Elenas Vaitas “nepiepildītais” pravietojums, 1. daļa

11. marts, 2020

Ievads
Par kādu 1856. gada konferenci Elena Vaita teica: “Man tika rādīti cilvēki, kas bija šeit, konferencē. Eņģelis sacīja: “Daži par barību tārpiem, daži pakļauti pēdējām septiņām mocībām, daži būs dzīvi un paliks uz zemes, lai tiktu pārveidoti, kad Jēzus nāks.” Visi, kuri bija dzīvi tolaik, tagad ir miruši. Vai šis nepiepildītais pravietojums nozīmē, ka Vaitas kundze ir viltus praviete? Mēs piedāvājam padziļinātu atbildi uz šo jautājumu tādēļ, ka tas ilustrē pamatā kļūdainu pieņēmumu, kas attiecas uz Praviešu Gara dāvanu.

5. Mozus 18:22 lasām: “Ja pravietis runās Tā Kunga Vārdā, bet pravietojums nepiepildās un nekļūst īstenība, tad tas ir vārds, ko Tas Kungs nav runājis.” Šī Rakstu vieta vien, neņemot vērā citas, apsūdzētu vairākus Bībeles praviešus. 5. Moz. 18:22 ir jāsaprot gluži tāpat, kā jebkura cita Rakstu vieta – visu Svēto Rakstu kontekstā. Citas Rakstu vietas atklāj, ka pastāv noteicoši faktori, kas mijiedarbojas un ietekmē pravieša pravietojumu – parasti tur, kur ir iesaistīta cilvēces brīvā griba. Dažiem tas var šķist pārsteidzoši, ka Dieva apsolījumi par svētībām un Viņa draudi par tiesu ir ar nosacījumu. Bet Svētie Raksti šajā jautājumā ir pilnīgi skaidri. Pievērsīsim uzmanību Jeremijas vārdiem:
 
“Vienu brīdi Es runāju ar kādu tautu un valsti, ka Es to gribu izpostīt, izdeldēt un iznīcināt, un draudu tai, bet, ja šī tauta, pret kuru bija vērsti Mani draudi, atgriežas no sava ļaunuma, tad Man kļūst žēl tā posta, ko Es tai biju lēmis. Un citreiz Es runāju par kādu tautu un kādu valsti, ka Es to gribētu pamatīgi iedēstīt un izveidot, bet, ja tā tad dara, kas ir ļauns Manās acīs, un neklausa Manu balsi, tad Man kļūst žēl, ka Es tai biju solījis ko labu.” (Jeremijas 18:7–10)

Bībele atklāj vairākus piemērus, kuros redzams iepriekš minētais Jeremijas princips. Patiesi, mēs varam būt pateicīgi par Jeremijas vārdiem; tie palīdz mums pareizi saprast dažas Rakstu vietas, kuras citādi, šķiet, noraidītu vairāku praviešu svēto aicinājumu (patiesumu – tulk. piez.). Lasot tālāk, pārdomājiet divus piemērus, kuri ilustrē abas Jeremijas apgalvojuma daļas. Pirmais ir dievišķie sprieduma draudi pār tautu. Paralēlās kolonās mēs redzam sprieduma draudus un pretī tam – sprieduma nepiepildīšanos:

Draudi atcelti
"Tad Jona cēlās un gāja uz Ninivi, kā Tas Kungs bija teicis. Ninive bija liela pilsēta Dieva priekšā; lai tai apietu apkārt un to kurmet izstaigātu, bija vajadzīgas trīs dienas. Jona iesāka staigāt pa pilsētu un paveica veselas dienas gājumu, viņš sludināja un teica: "Vēl tikai četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!”
(Jonas 3:3–4)
“Tad Ninives ļaudīs radās ticība Dievam, viņi izsludināja gavēni, un liels un mazs uzvilka mugurā maisu.” “Un, kad Dievs redzēja viņu darbus, redzēja, ka viņi atgriezušies no sava ļaunā ceļa, tad Viņam kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja.”
(Jonas 3:5, 10)

Apsolījums atcelts
Šeit lasām piemēru par svētību apsolījumu un tā nepiepildīšanos:
“Un Dievs runāja uz Mozu un sacīja: [..] Saki Israēla bērniem: Es esmu Tas Kungs un izvedīšu jūs no Ēģiptes jūga, [..] un jūs zināsit, ka Es esmu jūsu Dievs Tas Kungs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes. Un Es jūs ievedīšu tanī zemē, pār kuru Es esmu izstiepis Savu roku, lai to dotu Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam; un Es došu jums to par īpašumu, Es, Tas Kungs.”
(2. Mozus 6:2, 6–8)
“Un Tas Kungs sacīja Mozum un Āronam, teikdams: "Cik ilgi Man būs ar šo ļauno draudzi ciesties, kas kurn pret Mani? [..] Saki tiem: [..] Šinī tuksnesī kritīs jūsu augumi no visiem jūsu skaitītiem, tas ir, tiem, kas divdesmit gadus veci un vecāki, kas ir pret Mani kurnējuši. [..] Jums nebūs ieiet tanī zemē, pār kuru Es esmu pacēlis Savu roku, lai jūs tanī varētu dzīvot, [..] lai jūs tad atzītu, kas tas ir, kad Es no jums nogriežos!”
(4. Mozus 14:26–34)

Cik skaidri šīs paralēlās Rakstu vietas par doto apsolījumu Israēlam izgaismo Jeremijas vārdus! Tas Kungs sacīja Israēlam: “lai jūs zinātu, kā tas ir, kad Es laužu apsolījumu.” (4. Mozus 14:34, KJV; oriģinālvalodā lietots vārds tenuah [תְּנוּאָה] ‘lauzt apsolījumu, novērsties aiz nepatikas’. – Tulk. piez.).

Ēļa gadījums
Vēl citā situācijā lasām “Dieva vīra” vārdus, kurš nāca pie Ēļa, lai pasludinātu spriedumu pret viņu dēlu negantās rīcības dēļ. Šis “Dieva vīrs” vaicāja Ēlim, vai viņš atceras apsolījumu, kuru Tas Kungs deva viņa ģimenei, “kad viņi vēl bija Ēģiptē, faraona namā,” ka tiem būs kalpot Dievam kā priesteriem. Pēc tam Dieva vīrs turpināja ar šī apsolījuma atcelšanu:
 
“Tādēļ šāds ir Tā Kunga, Israēla Dieva, lēmums: tiešām, Es biju teicis, ka tavam un tava tēva namam būs Manā priekšā staigāt mūžīgi. Bet tagad Tā Kunga lēmums ir šāds: tas lai ir tālu no Manis! Bet to, kas Mani turēs godā, to arī Es pagodināšu, bet, kas Mani nicina, tie tiks pazemoti. Redzi, nāks dienas, tad Es nocirtīšu tavu elkoni un arī tava tēva nama elkoni, tā ka nebūs vairs sirmgalvja tavā namā.” (1. Samuēla 2:30–31)

Vai jebkad sirsnīgie Bībeles studenti ir tikuši ietekmēti no šiem atceltajiem Dieva apsolījumiem, vai tie ir jebkādā veidā zaudējuši uzticību Bībeles praviešiem, tāpēc ka viņu pravietojumi nav piedzīvojuši piepildījumu? Kāpēc nē? Tāpēc, ka Jeremijas vārdos tie lasa par pravietojumiem, kas doti ar nosacījumu.

Nosacījuma palīgteikums
  • "Vēl tikai četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!” – ja Ninivieši neatgriezīsies.
  • “Un Es jūs ievedīšu tanī zemē, pār kuru Es esmu izstiepis Savu roku” – ja jūs turēsit Manu derību. (Skat. 2. Moz.19:5–6, kur Dievs, runājot ar Mozu ceļā uz Kānaānas zemi, izmanto vārdu “ja”.)
  • “Tiešām, Es biju teicis, ka tavam un tava tēva namam būs Manā priekšā staigāt mūžīgi” – ja jūs staigāsit taisnības ceļos.
Ja tas ir atbilstoši – un tā tas ir – pievienot apsolījumiem nosacījuma palīgteikumu, kāpēc nebūtu atbilstoši to pašu darīt ar Vaitas kundzes 1856. gada pravietojumu?

Raksta otro daļu lasi šeit.

Tulkots fragments no Frānsisa Deivida Nikola (Francis David Nichol) grāmatas “Ellen G. White and Her Critics” nodaļas “The Predictions of the 1856 Vision”.

Frānsiss Deivids Nikols (1897–1966) bija Septītās dienas adventistu draudzes galvenā žurnāla Review and Herald redaktors, Septītas dienas adventistu Bībeles komentāru galvenais redaktors un Elenas Vaitas mantojuma fonda dibinātājs un priekšsēdētājs.


Avots: https://m.egwwritings.org/en/book/687.2#2