Vai drīkstam mīlēt vienīgi Jēzu, ja mums ir rakstu vieta 5.Moz 6:4,5?

“Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs.” (5. Moz. 6:4)
Šis pants tiek dēvēts par monoteisma definīciju. Kad israēlieši aizgāja no Ēģiptes, tad, pārcēlušies pāri jūrai, tie dziedāja dziesmu, kurā apliecināja, ka starp dieviem nav cita tāda Dieva, kāds ir Israēla Dievs (2. Moz. 15:11). Atbilde ir pilnīgi skaidra – starp dieviem nav tāda Dieva, kāds ir Tas Kungs! Visi ēģiptiešu dievi bija bezspēcīgi aizkavēt Tā Kunga ieceri Israēla tautas izvešanā no verdzības. Izglābtie nu varēja dēvēt To Kungu par savu vienīgo Dievu.
Rakstu vietā (5. Moz. 6:4) minētais vārds “vienīgais” (ehad) senebreju tekstā apzīmē ne tikai skaitli viens. Vecajā Derībā, kur šis vārds minēts 960 reizes, tā nozīme ir niansēta.
Tas var apzīmēt pamata skaitli “viens” vai kārtas skaitli “pirmais” (piemēram, “pirmā diena”, 1. Moz. 8:13).
Ehad var apzīmēt arī vienīgo, piem., Salamans viens [resp., vienīgais] tika izraudzīts (1. Laiku 29:1).
Šis vārds – ehad – var apzīmēt arī vienotību, piem., Ādams un Ieva kļuva par vienu miesu (1. Moz. 2:24).
Tas apzīmē arī apvienošanu, piem., sašķeltā tauta top apvienota (Ec. 37:22).
Vārdam ehad var būt pat daudzskaitļa nozīme, piem., visā pasaulē bija viena valoda (1. Moz. 11:1).
Kas attiecas uz Rakstu vietu 5. Moz. 6:4 kopumā, tad komentāros tai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Šī Rakstu vieta ievada Mozus svētrunu, un pēc tās izskan pavēle mīlēt To Kungu. 4. pantā vārds “Dievs” minēts trīs reizes (vienreiz Elohim un divas reizes Jahve), un tas uzsver, ka Israēla Dievs ir vienīgi Tas Kungs un ka tam nav citu dievu. Tas saskan ar Dekaloga 1. un 2. bausli.
Kontekstā ar pavēli mīlēt Dievu “no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku” vārds ehad uzsver, ka mīlēt pavēlēts tikai un vienīgi To Kungu (Jahvi). Ja ļaudis, balstoties uz šo Rakstu vietu, apgalvo, ka Kristus nav Tas Kungs, tad var uzdot šādu jautājumu: “Vai tu mīli Jēzu?” Atbildei būtu jābūt pozitīvai, jo Kristus ir pavēlējis Saviem mācekļiem Viņu mīlēt. Tātad, ja Kristus sekotājs mīl Jēzu, tad tas nevar būt pretrunā ar 5. Moz. 6:4, 5, kur ir pavēlēts mīlēt tikai un ekskluzīvi vienu Dievu. Ja Kristus nebūtu Tas Kungs, Viņu šādi mīlēt nedrīkstētu, jo 5. Moz. 6:5 pavēl mīlēt tikai un vienīgi Dievu.
5. Moz. 6:4, 5 norāda uz Dieva īpašajām attiecībām ar Savu tautu, un Dieva mīlēšana ir šo attiecību centrā. No tā izriet cilvēku savstarpējās attiecības un lojalitāte pret Dieva pavēlēm un likumiem. Geseniusa vārdnīcā “vienīgais Jahve” (ein einziger Jahve) ir tas, kurš jāmīl.
Ebreju komentāros (The JPS Torah Commentary) tiek piedāvāti tulkojuma varianti šai arī jūdaismā svarīgajai Rakstu vietai. Tie norāda uz īpašajām attiecībām starp Israēlu un Dievu – “Tikai Viņš ir Israēla Dievs.” Komentāros tiek sacīts, ka tā nav monoteisma definīcija, bet gan norāde, ka tikai Tas Kungs ir Israēla Dievs (5. Moz. 4:35, 39) un ka Israēlam ir jāpaklausa tikai Dievam (Jahvem) un jāmīl tikai Tas Kungs.
Komentāri saista 5. Moz. 6:4 ar Cah. 14:9 “Un Tas Kungs būs ķēniņš pār visu zemes virsu. Tai dienā Tas Kungs būs vienīgais Dievs, un Viņa vārds arī būs – Vienīgais.” Gala laikā Tas Kungs stāvēs pāri visiem šīs pasaules dieviem un tikai Viņa vārds būs paaugstināts. Abās Rakstu vietās izmantots vārds ehad, un te atklājas, kāpēc ehad 5. Moz. 6:4 jāsaprot kā ‘viens’ vai ‘vienīgais’. Tas nozīmē, ka jāpielūdz tikai un vienīgi šis Dievs (Jahve).
Viens no piedāvātajiem 5. Moz. 6:4 tulkojumiem ir šāds: “Paklausi, Israēl, Jahvem! Jahve, mūsu Dievs, ir unikāls.” Jo gala laikā visi šīs pasaules dievi gulēs pīšļos un to vārdi tiks aizmirsti, bet Tas Kungs valdīs mūžīgi.
Dažiem Bībeles lietotājiem šķiet, ka ar prasmi atšķirt skaitļus “trīs” un “viens” tie kļūst gudrāki par ekspertiem. Tomēr šī Rakstu vieta (5. Moz. 6:4) nemudina uz dievu skaitīšanu. Pat sakot, ka Dievs ir viens, mums nav jāsaprot, ka tādējādi Viņš tiek saskaitīts. Ir augstprātīgi iedomāties, ka ierobežotais cilvēks spēj saskaitīt Dievu, jo stāv rakstīts, ka Dievs ir tas, kurš skaita (Mt. 10:30).
5. Moz. 6:4, 5 aicina paklausīt vienīgi Tam Kungam un mīlēt vienīgi To Kungu. Šo bausli kā visaugstāko ir minējis Jēzus Kristus, un tas tiek attiecināts uz mīlestību, kādai Kristus mācekļiem ir jābūt uz Jēzu Kristu – “Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.” (Jāņa 14:15) Bet tas, kurš nemīl To Kungu, ir nolādēts (1. Kor. 16:22).
 
Avoti:
1. Craigie, Peter. The Book of Deuteronomy. The New International Commentary of the Old Testament.
2. Gesenius, Wilhelm. Gesenius’ Hebraisches und Aramaisches Handworterbuch uber das Alte Testament.
3. Harris, R., Archer, G., Waltke, B. Theological Wordbook of the Old Testament.
4. Tigay, Jeffrey. The JPS Torah Commentary: Deuteronomy.