(400)Patiesību vajadzētu atklāt dievišķā smalkjūtībā, laipni un iejūtīgi. Tai vajadzētu nākt no sirds, kas ir mīkstināta un darīta līdzjūtīga. Mums jāuztur cieša savienība ar Dievu, citādi paceļas paša es, un mēs izrunājam neko nedodošu vārdu pulku, kas nelīdzinās rasai vai lēnam lietum un nespēj atdzīvināt vīstošos stādus. Cenšoties mantot dvēseles, lietosim laipnus un maigus vārdus. Dievs būs par gudrību tam, kas gudrību meklēs no dievišķa avota. Mums visur jāmeklē izdevības, mums jābūt nomodā lūgšanās un vienmēr gataviem lēnprātībā un bijībā atbildēt par mūsos esošo cerību. Lai nelabvēlīgi neietekmētu nevienu dvēseli, par kuru miris Kristus, mums savu sirdi vajadzētu turēt paceltu uz Dievu, lai, rodoties izdevībai, varētu pateikt īstos vārdus īstā brīdī. Ja jūs tā sāksiet strādāt priekš Dieva, tad Dieva Gars būs jūsu palīgs. Svētais Gars piešķirs spēku vārdiem, kas runāti mīlestībā uz dvēseli. Patiesībai, kas teikta Kristus žēlojošās laipnības iespaidā, būs atdzīvinošs spēks.
Dieva nodoms ir vispirms skart sirdi. Runājiet patiesību un atļaujiet Viņam sniegt reformējošo spēku un atklāt reformācijas būtību. Neatsaucieties uz to, ko saka pretinieki, tikai arvien vairāk atklājiet patiesību. Patiesība spēj aizsniegt sirdi. Vienkārši un skaidri arvien vairāk atveriet Dieva Vārdu, parādot to visā tā iespaidīgumā.
Vairojoties ap mums grūtībām, mūsu rindās būs redzama gan atšķiršanās, gan savienošanās. Daži, kas tagad ir gatavi ņemt rokās kara ieročus, īstu briesmu brīdī parādīs, ka viņi nav cēluši uz drošas klints, viņi pakļausies kārdināšanai. Kam ir bijusi liela gaisma un dārgas priekšrocības, bet kas to nav izmantojuši, mūs atstās, aizbildinoties ar vienu vai otru iemeslu. (401) Nepieņemdami patiesības mīlestību, tie kļūs par upuri ienaidnieka viltīgajiem izdomājumiem, tie pievērsīs uzmanību pavedinošiem gariem un velnu mācībām un aizies no ticības. Bet, uz otru pusi, kad pār mums patiesi izlauzīsies vajāšanu vētra, patiesās avis sadzirdēs patiesā Gana balsi. Ar pašaizliedzīgām pūlēm tiks glābti pazudušie, un daudzi, kas bija no ganāmpulka nomaldījušies, nāks atpakaļ, lai sekotu lielajam Ganam. Dieva ļaudis spiedīsies kopā un vienotā frontē stāsies pretī ienaidniekam. Redzot kopējās briesmas, mitēsies cīņa pār pārākumu, tad nestrīdēsies par to, kurš jāuzskata par lielāko. Neviens no patiesajiem ticīgiem nesacīs: “Es Pāvils vai es Apolls, vai es Ķevass.” Ikviens un visi nodos liecību: “Es cieši pieķeros Kristum, es priecājos Viņā kā savā personīgā Pestītājā.”
Tā patiesība tiks ieviesta praktiskajā dzīvē, un tā tiks atbildēts uz Kristus lūgšanu, ko Viņš lūdza tieši pirms Sava pazemojuma un nāves: “Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī tie ir viens mūsos, lai pasaule tic, ka Tu Mani esi sūtījis.” Jāņa 17,21. Kristus mīlestība un brāļu mīlestība liecinās pasaulei, ka mēs esam bijuši ar Jēzu un mācījušies no Viņa. Tad trešā eņģeļa vēsts pieaugs spēcīgā saucienā, un visu zemi apgaismos Kunga godība.
Mūsu pārliecība ik dienas no jauna jānostiprina ar pazemīgām, sirsnīgām lūgšanām un Vārda lasīšanu. Kaut arī katrs mēs esam personība, kaut arī katram no mums vajadzētu stipri turēties pie tā, par ko esam pārliecināti, tomēr mums sava pārliecība jāpatur kā Dieva patiesība un Dieva sniegtā spēkā. Ja mēs tā nerīkosimies, tad mēs to ar savu uztveri izkropļosim.
