Mīlestības nodaļas lielie trīs

Kāda saikne pastāv starp ticību, cerību un mīlestību 1. Kor. 13:13?
 
Pāvils raksta: “Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.” (1. Kor. 13:13)
Šis kristīgo vērtību trio tiek bieži pieminēts Jaunās Derības rakstos, kas parāda tā lielo nozīmi kristīgajā dzīvē (1. Tes. 1:3, 5:8; Gal. 5:5, 6; Ebr. 6:10–12; 1. Pēt. 1:21, 22). Šī trio pašā vidū ir cerība, kas satur kopā abas pārējās, veidojot tiltu starp ticību un mīlestību. Cerība virza kristiešus uz nākotni, ticība sagādā cerībai saturu, bet mīlestība uzlādē abas kalpošanai. Vēlos ieskicēt dažus akcentus attiecībās starp šīs trijotnes daļām un kopējo šī trio funkciju.
1. Ticība un cerība
Cerība virza ticību uz nākotni un izaicina to pastāvēt lielu grūtību vidū, atgādinot ticībai, ka nākotnē gaida kaut kas vairāk nekā tas, ko saredzam vai piedzīvojam šobrīd. Tagadne nav kosmiskās realitātes beidzamā izpausme. Tiek sagaidīts kaut kas skaists un brīnišķīgs. Cerība piepilda ticību ar gaidām. Tā kā cerība vienmēr ir gatava gaidīt, uzticēties un izturēt, tā sniedz ticībai stabilitāti. Cerība ir līdzīga enkuram (Ebr. 6:19, 20), tā pastāv pilnīgā paļāvībā uz Dieva apsolījumiem, atzīstot Viņa uzticamību. Ticību kā uzticēšanos un atkarību no Dieva nevar atdalīt no cerības. Ticība informē cerību, ka Jēzus ir ne tikai Tas, kurš nāks, bet arī Tas, kurš ir klātesošs, atnesot mums izlīdzināšanos. Šajā procesā ticība sniedz cerībai stingru un uzticamu pamatu gaidīšanas laikā. Ticība kopā ar cerību atgādina ticīgajam, ka viņš ir ceļotājs, kurš dodas uz Debesu pilsētu (Ebr. 11).
2. Cerība un mīlestība
Cerība ir dinamiska un pati par sevi neļauj mīlestībai kļūt sentimentālai, apsēstai ar pašreizējām cilvēciskajām vajadzībām, aizmirstot glābšanas būtību. Turpretī mīlestība izaicina cerību rīkoties tagadnē, tā smeļas no nākotnes pēdējo dienu notikumiem, kurus raksturo brīvība no savtības un ciešanām, un padara to klātbūtni izjūtamu šeit un tagad nesavtīgās rūpēs par citiem (Ebr. 6:10, 11). Citiem vārdiem – mīlestība padara cerību aktuālu cilvēka eksistencē tagad. Šī dzīvesveida piemērs ir pats Jēzus Kristus (Mt. 4:33). Pēdējo dienu elementi, kurus mēs sagaidām (brīvība no slimībām un ļauniem spēkiem), bija klātesoši Jēzus kalpošanā, tas raksturo dzīves kvalitāti nākamajā Dieva valstībā.
3. Ticība, cerība, mīlestība
Šis teoloģiskais trio cilvēkiem nav dabisks. Tas ir Dieva klātbūtnes rezultāts mūsu dzīvē Svētā Gara spēkā. Vislielākā no šī trio ir mīlestība, tomēr ticība un cerība bez mīlestības gaidīšanas laikā var tapt par apspiešanas rīkiem samaitātu cilvēku rokās. Šajā trio mīlestība dod mums paļāvību, ka cerība un ticība nāk no Dieva, kurš pēc dabas ir Mīlestība. Mēs pat varam pieļaut, ka ticība, cerība un mīlestība kopā veido ticīgā cilvēka pamatbūtību. Citiem vārdiem, tiem, kuri ir vienoti ar Dievu caur Kristu, reliģiskās pieredzes centrā ir ticība uz Kristus darbu mūsu labā, cerība, kas paziņo par visu lietu galu lielajā glābšanā, un mīlestība, kas salauž savtību un motivē uz kalpošanu Dievam un līdzcilvēkiem.

Tulkoja Andris Pešelis