(392)Par krustā sistā Pestītāja, Kristus spēku sniegt mūžīgo dzīvību vajadzētu stāstīt visiem ļaudīm. Mums vajadzētu tiem rādīt, ka Vecā Derība ir tāda pat evaņģēlija simbolos un ēnās kā Jaunā Derība savā visa piepildījuma spēkā. Jaunā Derība nesniedz jaunu reliģiju, Vecā Derība nestāsta par reliģiju, kuras vietā būtu nākusi šī Jaunā. Jaunā Derība ir tikai Vecās Derības piepildījums un tālāka attīstība. Ābels ticēja Kristum un tikpat noteikti tika izglābts caur Viņa spēku kā Pēteris vai Pāvils. Enoks tikpat noteikti bija Kristus pārstāvis kā mīļotais māceklis Jānis. Enoks staigāja ar Dievu, un viņa vairs nebija, jo Dievs viņu paņēma. Viņam tika uzticēta vēsts par Kristus otro atnākšanu. “Bet par šiem arī Enoks, septītais no Ādama, sludinājis sacīdams: redzi, Kungs nāks ar Saviem daudz tūkstošiem svētiem tiesu turēt pār visiem.” Jūdas 14. Enoka sludinātā vēsts un viņa uzņemšana Debesīs bija pārliecinošs pierādījums visiem viņa laikā dzīvojošiem ļaudīm. Pamatojoties uz to, Metuzāls un Noa varēja spēcīgi liecināt, ka taisnie var tikt pārvērsti.
Dievs, kas staigāja ar Enoku, bija mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus. Viņš bija pasaules gaisma arī tad, tāpat kā Viņš ir tagad. Kas dzīvoja tad, tie nebija atstāti bez skolotājiem, kas tiem parādītu dzīvības ceļu, jo Noa un Enoks bija kristieši. Evaņģēlijs ir dots par Levja cilts kalpošanu sniegtajos priekšrakstos. Nešaubīga paklausība tiek prasīta tagad tāpat kā tad. Cik svarīgi mums ir saprast šī vārda lielo nozīmi! (393) Tiek jautāts: Kas ir draudzes nepilnības iemesls? Atbilde skan: mēs pieļaujam, ka mūsu prāts tiek novērsts no Vārda. Ja Dieva Vārds tiktu ēsts kā dvēseles barība, ja tam dāvātu uzmanību un cieņu, tad nebūtu bijis vajadzības pēc tik daudzām un atkārtotām liecībām, kādas ir dotas. Tad Rakstus vienkāršie paskaidrojumi būtu pieņemti un īstenoti dzīvē.
Tā dzīvie pamatlikumi ir kā dzīvības koka lapas, kas tautām sniedz dziedināšanu.
Dzīvā Dieva Vārds nav tikai uzrakstīts, bet ir arī runāts. Bībele ir Dieva balss, kas runā uz mums tikpat neapšaubāmi, kā kad mēs to varētu dzirdēt ar savām ausīm. Ja mēs to atzītu, ar kādu godbijību mēs tad atvērtu Dieva Vārdu un ar kādu sirsnīgu nopietnību iedziļinātos tā priekšrakstos! Rakstu lasīšanu un pārdomāšanu tad uzskatītu par personīgo satikšanos ar bezgalīgo Dievu.
Kad sātans uzmācas ar saviem priekšlikumiem un iečukstējumiem, tad, ja savā dzīvē vadāmies no “Tā saka Kungs”, mēs varam tikt paslēpti Visaugstākā noslēgtajā teltī.
Daudzi neatdarina mūsu svēto Paraugu, tāpēc ka tie tik maz pētī Viņa rakstura skaidros vilcienus. tik daudzi ir pilnīgi aizņemti ar saviem darbiem un plāniem, vienmēr kaut ko darīdami, ka nav ne laika, ne vietas ciešai, tuvai sadraudzībai ar dārgo Jēzu. Tie katru domu un rīcību nepārbauda Viņa priekšā, jautājot: “Vai šis ir Kunga ceļš?” Ja viņi tā rīkotos, tad tie staigātu ar Dievu, tāpat kā Enoks.
