Atklāsmes grāmata. Apokalipses kopsavilkums VII

Atklāsmes grāmatas 1. nodaļā redzam Jēzu, no kura mutes iziet abpusgriezīgs zobens.  Vai tad, kad Jēzus nāks un jūs Viņu redzēsiet, Viņš turēs sirpi un Viņam no mutes nāks ārā zobens? Sirpja turēšana nozīmē, ka Viņš ievāc zemes ražu. Ko simbolizē zobens? Lai to saprastu, izmantojiet Bībeli! Vēstules ebrejiem 4. nodaļā ir teikts: “Dieva Vārds ir dzīvs un spēcīgs, un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu.” (Ebr. 4:12), Vēstulē efeziešiem, 6. nodaļā lasām: “Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Ef. 6:17) Ir gluži skaidrs, ko simbolizē zobens Jēzus mutē. Tas ir Dieva Vārds. Vai tad, kad Debesīs pieiesim pie Jēzus, lai sasveicinātos un apskautu Viņu, mums būs jāizvairās no šī iepriekšminētā zobena? Vai arī tas ir simbols?
Daudzi no šiem simboliem un radījumiem, kurus attēlo Atklāsmes grāmata, mudina jautāt: “Ko tas nozīmē?” Atbilde atrodama turpat Bībelē. Kas jums nāk prātā, kad domājat par lauvu? Lauva Bībelē simbolizē spēku. Jēzus ir saukts par “lauvu no Jūdas cilts” (Atkl. 5:5). Tas ir majestātiskuma un varas simbols. Savukārt ērglis simbolizē straujumu. Dievs saka: “Es jūs nesu uz Saviem spārniem, kā ērglis savus bērnus.” Ērgļiem paveras skats no augšas, tie var redzēt visu kopainu, tie ir kā visu redzoši. Nekas neizbēg ērgļa skatienam. Tad ir vērsis – pazemīgs radījums, dzīvnieks upurēšanai, strādīgs. Visbeidzot ir cilvēks ar visu Dieva līdzībā radīta cilvēka cieņu.
Vislabākais skaidrojums, ko esmu dzirdējis par šiem četriem radījumiem, ir, ka tie atspoguļo četras dažādas Dieva būtības šķautnes. Jūs pamanījāt – viņi atrodas visapkārt Dieva tronim; šīs dzīvās būtnes atklāj mums kaut ko par Dievu un Viņa raksturu.
Esmu dzirdējis, ka četru evaņģēliju simboli saskan ar šīm četrām dzīvajām būtnēm. Kādēļ Dievs mums deva četrus dažādus evaņģēlijus? Būtība ir tā pati – katram no tiem ir savs skatupunkts.
Piemēram, Marka evaņģēliju salīdzina ar ērgli. Tas ir ātrais evaņģēlijs. Vai esat kādreiz, lasot Marka evaņģēliju, pamanījuši, cik bieži tur teikts “un tūlīt” un “uzreiz”? Tas ir apkopojums, stāstījums ir ļoti konkrēts – ir tas, tas, tas, viss notiek ļoti ātri. Starp citu, tas ir arī īsākais evaņģēlijs. Marks uzreiz runā par būtību, tas ir ērgļa skatījums.
Tad ir Mateja evaņģēlijs – lauva. Mateja evaņģēlijā Jēzus ir attēlots kā Mesija, Ķēniņš, Lauva no Jūdas cilts. Viscaur grāmatā ir atsauces uz pravietojumiem, kuri pierāda Jēzus ķēnišķību.
Lūkas evaņģēlija simbols ir cilvēks. Kāda bija Lūkas profesija? Ārsts. Lūkas evaņģēlijā Jēzus primāri attēlots kā Cilvēka Dēls. Lūkas skatījums bieži vien ir vairāk cilvēcisks.
Visbeidzot – Jāņa evaņģēlijs, kura simbols ir upurdzīvnieks vērsis. Tajā Jēzus attēlots kā lielais upuris, Dieva Jērs.
Katrs no šiem evaņģēlijiem sniedz citādāku skatu uz notiekošo.
Nezinu, vai kādreiz iepriekš esat par to dzirdējuši, bet šis simbolisms nāk no Aristoteļa laika, kad cilvēki tika sadalīti četrās galvenajās rakstura grupās. Lielākā daļa psihologu šim uzskatam piekrīt. Droši vien esat dzirdējuši par dalījumu melanholiķos, sangviniķos, flegmatiķos un holēriķos. Nav svarīgi, kādu vārdu izmantojat, šajos terminos nav nekā svēta. Cilvēki pamatā tiek sadalīti četrās lielās kategorijās – personību grupās; šīs grupas var tikt dažādi kombinētas un dažos cilvēkos izpausties tā, it kā būtu sajauktas visas kopā. Mēs taču katrs zinām kādus cilvēkus, kuru raksturā izpaužas izteiktas šo grupu pazīmes.
Kas dzīvos Jaunajā Jeruzalemē? Draudze. Cik bija apustuļu? Divpadsmit. Cik vārtu ir katrā sienā? Trīs. Katrai sienai ir trīs vārti, kopā divpadsmit. Tas viss mums atklāj, ka esam kā salikums uz augstā priestera krūšu zīmes. Atklāsmes grāmatas 1. nodaļā Jēzus atklājas kā augstais priesteris. Uz augstā priestera krūšu zīmes bija divpadsmit akmeņi. Vai tie visi bija vienādi? Vai kaut trīs no tiem bija vienādi? Nē, pat divi no tiem nebija vienādi. Vai tie visi bija dārgi? Jā. Tie visi ir dažādi. Mūs, Savu draudzi, Viņš nav radījis visus pilnīgi vienādus ar pilnīgi vienādu uzvedību. Mums katram piemīt sava atšķirīga personība; mums visiem piešķirtas dažādas dāvanas, kurām jātop Kristus svētītām. Vai zināt, cik daudz dažādu kombināciju varat iegūt, ja jums ir divpadsmit reiz divpadsmit? Simtu četrdesmit četras. Mēs visi esam unikāli. Viņš noteikti var iegūt no tā 144 000.
Tātad, ir šīs četras dzīvās būtnes ap Dieva troni. Un nu, šīs atklāsmes vidū, tiek runāts par rakstu rulli (grāmatu) ar septiņiem zīmogiem. Šis septiņzīmogu rakstu rullis ir noslēpumains, un saruna risinās par to, kurš spēs šo rulli atvērt.
Vai pamanījāt, ko es izlaidu? Aizmirsu pastāstīt par 24 vecajiem, kuri arī ir ap troni. Šis izklāsts prasa vairāk laika, nekā man šķita. No kurienes uzrodas divdesmit četri vecaji? Savulaik domāju, ka cilvēks nenokļūst Debesīs, kamēr viņš nenomirst un nenotiek augšāmcelšana. Bet šeit ir divdesmit četri vecaji, un šķiet, ka tie ir cilvēki. Kad Jēzus nomira un augšāmcēlās – vai Mateja 27. nodaļā nav teikts: “[..] un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām. Un tie izgāja no kapiem un parādījās daudziem.” (Mt. 27:52, 53)? Tādēļ šie var būt daži no pirmajiem cilvēces augļiem, kas atnāca kopā ar Kristu uz Debesīm.
Kāpēc divdesmit četri? Jūs esat lasījuši Bībelē, Atklāsmes grāmatā, kur ir teikts – mums jābūt par “ķēniņu un priesteru” tautu. (Atkl. 5:10) Starp citu, lai saprastu Atklāsmes grāmatu, lūdzu, atcerieties, ka liela daļa no tās sarakstīta kontekstā ar lielo iziešanu no Ēģiptes. Iziešana bija israēliešu vēsture, tā bija fonā visam, kam viņi ticēja. Dievs viņus sauca par Saviem izredzētajiem ļaudīm. Visa iziešanas pieredze, Dievs viņu vidū, Desmit baušļi, derība, atbrīvošana no verdzības. Tas viss ir glābšanas stāsts, vai ne tā? Dievs saka, ka Viņš tos aicināja iziet, lai viņi būtu ķēniņu un priesteru tauta. Starp citu, apskatot desmit mocības, kas krita uz ēģiptiešiem, jūs atradīsiet septiņas ļoti līdzīgas mocības Atklāsmes grāmatā. 2. Mozus (Iziešanas – Exodus) grāmata jums palīdzēs saprast Atklāsmes grāmatu, tur ir daudz līdzību.
1. Laiku grāmatā, 23. nodaļā ir runāts par 24 tūkstošiem, kuri tika norīkoti darbā pie Tā Kunga nama. Bija 24 tūkstoši priesteru Dāvida un Salamana laikā, kuri strādāja templī, levīti, kuri savā starpā mainījās. Un Dāvidam bija armija, 1. Laiku 27:1 lasām: “Šie nu ir Israēla bērni pēc sava skaita, tēvu namu galvenie un virsnieki pār tūkstošiem un pār simtiem, un viņu ierēdņi, kas ķēniņam kalpoja pēc noteikta dalījuma, nākdami un iedami katru mēnesi, visus mēnešus cauru gadu; katrā tādā nodaļā bija divdesmit četri tūkstoši vīru.” Tātad bija 24 tūkstoši priesteru un 24 tūkstoši ierēdņu armijā. Priesteri un ķēniņi. Lai atceramies, ka Jēzus parādās Atklāsmes grāmatā kā Ķēniņš un Priesteris.
Vai varat iedomāties vēl kādu ķēniņu-priesteri Bībelē? Melhisedeks! Kas ir teikts par šo ķēniņu un priesteri? Viņš parādās no nekurienes un tad pazūd. Nav teikts, kad viņš ir dzimis, kas ir viņa tauta, kad viņš mira, kur viņš aizgāja vai kur ir apglabāts. Bez sākuma un gala, viņš ir Kristus atveids, no mūžības uz mūžību. Melhisedeks, ķēniņš un priesteris, kurš parādās 1. Mozus 14:18 tiek nosaukts par Salemas ķēniņu. Salema bija saīsinātā vārda Jeruzaleme forma. Salema nozīmē ‘miers’ – Jerušalom. Vārds Melhisedeks ir saliktenis, kura nozīme ir melhi ‘ķēniņš pār’ (mel ‘ķēniņš’) un sedek ‘taisnība’. Šis ķēniņš-priesteris ir Taisnības ķēniņš un Visuaugstākā Dieva priesteris. Ābrahāms viņam deva desmito tiesu, un ir teikts: “[..] viņš iznesa maizi un vīnu.” Ko Jēzus darīja pēdējā Vakarēdienā? Mūsu Ķēniņš-Priesteris ar mums slēdz derību. Kas ir šīs derības simboli? Maize un vīns jeb vīnogu sula. Tas ir apbrīnojami. Viss saiet kopā.
Tagad varu doties pie rakstu ruļļa ar 7 zīmogiem. Šis rullis (grāmata), kas parādās Atklāsmes grāmatas 5. nodaļā, rada daudz satraukuma, jo atrodas labajā rokā (Atkl. 5:1), un labā roka Bībelē simbolizē labvēlību. Bet neviens nav atrasts cienīgs šo rulli (grāmatu) atvērt. Jānis ir ļoti nobēdājies, ir teikts, ka viņš gauži raudāja. Vai jums kādreiz ir bijis sapnis, kurā kaut kas notiek un jūs, pat nesaprotot, kāpēc, pārņem skumjas? Dziļas skumjas jūsu sapnī. Man ir bijusi šāda pieredze, es pamostos, un ir šī lielā skumju sajūta, es gandrīz sāku raudāt. Jānis piepeši saprot – ja šo grāmatu nevarēs atvērt, pasaule būs nolemta iznīcībai. Un ir gauža raudāšana, jo šī grāmata ne tikai atklāj nākotni...
Starp citu, vai jūs zināt, kā es un jūs dzīvosim nākotnē? Ja es jums teiktu, ka viss jāizdzīvo šeit, tagadnē, tas nozīmētu, ka, tiklīdz tagadne paies, jūsu dzīve beigsies. Ja jums nav nākotnes, jums nav dzīves. Vai tas jūs samulsina? Vai saprotat, ka pēc divām dienām rītdiena būs vakardiena? Skan ļoti dziļi, ne tā? (Smejas.)
Šī grāmata ir pravietojumu grāmata. Pravietojumi ir par nākotni. Tā ir par dzīvību, par mūžīgo dzīvību. Un, ja Dievs to nevar atvērt, ja neviens to nevar atvērt, mums nav nākotnes. Daži to ir salīdzinājuši ar Dzīvības grāmatu, bet esiet precīzāki – tā būtībā tomēr ir par pravietojumu. Jesajas 29. nodaļā lasām par vēl vienu grāmatu, ko nevar atvērt. Ja gribat saprast Atklāsmes grāmatu, jūs nedrīkstat izdomāt paši savus skaidrojumus.
Esmu dzirdējis dažus sludinātājus, kuri vienkārši saka: “Man šķiet, ka šis nozīmē to.” Kā jūs domājat, no kurienes viņš to ņēma? Vienkārši tajā dienā viņam bija tāda sajūta. Tā rīkoties nedrīkst. Tad mums katram būs savs skaidrojums, turklāt – katram cits. Tos sauc par personīgajiem skaidrojumiem, un tie ir nāvējoši.
Ļaujiet Bībelei pašai sevi paskaidrot! Atrodiet citu grāmatu Bībelē, kura arī ir aizzīmogota, un jūs pamazām iegūsiet skaidrību. Jesajas 29:11, 12: “Tā jums visa atklāsme kļuvusi kā aizzīmogotas grāmatas vārdi [viņš runā par atklāsmi, pravietojumu], ko sniedz lasīt pratējam [šis cilvēks var lasīt!] un saka: lasi to! [Lūdzu!] Un viņš atbild: es nevaru to lasīt, jo tā ir aizzīmogota!” Viens cilvēks saka: “Es to nelasīšu, jo tā ir aizzīmogota.” Tad viņi aiziet pie cita cilvēka, kurš neprot lasīt, un saka: “Lūdzu, izlasi šo!” Un viņš saka: “Kāpēc jūs jautājat man, es taču nemaz neprotu lasīt!” [Teksts pārfrāzēts.] Viņi meklē dažādus attaisnojumus, sakot, ka nevar, ka viņiem nav varas atvērt šo aizzīmogoto grāmatu. Viņi vai nu nevar lasīt, vai arī tā ir aizzīmogota. Tāpēc nepieciešams kāds cits, lai to atvērtu.
Vai gribat zināt, kas ir šī grāmata? Ļaujiet Bībelei pašai sevi paskaidrot! Daniēla 12:4 “Bet tu, Daniēl, paglabā labi slepenībā šais atklāsmēs sacīto un apzīmogo šo grāmatu līdz pēdējam beigu laikam.” Ko tas nozīmē “apzīmogo līdz pēdējam beigu laikam”? Vai tas nepasaka, ka beigu laikā tā vairs nebūs aizzīmogota? Kādā brīdī tai ir jākļūst atvērtai. Kad? Beigu laikā tā vairs nav aizzīmogota. Līdz beigu laikam tā ir aizzīmogota.
Starp citu, lielākā daļa izpratnes par Atklāsmes grāmatu ir nākusi tieši draudzes vēstures pēdējā posmā. Šobrīd izpratne par tās pravietojumiem ir lielāka, nekā tā bijusi jebkurā citā vēstures periodā. Pravietojumus vislabāk var izprast, skatoties atpakaļ. Daudz kas no tā, par ko rakstīts Atklāsmes grāmatā, ir jau pagājis; līdz ar to zīmogs lielā mērā jau ir atvērts. Tas atklāj arī mūsu nākotni. Atklāsmes 22:10 ir teikts: “Neaizzīmogo šīs grāmatas pravietojuma vārdus!” Tātad tiek runāts, ka Atklāsmes grāmata, tā kas aizzīmogota ar šiem 7 zīmogiem, tiks atvērta. Patiesība par pestīšanu, par Dievu, par cīņu starp labo un ļauno drīz tiks atklāta.
Āmosa 3:7 “Jo Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklājis Savu noslēpumu praviešiem, Saviem kalpiem.” Tātad caur Jāni, Savu pravieti, Dievs atklāj Savus noslēpumus mums.
Tad kāds saka: “Neraudi, Jāni, ir Viens, kurš var atvērt grāmatu” (Atkl. 5:5, pārfrāzēts) – “Te viens no vecajiem saka man: “Neraudi! Redzi, uzvarējis [Uzvarējis. Kāpēc uzvarējis? Tas nozīmē, ka ir bijusi cīņa, Viņš cīnījās ar velnu, Viņam ir tiesības, Viņš dzīvoja bezgrēcīgu dzīvi.] ir lauva no Jūdas cilts [Vai mēs zinām, ko šis lauva simbolizē?], Dāvida sakne, lai atvērtu grāmatu un tās septiņus zīmogus.”
Tulkoja Anna Rozenberga