Lielā pārvākšanās: 4 apsolījumi, pie kuriem tverties pārmaiņu laikā

Es mīlu līdz sīkākajai detaļai izplānotus notikumus, iepriekš plānošanā ieguldot daudz laika. Man nepatīk saskarties ar nezināmo vai piedzīvot ko tādu, ko negaidīju. Kādā pēcpusdienā es atrados izvēles priekšā ar neparedzamām sekām - man kopā ar vīru vajadzēja pieņemt lēmumu starp ērtu turpmāko dzīvi Austrālijā vai pārvākšanos uz Jaunzēlandi - valsti, kas mums bija pilnīgi sveša. Šī piedzīvojuma dēļ manas attiecības ar Dievu kļuva arvien ciešākas.
 

•  Esiet stipri un droši! (5. Mozus 31:6)

Es nevaru apgalvot, ka mūsu mājvietas atstāšana Austrālijā un pārcelšanās uz valsti, kuru nekad nebiju apmeklējusi, bija manā dzīves plānā. Man jau šķiet, ka neviens ar nolūku neplāno kaut ko tādu, kas liek “izkāpt” no komforta zonas. Taču tieši tā notika ar mani.

Es varu iztēloties, kā Jozua jutās, kad Dievs viņam sacīja: “Esi stiprs un drošs!” Sastapies ar smago atbildības nastu, vadot izraēliešus Apsolītās zemes virzienā, viņš noteikti jutās nobijies un nedrošs. Arī es sastapos ar šīm sajūtām. Taču, kad es tiku galā ar bailēm un saņēmos, es atskārtu, ka jūtos patīkami satraukta par jaunajām iespējām, kas vēl tikai pavērsies. Kad es apmainīju bailes pret drosmi, es kļuvu gatava ieklausīties, pa kādu ceļu Dievs mani vēlas vadīt.
 

• Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas (Jeremijas 29:11)

Es pieķēros pie šī apsolījuma, kad mēs pieņēmām lēmumu par pārvākšanos. Mans vīrs un es nodevām savas dzīves kalpošanā Dievam, un mēs vēlējāmies saprast, kur Viņš mūs vēlas sūtīt. Viņš klusēja. Mēs lūdzām atkal, bet tik un tā nesapratām, kādu lēmumu pieņemt. Pēc emocionāli nemierīgas nakts, klusajās rīta stundās, mēs sadzirdējām Dievu mūs uzrunājam: “Dodieties nezināmajā, jo tur ir lielāka vieta izaugsmei.” Tā mēs sapratām, ka jādodas uz Jaunzēlandi.
 

• Paļaujies uz To Kungu no visas sirds (Sal. pam. 3:5,6)

Ja tu kādreiz esi pārcēlies uz kādu citu valsti, tu noteikti zini, cik daudz kas ir jāpaveic - jālauž dažādi līgumi, jāpārdod mašīnas, jāatdod lietas, kuras nevari ņemt līdzi. To visu izdarīt bija vienkārši, jo par tām bijām atbildīgi mēs paši. Bet grūtākais bija tas brīdis, kad mēs sapratām, ka ir daudz jautājumu, kas nav mūsu pārziņā. Kur mēs dzīvosim? Kā pārvietosimies? Kur strādāsim? Kur iepirksimies? Un, kad mēs iekāpām lidmašinā, lai dotos uz Jaunzēlandi, mēs nezinājām, kur pavadīsim nākamo nakti, kā arī vai otrā galā mūs kāds sagaidīs.

Tieši sajos mirkļos mana uzticība Dievam tika pārbaudīta. Es spēru nākamos soļu, neredzot iznākumu un nezinot, kas mani sagaida. Man vienkārši nācās uzticēties Dievam, ka viņš uzturēs manus ceļus taisnus. (Un Viņš to arī darīja!)
 

• Tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu (Romiešiem 8:28)

Ir pagājuši seši gadi, kopš esam pārcēlušies no Austrālijas uz Jaunzēlandi, un daudz kas ir noticis šinī laikā. Atskatoties uz šo kalpošanas laiku, es saprotu, ka šīs pārmaiņas manā ērtajā dzīvē pilnībā pārveidoja manas attiecības ar Dievu, kā arī palīdzēja man uz Viņu vairāk raudzīties kā uz mīlošu un žēlsirdīgu Tēvu - tādu, kurš vienmēr ir gatavs palīdzēt, vai es to pirmajā acumirklī saskatu, vai nē.