ADRA Europe organizētās apmācības Belgradā

No šī gada 2. līdz 6. februārim SDA Alūksnes draudzes mācītājs Miks Možeiko, pārstāvot organizāciju ADRA Latvija, apmeklēja ADRA International un ADRA Europe organizētās apmācības Belgradā, Serbijā par krīzes vadību un reaģēšanu uz krīzes situācijām.
Lūdzām viņu pastāstīt par tām mazliet vairāk.
 
Kādu ieguvumu draudzei un sabiedrībai sniedz šādas apmācības?
Lai ieviestu skaidrību šajā un turpmākajos jautājumos, ir svarīgi precizēt, ka šo apmācību mērķauditorija bija esošie ADRA organizācijas Eiropas valstu biroju vadītāji un darbinieki, kuri ADRA organizācijā strādā pilnu darba slodzi.
Šī apmācību programma pilnveidoja esošo ADRA darbinieku kvalifikāciju. Apmācību galvenais uzdevums bija vērsts uz to, lai katras valsts ADRA birojs un tā darbinieki būtu gatavi reaģēt dažādās krīzes situācijās ar materiālās un praktiskās palīdzības sniegšanu cietušajiem civiliedzīvotājiem, piemēram, plūdu, zemestrīču u. c. gadījumos, kad valsts izsludina ārkārtas situāciju. Tādējādi ADRA darbinieki tika apmācīti, kā izveidot un īstenot krīzes rīcības plānus. Apmācību nedēļas gaitā tika izspēlēta krīzes situācijas simulācija, kuras laikā tikām apmācīti, kā katras valsts ADRA birojam būtu operatīvi, secīgi jārīkojas un jāsadarbojas ar citām valsts, pašvaldību un humanitārās palīdzības organizācijām. Protams, arī ar vietējās valsts Adventistu draudžu savienību un adventistu draudzēm.
Līdz ar to draudzes locekļi iegūst kompetentāku savas valsts ADRA organizāciju, kura aktīvi darbojas arī krīzes situācijā, nevis tikai vispārīgā dažāda veida labdarības sniegšanā. Kā arī draudzes locekļi gūst iespēju iesaistīties kā brīvprātīgie, ja konkrētās valsts ADRA līdz tam ir izstrādājusi krīzes vadības plānu. Sabiedrības ieguvums ir vēl viena nevalstiskā, humanitārā organizācija, kura dodas palīgā, kad attiecīgām iedzīvotāju grupām klājas slikti.

Kāds bija Tavs personīgais ieguvums?
Visvairāk es no šī pasākuma guvu iedvesmu tam, lai ADRA Latvija izstrādātu krīzes vadības/ reaģēšanas plānu, līdzīgi kā to ir izdarījušas citu valstu ADRA organizācijas. Tas pēc būtības nav tik grūti, jo krīžu scenāriji Eiropā ir diezgan līdzīgi un ir ieviešamas dažādas, jau gatavas, praksē pārbaudītas iestrādnes.
Vēl es ieguvu lielāku izpratni par to, ka dažādos citu valstu ADRA birojos diezgan ievērojama daļa darbinieku, kuri strādā uz pilnu slodzi, nav Septītās dienas adventistu draudzes locekļi. Neskatoties uz viņu ticības pārliecību, šie cilvēki ir tik pat ļoti ieinteresēti sniegt palīdzību, strādāt ar atdevi, meklēt līdzfinansējumu, un viņu darbs netiešā veidā daudzina mūsu konfesijas vārdu.
Patiesi vērtīga likās iesaiste simulētās sanāksmēs ar valdības, citu organizāciju un mediju pārstāvjiem, jo tas pavēra diezgan reālistisku priekšstatu, kā viss tiek plānots un īstenots brīdī, kad valstī valda ārkārtas situācija. Mums tika izdalīta vērtīga informācija un materiāli. Tagad ADRA Latvija tīkls ir paplašināts ar daudziem citiem vērtīgiem kontaktiem, lai noritētu turpmāka sadarbība.



Padalies, lūdzu, ar kādām atziņām, kā sagatavot vietējās draudzes un palielināt to gatavību dažādām krīzes situācijām!
Vietējās draudzes gatavību krīzes situācijai raksturo četri vienkārši aspekti – “draudze”, “kopiena”, “komanda” un “atbildes rīcība”.
Pirmais aspekts “draudze” aicina izsvērt, kāda ir draudzes locekļu nodarbošanās, talanti, spējas; cik daudz vietu un telpu ir draudzes rīcībā, piemēram, kādu cilvēku izguldīšanā vai tml.; kāds ir draudzes rezerves/ uzkrātais finansējums, ko būtu iespējams veltīt krīzes situācijai; vai draudzei ir kādi resursi, piemēram, teltis, busiņš, liekas segas, pārtika, jebkas cits.
Otrais aspekts “kopiena” aicina apzināt, ar kādām citām organizācijām, kuras sniedz dažāda veida palīdzību, draudze var sadarboties; kuras ir riska grupas; vai kopienā draudzi atpazīst un tai uzticas.
Trešais aspekts “komanda” aicina racionāli pārdomāt, kurš ir gatavs uzņemties kādu lomu; kurš visu koordinēs un vadīs; cik daudz mums ir brīvprātīgo; cik daudz laika katrs spēj veltīt.
Noslēdzošais aspekts “atbildes rīcība” koncentrējas uz to, kāda ir draudzes kapacitāte un resursi; kā draudze reāli var apmierināt kopienas vajadzības; cik daudz no visa tā spēj palīdzēt; cik ātri pēc krīzes situācijas sākuma draudze var reaģēt un operatīvi darboties.
Ja vietējās draudzes padome kopā ar draudzes locekļiem spēj sniegt skaidras, detalizētas atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem, tad šāda draudze noteikti ir gatava iesaistīties krīzes situācijā, sniedzot palīdzīgu roku.

Kā konkrēti mēs varam attīstīt reaģēšanas spējas uz cilvēku vajadzību apmierināšanu krīzes situācijās?
Viss sākas no mazumiņa. Ja draudzes loceklis nav komunikabls, regulāri neatver savas mājas citiem draudzes locekļiem, nav gatavs biežāk atvērt maciņu, lai kādam ko nepelnīti uzdāvinātu, ja neizrāda interesi par viesiem, kuri negaidīti var ienākt dievkalpojumā, tad diez vai no šāda cilvēka var sagaidīt atbilstošu rīcību tad, kad pienāk krīze un ikkatram pāri veļas vajadzību jūra. Mēs pēc būtības esam savtīgi un vienaldzīgi, tādi, kuriem nekas nerūp. Katrs vēlamies dzīvot savu ērto dzīvi un tajā nevienu svešu neielaist. Ar grūtībām nākas kāpt sev pāri, kad reāli jānes cita cilvēka nasta, jo tas prasa personīgo laiku un finanses. Tāpēc es uzskatu, ka draudze ir vieta, kur jau tagad vingrināties citu cilvēku vajadzību apmierināšanā. Viesmīlība nav dāvana. Tā dabiski plūst no katra tāda cilvēka sirds, kurš ir piedzīvojis Jēzus Kristus mīlestību.
Šis ir laiks, lai turpinātu organizēt labdarības projektus, jo tikai uz pašvaldību un valsts institūcijām mēs nevaram paļauties. Caur šiem darbiem ticība kļūst redzama vistiešākajā veidā. Ja nepaejam garām un reaģējam tagad, tas ir indikators, ka arī krīzes situācijā visticamāk rīkosimies tāpat. Iedrošinu katru draudzi ziedot vairāk, kopīgi uzkrāt dažādus noderīgus resursus. Mēs nespēsim izglābt visu pasauli, bet savu mazo pasaules telpu, kurā katrs dzīvojam, mēs varam ietekmēt uz labu.
Novēlu, lai mūsu nevēlēšanās top izkliedēta un lai mūsu palīdzības sniegšana būtu pastāvīga kā tagad, tā arī daudz grūtākās dienās!
“[..] patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.” (Mateja 25:40)

Interviju sagatavoja Eva Šmideberga