Madonas draudze

Draudzes pirmsākumi

Pirmā adventiste Madonā bija Ede Freiberga. Viņa izplatīja adventistu laikrakstus un grāmatas. 1922. g. Daugavas savienības padome pieņēma lēmumu nosūtīt evaņģēlija darbā uz Biržiem (Madonu) Jāni Buili.

Ap 1928. g. Madonā izveidojās adventistu grupa, kuras kodolu veido Montānu un Graviņu ģimenes locekļi. Grupa pulcējās Mazura mājā Avotu ielā 18 (brauca sludinātājs Kārlis Sutta no Daugavpils, Pēteris Purmalis no Gulbenes). 1928. g. šeit bija nozīmēts kalpot Alfrēds Mednis.

Tad uz Madonu tika nosūtīts evaņģēlists Augusts Baķis. Adventistu grupa pulcējās Madonā Blaumaņa ielā 16a. 1932. g. Jānis Driķis Rāceņu ezerā kristīja: Jāni un Valdi Karoļus, V. Krūmiņu, V. Āriņu, Cīruli, Glāznieci un vēl divas personas.

Madonas adventistu grupa oficiāli tika dibināta 1932. g. 13. augustā. Dibināšanas sapulce notika Lazdonas ielā 10. Sapulci atklāja ar dziesmu „Šurp stājaties ar Jēzu”. Sapulci vadīja Hermanis Linde. Par grupas vecāko tika ievēlēts P. Mantons, viņa vietnieks K. Impe, mantzinis E. Freiberga, rakstvedis J. Graviņš, sabatskolas vadītājs A. Pastars, skolotāji: K. Impe, V. Āriņš, J. Karols.

Kā draudzes dibināšanas datums tiek minēts 1934. g. 19. maijs, ko dokumentā Garīgo lietu departamentam iesūtīja Boriss Samts.

Draudzes turpmākā darbība

1933. g. draudzes vecākais K. Impe, sapulces vēl joprojām Lazdonas ielā 10 sabatos 10 no rīta.

Pēc evaņģēlista Augusta Baķa Madonas draudzē darbojās evaņģēlists Boriss Samts. B. Samts dzīvoja uz vietas Madonā laikā no 1933. līdz 1935. g. Kopš 1934. g. draudze pulcējās Blaumaņa ielā 12, kur sapulces notika sabatos 10 un 15, svētdienās 18, bet ceturtdienās un piektdienās 19. Ap šo laiku Madonas draudzē tika rīkots arī iekšmisijas pasākums (saglabājies fotoattēls), draudzes locekļi izplatīja adventistu laikrakstus un grāmatas, piedalījās Liezeres draudzes nama celtniecībā.

1935. g. par draudzes vecāko ievēlēts Boriss Samts. Viņš vienlaicīgi arī muzikāli pavadīja draudzes kopīgās dziesmas. Uz harmonijas spēlēja arī viņa sieva Alma Samts.

Jau Samta kalpošanas laikā draudzi apmeklēja sludinātājs Artūrs Jurkevics, pasniedza piemiņas mielastu, taču, kad Samtu nosūtīja darbā uz Auci, no 1935. līdz 1936. g. A. Jurkevics Madonas draudzē darbojās pats. Viņa laikā tiek kristīti Niedras un Bendžas. 1936. gada sākumā draudzē bija 16 draudzes locekļi.

1936. g. A. Jurkevics bija ievēlēts par draudzes vecāko, viņa vietnieks Jānis Karols, rakstvedis Elvīne Jurkevica, kasieris Alīde Rigerte, sabatskolas vad. Kārlis Bērziņš.

1937. g. īsi pirms un pēc Madonas, Liezeres un Dzelzavas draudžu likvidēšanas tajās kalpoja un draudzes locekļus apmeklēja Arnolds Lejnieks.

Draudzes likvidācija un Madonas adventistu turpmākā vēsture

1937. g. valsts noteica, ka draudzē jābūt vismaz 50 locekļu. Tādēļ Madonas rajona draudzes tika apvienotas ar Pļaviņu draudzi un arī Madonas draudze atsevišķi vairs netika reģistrēta. Taču draudzes locekļi turpināja pulcēties pa mājām – Liezeres „Cērpos”, Madonā Edes Freibergas dzīvoklī Rīgas ielā. Par Madonas grupas vadītāju ievēlēts: J. Karolis.

Pēc kara padomju laikā adventistiem bija aizliegts pulcēties Madonas pilsētā. Kāds no komunistu partijas vietējiem vadītājiem bija sacījis, ka Madonā adventisti nekad nepulcēsies. Taču, acīmredzot šo funkcionāru pārcēla darbā uz citu vietu, ka vēlāk adventistu sapulces Madonā netika traucētas.

Pēc Liezeres draudzes reģistrēšanas sapulces notika Liezerē reizi mēnesī, vasarā dažreiz – divas reizes mēnesī. Pārējos sabatos draudzes locekļi pulcējās pa mājām Liezerē un Madonas apkaimē – pie Āriņiem Lazdonas „Deiķēnos”, pie Grāvīšiem, Rozīšiem vai Karoļiem. Sapulces notika arī Vestienas „Kalnos” pie Vanadziņiem. Bieži vien, sludinātāja prombūtnes laikā, ar vārdu kalpoja Viktors Āriņš. Šīs sapulces tolaik padomju varas apstākļos skaitījās nelegālas, taču represijas nesekoja.

Draudzes atjaunošana

Kopš 1989. g. Madonā dzīvojošie adventisti pulcējas Rozīša nama dzīvoklī Sarkanarmijas (Ausekļa) ielā 10, bet pēc tam ev. luterāņu Lazdonas baznīcā, kas atrodas pie Madonas pilsētas dienvidu robežas. Sapulces notika vienu reizi Madonā, bet nākošo – Liezerē. Pa reizei sapulces notika arī Vestienas „Kalnos”.

Liezerē palika aizvien mazāk adventistu. Pēc Madonas draudzes nodibināšanas Liezeres draudze tiek likvidēta un tās locekļi pēc saraksta pievienoti Madonas draudzei. Draudzes nams „Cērpos” zaudēja savu sākotnējo nozīmi, bet turpina liecināt par pašaizliedzību, kāda tika parādīta Dieva darbā tajā novadā. 1991. g. 26. martā tiek reģistrēta un atjaunota Madonas draudze.

1994. g. Madonas kinoteātrī notika evaņģelizācijas seminārs, kuru vadīja amerikāņu evaņģēlists Tajs Gibsons (Ty Gibson). Kopā ar viņu no ASV bija atbraukusi atbalsta komanda, starp kuriem bija arī viens melnādainais. Vairāki semināra apmeklētāji nāca uz pasākumu tieši, lai palūkotos uz šo eksotiku – melnādaino no Amerikas. Tika noorganizēta klausītāju vešana uz pasākumu ar autobusiem no Vestienas, Bērzaunes, Mārcienas un Saulkalnes. Semināru apmeklēja vairāk nekā 500 cilvēku. Pēc semināra Madonas draudzes locekļu skaits sasniedza 130 cilvēkus. Turpmāk sapulces notika Madonas 2. vidusskolas zālē, bet no 1997. g. M. Riekstas ielā 1c, kur tika nopirkts nams un iekārtots par lūgšanu namu.

1999. g. tika organizēts Bībeles izpētes seminārs Lubānā, ko vadīja Geides.

Notika labdarības koncerti Cesvainē, Lubānā un Ērgļos. Madonā darbojās kolportieri un izplatīja adventistu grāmatas. Tika dāvinātas Jaunās Derības Madonas rajona skolās, dāvinātas grāmatas rajona bibliotēkās. Draudzē sapulcēs piedalījās daudz bērnu, kam tika iekārtota atsevišķa telpa un nodarbības.

No 2003. g. draudzē kalpoja sludinātājs Juris Bite. Bites aktīvi nodarbojās ar adventistu literatūras izplatīšanu. Pielika daudz pūļu Ērgļu draudzes aktivitātēs. Madonas draudze rīkoja un atbalstīja labdarības pasākumus Madonā.

Draudzes sapulču vietas

Ap 1928.g. Madonas grupa pulcējās: Mazura mājā Avotu ielā 18.

Adventistu sapulces notika: Leivera krogā (1931.-1932. g. sludināja Jānis Driķis no Gulbenes), Graviņu mājā Sarkanarmijas ielā 10 (Augusts Baķis un Jānis Driķis), Rigertu mājā Gogoļa (Saules) ielā 31, tad Blaumaņa ielā 16a un 1932. g.  Lazdonas ielā 10.

Kopš 1934. g. draudze pulcējās Blaumaņa ielā 12, kur sapulces notika sabatos 10 un 15, svētdienās 18, bet ceturtdienās un piektdienās 19.

Pēc draudzes likvidācijas draudzes locekļi turpināja pulcēties pa mājām – Liezeres „Cērpos”, Madonā Edes Freibergas dzīvoklī Rīgas ielā.

Pēc Liezeres draudzes reģistrēšanas sapulces notika Liezerē reizi mēnesī, vasarā dažreiz – divas reizes mēnesī. Pārējos sabatos draudzes locekļi pulcējās pa mājām Liezerē un Madonas apkaimē – pie Āriņiem Lazdonas „Deiķēnos”, pie Grāvīšiem vai Karoļiem. Bieži vien, sludinātāja prombūtnes laikā, ar vārdu kalpoja Viktors Āriņš.

Padomju laikā adventistiem bija aizliegts pulcēties Madonas pilsētā.

Kopš 1989. g. Madonā dzīvojošie adventisti pulcējas Rozīša nama dzīvoklī Sarkanarmijas (Ausekļa) ielā 10, bet pēc tam ev. luterāņu Lazdonas baznīcā. Sapulces notika vienu reizi Madonā, bet nākošo – Liezerē.

1994. g. pēc Bībeles semināra Madonas draudzes sapulces notika Madonas 2. vidusskolas zālē, bet 1997. g. 12. aprīlī tika iesvētīts dievnams M. Riekstas ielā 1c. Nams M. Riekstas ielā tika iegādāts un atbilstošie pirkuma dokumenti nokārtoti jau 1996. g., taču tas bija jāpielāgo draudzes vajadzībām un jāremontē. Namā apakšējais stāvs tika pielāgots draudzes vajadzībām, bet augšstāvā bija iekārtots dzīvoklis darbiniekam. Šajos remontos dalību ņēma draudzes locekļi.