Kad Kungs aicināja Izraēlu dot līdzekļus saiešanas telts būvei tuksnesī, atsaucība bija sirsnīga. Ļaudis “nāca ikviens, kam bija labprātīga sirds, un ikviens, kam gars bija labprātīgs, tie atnesa Kunga cilājamo upuri priekš saiešanas telts taisīšanas”. Tie nāca, kā vīri, tā sievas, visi tie, kam bija labprātīga sirds. Cilvēki nāca ar savām dāvanām, zeltu, sudrabu, izmeklētiem audumiem un vērtīgu kokmateriālu. Valdnieki atnesa dārgakmeņus, dārgas zāles un eļļu lukturiem. “Un ikviena ar prasmi apveltīta sieviete pati vērpa un atnesa savērpto.” “Tie atnesa vēl ik rītu... upurus no laba prāta,” līdz Mozum tika ziņots: “Ļaudis pienes daudz vairāk, nekā vajag pie darba darīšanas, ko Kungs ir pavēlējis darīt.” 2.Mozus 35,21.-15. 36,3.5. Dievam patika šī augstsirdīgā, labprātīgā kalpošana, un, kad saiešanas telts bija pabeigta, Viņš apliecināja, ka ir pieņēmis šo ziedojumu. “Padebesis apklāja saiešanas telti, un Kunga godība piepildīja dzīvokli.” 2.Mozus 4o,34.
Līdzīgs šim labprātīgas kalpošanas piemēram bija mūsu skolu labā darītais darbs, iespiežot un pārdodot grāmatu “Daba un dzīve līdzībās.” Mēs priecājamies, ka šim darbam nodevās tik liels mūsu ļaužu skaits un ka viņu pūlēm bija tik lieli panākumi. Mēs priecājamies, ka mūsu savienības un traktātu biedrības amatpersonas atdeva šim cildenajam pasākumam savu iespaidu un spēku un ka sludinātāji, Bībeles strādnieki, kolportieri un draudzes locekļi tik sirsnīgi iesaistījās šai īpašajā un steidzamajā darbā, lai palīdzētu mūsu skolām. (469) Augstsirdība un nodošanās no visas sirds, kas visumā raksturoja mūsu izdevniecību un mūsu brāļu un mūsu iesaistīšanos šai pasākumā, ir Kungam patīkama. Tā saskan ar Viņa plānu.
