieva naudas izlietošanā, atklāsies viņa rīcībā arī citos jautājumos. Tas būs redzams visās lietās, kas saistītas ar viņa personīgo darbu. Cilvēks, kas aplaupa Dievu, attīsta tādas rakstura īpašības, kas darīs neiespējamu viņa uzņemšanu Dieva ģimenē augšā.
Savtīga bagātību izlietošana pierāda cilvēka neuzticību Dievam un padara līdzekļu pārvaldnieku nederīgu augstākai uzticības piešķiršanai Debesīs.
Visur atrodami kanāli, pa kuriem var plūst labdarība. Pastāvīgi rodas jaunas vajadzības, un misijas apgrūtina līdzekļu trūkums. Tās būs jāatstāj, ja Dieva ļaudis neatmodīsies un nesapratīs lietu patieso stāvokli. Negaidiet līdz nāvei, lai tad uzrakstītu testamentu, bet izdaliet savus līdzekļus, kamēr jūs vēl dzīvojat.
