Aizputes draudze

Vēsture

Draudze dibināta 1916. g. augustā. Aizputes draudze ir bijusi aktīva misijas darbā, pat noturēti kursi draudzes locekļiem, kā pasniegt Bībeles stundas. Draudzes locekļiem ir bijis paradums rītā celties stundu agrāk, lai būtu laiks lasīt Bībeli. Draudzes pirmajos gados bija daudz pārdzīvojumu un neskaidrību par nākotni politiski mainīgajos valsts apstākļos. 

1925. gada vasarā ap Aizputi darbojās grāmatu izplatītāji – kolportieri Augusts Baķis un Pēteris Krēsliņš. Viņi rakstīja: „Ar prieku varam liecināt, ka mūsu jaunā grāmata „Pravietojumi un vēsture” ir tiešām barība īstā laikā. Mēs sastopam dvēseles, kas ir gaidījušas tieši šādu grāmatu. Visur mēs sastopam ļaudis, kas ir pārliecināti, ka mēs dzīvojam pēdīgā laikā. Mēs esam priecīgi par šo izdevību, strādāt ar šo mūsu jaunāko grāmatu un ticam, ka Dievs bagāti svētīs mūsu pūliņus šinī darbā.”

1936. gada sākumā draudzē bija 42 draudzes locekļi. 1937. gadā pieņemtie noteikumi, ka draudzē jābūt virs 50 draudzes locekļiem, nostādīja Aizputes draudzi uz likvidācijas robežas, taču tika pieņemts lēmums apvienoties ar mazāko Kuldīgas draudzi un tās locekļi pēc saraksta tika pievienoti Aizputes draudzei.

Padomju laikos uz adventistu Aizputes draudzi inspicēt nāca skolotāji, lai vērotu, vai uz draudzi nenāk skolas bērni un jaunieši. Draudzi apkalpoja darbinieki no Liepājas draudzes, taču viņi nebija katru sapulces reizi, tādēļ bija jāiztiek ar saviem spēkiem. Sapulcēs kalpoja draudzes vecākie un draudzes ievēlētie skolotāji. Draudzē nedaudz palielinājās draudzes locekļu skaits, salīdzinot ar pirmskara laiku. Notika koncerti un tika svinētas draudzes jubilejas. Daudz pūļu draudzes stiprināšanā pielika Eduards un Vaira Dambergi.

Aizputes draudzes vecākā Eduarda Damberga vārds tika minēts arī tūrisma ceļvežos, jo ap savu māju viņš bija uzcēlis malkas pilis, un tūristi devās tās apskatīt. Par tām Eduards sacīja: „Tūkstošiem cilvēku mūsu ģimene varēja liecināt, ka esam Dieva bērni! Neviļus tas iesākās malkas iegādes ceļā. Cik daudzos veidos šis necilais apkures materiāls var rosināt fantāziju! Malkas krāvumi pamazām atklāja mūsu visu dzīves gājumu, sākot no Ēdenes līdz mūsu dienām. Ja augļu dārzam izveido apkārt šādu malkas „mūri” – tā taču varētu būt kā zaudētā Ēdene. Bet milzu pilis ar vairākiem stāviem, tornīšiem un balkoniem man asociējas ar cilvēcīgās izpratnes „pilnību”, jo šo „pilnību” ar laiku nokurinās, bet arī pārējā cilvēcīgā pilnība – viss ir nepastāvīgs un zūdošs. Tam pretstatā ir Jaunā Debesu Jeruzaleme, kura būs no visaugstvērtīgākajiem materiāliem”.

Draudze 1990. g. iegādājās īpašumu Kalvenes iela 38a, bijušajā pareizticīgo baznīcā. To saremontēja un iekārtoja draudzes vajadzībām. Kopš 1990. g. novembra tā pulcējas šajās telpās.