(394) Daži mūsu brāļi ir izteikuši un uzrakstījuši daudz ko tādu, kas iztulkots kā naidīga nostāšanās pret valdību un likumu. Ja sevi parādām tā, ka mūs var pārprast, tad pielaižam kļūdu. Nav gudri vienmēr meklēt kļūdas valdības vadītāju rīcībā. Mūsu uzdevums nav uzbrukt atsevišķām personām vai iestādēm. Mums vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem, lai mūs neuzskatītu par tādiem, kas nostājas pretī civilām varām. Taisnība, ka mūsu karš, ir uzbrūkošs, tomēr mūsu ieročiem jābūt tādiem, kas atrodami skaidrajā “Tā saka Kungs.” Mūsu uzdevums ir sagatavot ļaudis, lai tie varētu pastāvēt Dieva lielajā dienā. Mums nevajadzētu pieļaut, ka tiekam novērsti uz tādu izturēšanos vai rīcību, kas izraisītu strīdus vai naidīgu pretestību cilvēkos, kas nepieder mūsu ticībai.
Mums nevajadzētu strādāt tā, ka liktos, it kā mēs aizstāvam neuzticību valstij. Vajadzētu rūpēties, lai mūsu rakstos un runās nevarētu atrast nevienu izteicienu, kurā, to ņemot atsevišķi, varētu saskatīt vai saklausīt naidu pret likumu un kārtību. Visu vajadzētu rūpīgi pārdomāt, lai par mums nevarētu ziņot kā par neuzticības atbalstītājiem pret mūsu zemi un tās likumiem. No mums neprasa nepadošanos autoritātēm. Pienāks laiks, kad pret mums Bībeles patiesības aizstāvēšanas dēļ izturēsies kā pret nodevējiem, bet netuvināsim šo brīdi ar nepārdomātu rīcību, kas izraisītu strīdu un modinātu naidu.
Pienāks laiks, kad mūsu brāļu nepiesardzīgi runātos vai rakstītos apsūdzoša rakstura izteicienus izmantos mūsu ienaidnieki, lai mūs notiesātu. (395) Tos izlietos ne tikai to notiesāšanai, kas izteikuši minētos apgalvojumus, bet gan atbildību prasīs no visas Adventistu saimes. Mūsu apsūdzētāji teiks, ka tādā un tādā dienā kāds no mūsu atbildīgajiem vīriem ir izteicies tā un tā pret šīs valdības likumu izvešanu dzīvē. Daudzi brīnīsies, ka mūsu pretinieki savā atmiņā saglabājuši tik bagātīgu materiālu krājumu savu argumentu atbalstīšanai. Daudzi būs pārsteigti, dzirdot viņu pašu teiktos vārdus nelietīgi izmantotus tādā nozīmē, kādu viņi tiem nekad nav vēlējušies piešķirt. Tāpēc lai mūsu darbinieki vienmēr un visos apstākļos cenšas runāt piesardzīgi. Lai visi sargās, ka ar neprātīgiem izteicieniem neizsauc bēdu laiku, pirms iestājas lielā krīze, kas pārbaudīs cilvēku dvēseles.
Jo mazāk mēs izteiksim tiešas apsūdzības pret autoritātēm un varām, jo lielāku darbu mēs spēsim padarīt kā Amerikā, tā arī ārzemēs. Citu zemju tautas sekos Savienoto Valstu priekšzīmei. Kaut arī tās būs iesācējas, tomēr tāda pat krīze nāks pār mūsu tautu visās pasaules daļās.
Mūsu darbs ir izcelt un paaugstināt Dieva likumus. Ir jāpasludina Dieva svētā Vārda patiesība. Mums Raksti jāparāda kā dzīves mērogs. Mums ļaudīm jānorāda uz patiesību, ka Kungs Dievs ir Debesu un zemes Radītājs un ka septītā diena ir Kunga Sabats, un tas mums jādara bez vismazākās lepošanās, žēlojošas laipnības garā un Dieva mīlestībā.
Kunga vārdā mums jāiet uz priekšu, attinot Viņa karogu un aizstāvot Viņa vārdu. Kad autoritātes mums pavēlēs nedarīt šo darbu, kad tās mums aizliegs sludināt Dieva baušļus un Jēzus ticību, tad mums būs jāsaka tāpat kā apustuļiem: “Spriediet paši, vai Dieva priekšā ir taisni jums vairāk klausīt nekā Dievam? Jo mēs nevaram palikt, nerunājuši par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” Ap.d.4,19.20.
Patiesība jāizskaidro Svētā Gara spēkā. Tikai tā mūsu vārdi var kļūt iespaidīgi. Uzvaru var iegūt un noturēt vienīgi Gara spēkā. (396) Cilvēcīgajam pārstāvim jāatdodas Dieva Gara vadībai. Strādniekiem jātiek uzturētiem Dieva spēkā caur ticību uz pestīšanu. Tiem jāiegūst dievišķa gudrība, lai netiktu izteikts nekas tāds, kas cilvēkus pamudinātu noslēgt mums ceļu. Mācot dziļi iepazīt garīgo patiesību, mums jāsagatavo ļaudis, kas visaugstāko mūsu pasaules autoritāšu priekšā spētu lēnprātībā un bijībā paskaidrot, kāds pamats ir viņu ticībai.
Mums patiesība jārāda tās vienkāršībā un jāaizstāv praktiska dievbijība, un to mums vajadzētu darīt Kristus Garā. Tāda gara parādīšana atstās vislabāko iespaidu uz mūsu pašu dvēselēm, un tai būs pārliecinošs spēks uz citiem. Dodiet Kungam izdevību strādāt caur Viņa paša pārstāvjiem. Nedomājiet, ka jums būs iespējams izstrādāt plānus nākotnei. Atzīsim, ka vienmēr un visos apstākļos pie stūres stāv Dievs. Viņš strādās ar piemērotiem līdzekļiem un uzturēs, vairos un stiprinās Savu tautu.
Kunga pārstāvjiem vajadzētu būt svētotai dedzībai, tādai dedzībai, kas pilnīgi pakļauta Viņa vadībai. Pār mums pietiekoši ātri nāks vētraini laiki, un mums nevajadzētu darīt neko tādu, kas tos pasteidzinātu. Nāks tāda rakstura bēdas, kas dzīs pie Dieva visus, kas vēlēsies piederēt Viņam un tikai Viņam. Nepārbaudīti bēdu ceplī, mēs nepazīstam paši sevi, un mums nepienākas vērtēt citu cilvēku raksturu un nosodīt tos, kas vēl nav saņēmuši trešā eņģeļa vēsts gaismu.
Ja vēlamies cilvēkus pārliecināt, ka patiesība, kam mēs ticam, svēto dvēseli un pārveido raksturu, tad pastāvīgi neuzbruksim cilvēkiem ar nesavaldīgiem apvainojumiem. (397) Ar to mēs spriedīsim tos secināt, ka mācība, ko mēs atklāti atzīstam, nevar būt kristīga mācība, jo tā mūs nepadara laipnus, pieklājīgus un goddevīgus. Kristīgums neatklājas dedzīgos apvainojumos un nosodījumos.
Daudziem mūsu ļaudīm draud briesmas censties valdīt pār citiem un apspiest līdzcilvēkus. Pastāv briesmas, ka tie, kam uzticētas atbildības, atzīs tikai vienu varu, - nesvētotas gribas varu. Daži šo varu ir izlietojuši negodīgi un izraisījuši lielu apjukumu cilvēkos, kurus Kungs lieto. Viens no vislielākajiem lāstiem mūsu pasaulē (un tas ir redzams draudzēs un visā sabiedrībā) ir cenšanās pēc augstākas varas. Cilvēks, visu aizmirsdams, dzenas pēc varas un ļaužu atzinības. Šis gars ir parādījies Sabata ievērotāju rindās, mūs apkaunojot un apbēdinot. Tomēr garīgus panākumus gūst tikai tie, kas Kristus skolā ir mācījušies lēnprātību un pazemību.
Mums vajadzētu atcerēties, ka pasaule par mums spriedīs pēc tā, kādus tā mūs redz. Lai tie, kas cenšas pārstāvēt Kristu, sargās, ka to raksturā neatklājas pretrunīgi vilcieni. Pirms mēs pilnīgi nostājamies priekšplānā, pārbaudīsim, vai pār mums no augšienes ir izlējies Svētais Gars. Ja tā tas ir, tad mēs sniegsim noteiktu vēsti, bet tās raksturs būs daudz mazāk nosodošs nekā tai, kādu daži ir snieguši, un visi, kas tic, būs daudz dedzīgāki mūsu pretinieku glābšanas darbā. Lai autoritāšu un valdību nosodīšanu Dievs pilnīgi patur Savās rokās. Kā uzticīgi Kristus sargkareivji lēnprātībā un mīlestībā aizstāvēsim patiesības pamatlikumus, kādi tie ir Jēzū.
