Pieminot Mirdzu Tupiņu

7. oktobrī saņēmām skumju ziņu – augšāmcelšanās cerībā aizmigusi ticības māsa Mirdza Tupiņa no Rīgas 7. draudzes.
Mirdza bija sirsnīgs, gaišs cilvēks ar “žurnālista gēnu”, jo, pat esot prom no darba televīzijas “Panorāmā”, kurā bija nostrādājusi ilgus gadus, viņa vēl aizvien vēlējās būt noderīga un bieži vien zvanīja uz “Adventes Vēstu” redakciju, lai uzzinātu plānotās tēmas un tad sagatavotu rakstus par savas draudzes aktualitātēm. Kas vēl svarīgāk – māsa Mirdza vēlējās iesaistīt šai darbā jauniešus un nereti nevis gatavoja materiālus pati, bet saorganizēja tam savas draudzes jaunos cilvēkus.
Mirdza Tupiņa dzīvoja un strādāja pēc Dieva Vārda principiem jau tad, kad Dievu vēl nepazina. Jēkaba 4:17 teikts: “Tad nu, kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku”. Mirdzas princips bija – darīt labu. Viņa pati reiz teica, ka uz to mudinājusi sirdsapziņa un Dieva klātbūtne. Lūk, Mirdzas reiz atklātais: “Dievs man vienmēr stāvējis līdzās. To es tikai tagad vecumā sapratu, kad pieņēmu Dievu kā savu Pestītāju. Šis pamudinājums ir nācis reizē ar Viņa svētību – vienu no lielākajām manā dzīvē – darbu mūža garumā. Pie tam tādu, kas man patika, un uz kuru es ikreiz gāju ar prieku. Ikdienā tās bija neskaitāmas tikšanās ar cilvēkiem, lai pastāstītu un reizē pateiktos par to labo, ko viņi dara sabiedrībai, valstij. Tad arī pašai nav ne mazāko tiesību strādāt bezatbildīgi un pavirši.”
Par Mirdzas pirmo un vienīgo draudzi kļuva Septītās dienas adventistu Rīgas 7. draudze, kurā viņa ienāca teju pirms 10 gadiem. Taču viņas sirdssiltā klātbūtne un atbildīgā kalpošana bija dāvana visai Latvijas adventistu draudzes ģimenei.
Izsakām sirsnīgu līdzjūtību māsas Mirdzas tuviniekiem, draugiem un ikvienam, kurš skumst par viņas aizmigšanu.
Paldies Dievam, ka mums pieder liela un skaista cerība uz tikšanos augšāmcelšanās rītā!
 
Mirdzas Tupiņas izvadīšana notiks piektdien, 11. oktobrī, 14.00 Rīgā, Tēraudlietuves ielā 3, Mazajā zālē.